Valsts budžets apstiprināts, bet vēl nav oficiālas informācijas, cik naudas valsts atvēlēs pašvaldībām ceļu un ielu uzturēšanai, remontiem. Tā kā likums paredz, ka nedrīkst būt mazāk kā iepriekšējā gadā, rajona padomes autoceļu (ielu) fonda loceklis Lotārs Dravants domā, visticamāk, būs tikpat, cik šogad, varbūt nedaudz vairāk.
Līdz šim katru gadu valsts atvēlējusi aizvien vairāk naudas un pašvaldības daudz darījušas, lai sakārtotu savus ceļus un ielas.
Kopš 1994.gada pastāv rajona padomes autoceļu (ielu) fonds, kas pārrauga un sadala valsts piešķirto naudu pašvaldībām. 20 procentus katra pagasta padome un dome atstāj rezerves fondā. “Rezerves fonds ir labs instruments, lai kādā no mazajām pašvaldībām izdarītu lielākus darbus. No ikmēneša naudām sakrāt nav viegli,” saka Lotārs Dravants. Cik nākamgad atstāt rezerves fondā, vēl jālemj.
Šogad rezerves fondā bija 394 241 lats. Lielākais padarītais darbs
– akciju sabiedrības “Ceļu inženieri” speciālisti veica visu pašvaldību ceļu inventarizāciju.
Tagad katrai pašvaldībai ir datu bāze par ikvienu ceļu – platums, garums, segums, kur izvietotas kādas ceļa zīmes, kur ir apgaismojums. Ceļš ir būve, katram ir savs novērtējums. Lauku pašvaldību ceļu inventarizācija tika veikta par rezerves fonda līdzekļiem, Cēsu dome novērtējumu veica par savu naudu.
Šogad līdzekļus no rezerves fonda saņēmušas 16 rajona pašvaldības. Tie izmantoti lielākoties brauktuvju sakārtošanai un satiksmes drošībai. Kurai pašvaldībai piešķirt finansējumu no rezerves fonda, tiek lemts koleģiāli. Tā Jaunpiebalgā gan par pašvaldības ceļu naudu, gan rajona padomes ceļu fonda rezerves fonda līdzekļiem (20 tūkstoši latu) veikta Priežu ielas un Tilta ielas posmu rekonstrukcija. Kaivē par diviem tūkstošiem latu rezerves fonda un astoņiem tūkstošiem pašu finansējuma izdarīts ceļa Nāgeles – Sinepes remonts. Liepas pašvaldība Dārza ielas rekonstrukcijai saņēmusi Ls 22 000 , Nītaures pagasta padome tilta pār Mergupi remontam – desmit tūkstošus, Raunas pašvaldība Parka ielas sakārtošanai – 18 000, Stalbes pagasta padome ceļa Kurmji – Svilumi – Celmi remontam – astoņus tūkstošus, Zosēnu pašvaldība ceļa Muciņas – Skola – Zeikari grants seguma atjaunošanai – desmit tūkstošus latu. Vēl finansējumu no autoceļu rezerves fonda saņēmusi Priekuļu, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Veselavas, Raiskuma un Zaubes pašvaldība. Cēsu dome vairāk nekā 137 tūkstošus latu no rezerves fonda izmatojusi četros lielos projektos – Kovārņu ielas rekonstrukcijai, Uzvaras bulvāra un Lapsu ielas apgaismojuma izbūvei un 3. pirmsskolas izglītības iestādes apkārtnes sakārtošanai.
Cēsu domei kā lielākajai pašvaldībai rezerves fondā ir arī lielākais ieguldījums. Pašvaldība pieņēmusi lēmumu izstāties no ceļu fonda. “Tas neko nemaina. Cēsu dome savu finansējumu saņems bez rajona padomes ceļu (ielu) fonda starpniecības,” atzīst Lotārs Dravants un piebilst, ka pašvaldība nav no fonda iztērējusi vairāk nekā ieguldījusi. “Cēsu domi neesam apdalījuši. Pašvaldība izlēmusi no autoceļu fonda izstāties,
pārējās turpinās darboties kopā. Dome vēlas brīvāk rīkoties, tai izdevīgāk naudu apsaimniekot pašai,” stāsta fonda priekšsēdētājs, Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste un piebilst, ka vēl dažu pašvaldību vadītāji runājuši par izstāšanos, bet pārdomājuši. Šogad visas pašvaldības, kurām lielākiem projektiem vajadzēja naudu, to saņēma. Zaube un Vecpiebalga arī kā priekšfinansējumu, īstenojot ERAF projektus.
Arī Priekuļi ir liela pašvaldība un tās priekšsēdētāja Māra Juzupa ir pārliecināta, ka varētu saimniekot arī paši. “Taču nav nekas slikts, ka ir tāds fonds. Ja kādai pašvaldībai ir problēma, te vismaz var tikt pie līdzekļiem,” pārliecināta Māra Juzupa.
Gada sākumā Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš runāja par pašvaldības izstāšanos no pašvaldību autoceļu (ielu) fonda. “Kolēģi pārliecināja, ka kopā labāk,” tagad saka A.Lapsiņš. Iemesls domām par izstāšanos bijis ceļš uz “ZAAO” poligonu, kas pašvaldībai allaž sagādā problēmas. “Poligons un ceļš uz to atrodas Stalbes pagastā, bet tas kalpo visām pašvaldībām. Šādu viedokli vienmēr esmu aizstāvējis,” uzsver Alfs Lapsiņš. Pašvaldība par rezerves fonda finansējumu paveikusi plānotos darbus.
Par to, ka rajona padomes autoceļu (ielu) fondā jādarbojas pašvaldībām kopā, pārliecināts Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis. “Tur, kur var kooperēties, tas jādara. Vienmēr esmu paudis šo viedokli. Vienam vienmēr ir grūtāk. Maza pašvaldība, lai veiktu kāda ceļa kārtīgu remontu, par savu naudu vien neko izdarīt nevar, jāņem kredīts, bet īstermiņa aizdevumi ir dārgi. Autoceļu rezerves fonds – tā ir iespēja,” saka V.Lācis un uzsver, ka “nevajag visu sagraut”. Viņam piekrīt Taurenes pagasta vadītājs Jānis Vīlips: “No rezerves fonda šogad grants ceļu divu kilometru garumā sakārtojām, pirms tam ciematā asfalta segumu atjaunojām. Ja pietrūkst naudas, fonds dod iespēju izdarīt tad, kad tas jādara, nav jāgaida, kad beidzot būs nauda. Tā kā cenas visam aug, labs darbs, kas padarīts.”
Arī Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Caunīte uzsver, ka katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga, tāpat kā ceļu stāvoklis. “Teorētiski var jau pats ietaupīt. Bet kaut kā nesanāk. Kaivē lielākie ceļu remontdarbi izmaksājuši ap desmit tūkstošiem latu. Šad tad esam izmantojuši rezerves fondu, bet vairāk par pieciem tūkstošiem vienam objektam nav bijis vajadzības. Nākamgad it kā noslēgsim apli – visi pagasta ceļi būs remontēti. Bet, protams, atkal būs jāsāk no gala. Daudziem ceļiem vairs nav seguma, tie jāatjauno. Nesen sākām ceļa uz Šķeperiem remontu. Kad noņēma velēnu, tas kļuva neizbraucams, seguma vispār nav, jāved grants,” domās dalās A.Caunīte. Viņa ir pārliecināta, ka pēdējo gadu pirms novadu izveidošanas nav vērts likvidēt rajona padomes autoceļu (ielu) fondu un rezerves fondu. “Novadā saimniekošana būs citāda,” piebilst pašvaldības vadītāja.
Komentāri