![Karlu Muiza Fotomarta 1 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/04/karlu-muiza_fotomarta-1-1-scaled.jpg)
Drabešu pagasta Kārļos viesnīcas “Kārļumuiža” īpašnieki Jānis un Baiba Stepiņi pošas lielam notikumam. Vēsturiskas izpētes darbs, kas intensīvi ritējis divus gadus, nu ir greznā un bagātīgā grāmatā “Kārļu muiža. Laiki un likteņi”. Teksta autori, vēsturnieki Pārsla Pētersone un Jānis Stepiņš, māksliniece Inese Hofmane grāmatu veltījuši Kārļu muižas, Āraišu un Cēsu cilvēkiem, kas dzīvojuši un strādājuši trijos gadsimtos un bijuši procesu noteicēji līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem.
Rīt līdz ar grāmatas atvēršanu pirmie viesi klausīsies abu autoru lekcijas ar galvu reibinošiem atklājumiem, precizējot notikumus, kas ietekmējuši Latvijas vēstures gaitu, izskaidrojot cēloņus procesiem. Autoru paveikto jau novērtējis Imants Lancmanis, rakstot grāmatai ievadu.
Jānis Stepiņš, diplomēts vēsturnieks un uzņēmējs, sarunā ar “Druvu” atceras 1998. gadu, kad ar sievu un pirmo bērnu no Rīgas pārcēlās uz dzīvi nelielajos Kārļos un sāka veidot savu “muižu” ģimenei no veca mūra nama, kuram brūk jumts. Tagad tā ir starptautiski zināma viesnīca “Kārļumuiža”.
“Pērkot šo ēku, kas kalpojusi muižas saimniecībā, mums bija maz zināms par kādreizējo Kārļu muižu,” stāsta J.Stepiņš, rādot greznās muižas pils attēlu pie sienas. Muižas kungu ēka iznīcināta 1905. gadā, pēc tam arī 1919. gada jūnijā, pat tās pamatus nezinātājam neatrast. Cēsu kauju laikā Kārļos atradās vācu formēto vienību armijas štābs. Neatkarības karā nams gāja bojā.
Mūsdienās bija zināms, ka angļu aristokrāts Džems Pīrsons ieprecējās Cēsīs, bet muižu veidoja Kārļos. Viņš radīja Vidzemei neraksturīgo namu. Jānis Stepiņš noskaidrojis, kā Pīrsons iegādājies Kārļu muižu, būvējis ēkas. 20. gadsimta sākumā to uzturējuši Pīrsona dēli, bet tālākā vēstures gaita visu muižu iznīcinājusi.
Džems Pīrsons, precot Cēsu birģermeistara meitu Andželu Trompovsku, muižu un dzīvi Kārļos veidojis, pārdodot īpašumus Kembridžā. Jānis Stepiņš ārzemju materiālos to izpētījis pamatīgi. “Var tikai iedomāties, ar kādu vērienu darījumos rīkojās Pīrsons. Viņš Cēsu pievārtē pirka īpašumus, tajā skaitā muižas, arī Ieriķos. Ja līdz šim vēsturnieki grāmatās apskatījuši Latvijas vai kāda tās reģiona vēsturi, pētot Kārļu muižu un tās iedzīvotājus, mēs ar Pārslu paskatījāmies uz visu vēstures panorāmu,” par ideju no mikrovēstures pāriet uz vēstures kopsakarībām stāsta Jānis Stepiņš. “Latvijā nav ierasts runāt par ekonomikas vēsturi, taču tieši tādā kontekstā skatāmies uz Kārļiem. Kas ļāva skaistajai vietai attīstīties? Ekonomistu valodā – tika radīti aktīvi, ar kuru palīdzību attīstīta vieta. Starp astoņās nodaļām lielākais atklājums slēpjas otrajā – stāsts par Cēsu birģeri Jakobu Trompovski, kura vadītā delegācija Pēterburgā panāca, lai Cēsis pēc Lielā ziemeļu kara atgūtu pilsētas tiesības.”
Autori svētkos stāstīs tieši par J. Trompovski un viņa mūža nogali, kas pavadīti pie znota un meitas Kārļos. “Tepat,” saka J. Stepiņš, pa logu parādot uz to pusi, kur birģeris apglabāts. Vēsturnieks sola: “Tas lasītājiem nebūs vienīgais atklājums!”
Baiba Stepiņa rūpēs par skaistiem grāmatas atvēršanas svētkiem Kārļos sagatavojusi scenāriju ar astoņiem punktiem – tik, cik grāmatā nodaļu. Darba vēstījums ir daudz plašāks par nosaukumu, tas ļaus ielūkoties Vidzemes vēsturē, lasītājiem nemitīgi atgādinot, ka skats uz to vērsts caur Kārļiem, kur reiz bijusi neparasta muiža. Neparasta bijusi ne tikai kungu ēka, bet ari viņu rīcība. Vācu mācītājs Merķelis savā aprakstā “Latvieši” kā piemēru attieksmei pret latviešu zemniekiem licis Kārļu muižas saimniekus.
Komentāri