Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā projektā “Meža dienas 2021” daudzos Latvijas parkos tika papildināti un atjaunoti stādījumi.
Taurenieši talkā gan sakopa Nēķena muižas parka avotiņa apkārtni, gan iestādīja koku un košumkrūmus. Pēc ainavu dizaineres Vinetas Radziņas padoma talcinieki stādīja baltos grimoņus, asās egles, trauslos vītolus, Holandes liepu, irbenes, filadelfus, sarkano ozolu, Krimas liepu, sudraba kļavu, krastkaņepes, lapegli. Talkotāju pulks bija kupls – gan aktīvākās pagasta seniores, gan bērnudārznieki un audzinātājas.
Vispirms V.Radziņa sarunā ar bērniem dalījās domās par dabu, kokiem. Seniores “Druvai” atzīst, ka bērni uzdevuši tik gudrus jautājumus, par kādiem pašas pat neiedomājas, arī zinājuši par kailsakņiem, kāpēc birst lapas. “Tas jau nav parasts bērnudārzs, bet eko. Bērni patiešām mācās un zina par dabu. Uz talku atnāca ar saviem grābeklīšiem un lāpstiņām. Tik cītīgi strādāja,” pastāsta Silvija Aņina, bet Biruta Cara piebilst, ka bijis interesanti klausīties, ko stāsta V.Radziņa, un arī uzzināt ko jaunu. Seniores ar smaidu atzīst, ka arī viņām tāpat kā bērniem ļoti patikusi saknīšu kutināšana – kad stādu izceļ no poda, saknītes jāizkustina, lai tām ērti.
Talkā par smagākajiem darbiem gādāja vīri – Guntars Kallītis un Jānis Kuzņecovs -, visu organizēja Guntis Eglītis un Ginta Babre. “Katru gadu pašvaldība iesaistās šajā projektā. Iepriekšējos gados tika iekārtoti stādījumi Dzērbenē un Vecpiebalgā, šoruden Taurenē,” pastāsta Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības projektu vadītāja Daiga Šatrovska un piebilst, ka par projekta finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu iegādāti materiāli trim soliņiem, kas izgatavoti un uzstādīti parkā. Parka atjaunošanu atbalstījis arī uzņēmums “Toto”, kas nodrošinās mulču, balstus, lai var stādījumus piesiet.
“Katram kociņam un krūmiņam izraudzīta piemērotākā vieta. Iestādījām eglīti, bet te jau blakus ir pievilkta elektrība. Kociņš paaugsies, un pie kultūras nama būs vēl viena izgaismota egle,” stāsta Taurenes kultūras nama vadītāja Ginta Babre un piebilst, ka šogad parkā un apkārtnē pavisam uzstādīti 13 soliņi. “Var iet pastaigās un atpūsties. Daudzi dodas pastaigās pa parku,” pastāsta Aina Lapiņa, bet Sarmīte Lielā atgādina, ka ne jau tikai taurenieši ikdienā pastaigājas pa parku, iet uz avotiņu, arī daudzi tūristi. “Un ciemiņi vienmēr priecājas par Gauju,” bilst S.Lielā.
Sesto gadu ar Meža dienu projekta atbalstu tiek pilnveidots un attīstīts Priekuļu Saules parks. Katru gadu tas kļūst daudzveidīgāks un interesantāks. Tā pērn tika ierīkota Izziņas taka pašiem mazākajiem apmeklētājiem un uzstādītas koka skulptūras – lāču ģimene, zaķi, vilki, vāveres, pūce, dzenis, vanags, čūska un ķirzaka -, lai bērni varētu iepazīt raksturīgākos meža iemītniekus. Šogad parka rododendru dārzs papildināts ar 25 jauniem stādiem.
Ungurmuiža, tās parks un mežs ir vērtības, kas jāsaglabā un jāpilnveido. Ainavu arhitekte Ieva Kampe - Krumholca ir izstrādājusi muižas baroka dārza projektu. To plānots īstenot vairāku gadu laikā.
“Runājot par Ungurmuižu, sakām “parks”, ar to domājot arī 12 hektārus lielo meža parku – mežu, kas nav radies tāpat vien, bet jau gandrīz pirms 300 gadiem gudru cilvēku rūpīgi kopts un lolots. Tieši tāpēc mēs nedrīkstam nozāģēt koku, kas vienkārši šķiet vecs, lai tur ierīkotu atpūtas vietu, mums jārespektē ne tikai vēsturiskais ziedu dārzs, bet arī meža ainava un jāparāda, cik tā ir vērtīga,” saka Ungurmuižas vadītāja Ieva Ņevečorova.
Talkā iekoptas ziemciešu dobes, stādījumiem iegādāti 245 stādi. I.Ņevečerova uzsver, ka būtiski ir ne tikai ierīkot un kopt skaistu dārzu, bet arī izglītot sabiedrību. Ungurmuižā līdz pavasarim plānotas lekcijas dabā: “Muižas ainava – mežs un dārzs” un “Dižkoki – vērtība Ungurmuižā un novada teritorijā”. “Ar piemēriem tiks parādīts parks un dārzs, kas ir ne tikai skaists, bet arī videi draudzīgs. Stāstīts arī par biodaudzveidību, kukaiņu pievilināšanu un to, cik daudz dzīvo radību mīt šajā dārzā. Atjaunojot baroka dārzu, plānots, kas tas ne tikai vizuāli priecēs, bet ļaus saglabāt dabas daudzveidību,” stāsta I.Ņevečorova un atgādina, ka Ungurmuižas īpašo ainavu veido ne tikai ēku komplekss un dārzs, bet arī saglabājusies apkārtējā vide un stādītais mežs.
“Iekļaušanās apkārtējā vidē bija muižas cēlāju dzīves filozofija. Tagad vairāk nekā 30 Ungurmuižas koki ieguvuši dižkoku statusu – daļa no tiem muižas parka, daļa jau 18.un 19.gs. iekoptajā meža teritorijā. Ļoti nozīmīgi ir skaidrot, ka šīs vērtības jāsaglabā,” saka Ungurmuižas vadītāja.
Projektu konkursā katra bijušā novada pašvaldība varēja saņemt 700 eiro, ko lielākoties izlietoja stādu iegādei.
Komentāri