Sestdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Katamarāni aktīvai atpūtai

Druva
23:00
19.07.2007
35

Vasarā pēc iespējas vairāk laika atpūtnieki vēlas pavadīt pie ūdeņiem.

Pagājušajā reizē „Druva” iesaistījās laivošanas piedzīvojumos pa Gauju, šoreiz devāmies iepazīties ar atpūtas iespējām, izmantojot ūdens riteņus jeb katamarānus.

Atpūtas bāzes „Ungurs” administratores Linda Breijere un Sanita Dumbrovska atzīst, ka katamarāns ir universāls braucamrīks, kas nezaudē popularitāti.

„Katamarāns ir ūdens velosipēds, kuru pēdējos gados līdz ar laivu izbraukumiem iecienījuši atpūtnieki. Lielākoties cilvēki katamarānus izīrē stundas braucieniem un tad palēnām izbraukā ezera teritoriju,” stāsta L.Breijere un piebilst, ka, braucot ar katamarānu, ir brīvas rokas, jo jādarbojas tikai ar kājām.

„Var iebraukt ezera vidū, mīties un lasīt grāmatu,” piebilst S. Dumbrovska un atklāj, ka parasti tiek izmantoti divvietīgi vai četrvietīgi katamarāni.

„Mūsu atpūtas bāzē katamarānus izīrē dažāda vecuma cilvēki, sākot no bērniem līdz pat vecāka gada gājuma klientiem. Šāda veida atpūta sen vairs nav jaunums, un cilvēkiem parasti šī nav pirmā reize, kad viņi sēžas ūdens velosipēdā. Protams, ikvienam atpūtniekam vispirms izstāstām drošības noteikumus, kā jāuzvedas uz ūdens, lai nebūtu nepatīkamu pārpratumu,” stāsta administratore Linda un dod vārdu Sanitai: „Stāstām, ka katamarānā nevajag stāvēt kājās. Ezera vidū tos nedrīkst šūpot, lai izmēģinātu asas izjūtas. Skatāmies, lai braucēju skaits atbilstu tam, cik vienlaikus uz katamarāna drīkst atrasties. Citādāk ir ar mazākiem bērniem. Viņi var sēdēt vecākiem klēpī, bet, protams, tikai peldvestēs. Taču, kas attiecas uz bērniem, viņiem iespēja vizināties ar ūdens divriteni gluži nav atkarīga no kāju garuma, noteikumi nosaka, ka līdz četrpadsmit gadu vecumam bērni ar katamarānu drīkst braukt tikai pieaugušo pavadībā.”

Abas administratores atzīst, ka jauki atpūsties pie ezera, kur ir iekoptas atpūtas vietas. Arī pašas ārpus darba laika izvēlas atpūtu pie ūdeņiem.

“Cilvēki novērtē piedāvātās iespējas un labprāt atpūšas pie dabas. Jāsaka gan, ka atpūtniekiem patīk, ja pieejamas vietas dažādām aktivitātēm – volejbola laukumi, ugunskura vietas un viss kas cits. Mūsdienu atpūtnieki vairs negrib tikai gulēt ezermalā un sauļoties. Viņi vēlas izkustēties,” domās dalās L. Breijere.

Atpūtas bāzes „Ungurs” administratores stāsta, ka siltās un saulainās dienās atpūtnieku netrūkst. Nereti gadās pat tā, ka ezerā atrodas visas laivas un katamarāni, bet vēl krastā stāv un gaida savu kārtu vizināties gribētāji.

Meitenes stāsta, ka ikdienā nākas sastapties ar daudziem cilvēkiem un viņu izpratni par kulturālu atpūtu.

„Cilvēki ir dažādi. Neteikšu, ka ir bijuši kādi milzīgi starpgadījumi, bet ir gadījies aizrādīt sievietei, kura peldvietā smēķēja. Taču vispār nākas atzīt, ka atpūtnieki nav īpaši pretimnākoši. Viņi samaksā par savu pakalpojumu un, daudz neiedziļinoties, vēlas to arī saņemt,” saka L.Breijere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
24

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Skate kā krāšņs koncerts

00:00
25.04.2025
38

Vecpiebalgā un Priekuļos Cēsu novada skatuviskās tautas dejas kolektīvi ekspertiem rādīja, ko šosezon apguvuši, cik rūpīgi strādāts mēģinājumos. Vidējās paaudzes deju kolektīviem tā bija koprepertuāra pārbaudes skate, lai kļūtu par IX Vidējās paaudzes dejotāju svētku dalībniekiem, bet jauniešu un senioru kolektīvi parādīja savu māksliniecisko līmeni starpsvētku laikā. Dejotāji mirdzēja Deju svētkiem dots nosaukums “Es atnācu […]

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
51

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
32

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
57

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
40

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Tautas balss

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
12
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
13
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
24
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
26
22
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Sludinājumi