Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Kalt plānus un realizēt ieceres

Monika Sproģe
00:00
09.11.2018
3
Seminaars 12 1

Arī šoruden notiek Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā jauniešu biznesa ideju konkursa “Laukiem būt!” mācības.

Idejām bagāti jaunieši un jaunie uzņēmēji 18 līdz 40 gadu vecumā ar dažādu pieredzi no teju visiem vēsturiskā Cēsu rajona novadiem pieteikušies izzinošajos semināros, lai papildinātu savas zināšanas un mācītos, kā savu ideju ietvert biznesa plānā un pārliecinoši prezentēt, gatavojot uzņēmējdarbības projektu.

Lai gan šajā reizē grupā ir tikai 19 interesenti, LLKC Cēsu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja, Priekuļu novada lauku attīstības konsultante D. Kalniņa bilst, ka jaunieši aizvien mazāk piesakās mācībām. Bieži vien, ieraugot sludinājumu, tikai retais to attiecina uz sevi. “Zems pašvērtējums, latviešiem raksturīgā kautrība – grūti teikt, taču par to, ka laukos ir daudz spējīgu jauniešu, var pārliecināties atkal un atkal no jauna,” saka speciāliste.

Cēsu pusē jaunieši ir aktīvāki. Diemžēl laukos viņu palicis salīdzinoši maz. Tā, piemēram, Alūksnes pusē mācībām nevarēja nokomplektēt grupu un interesenti pievienojās cēsniekiem. Taču ir arī jaunieši, kuri vairākkārtīgi piesakās nodarbībām un ikreiz uzzina ko jaunu.

Šoruden grupā lielākā daļa jauniešu ir bez zināšanām uzņēmējdarbībā. Tāpat nevar pateikt, kuru jomu biznesa idejas izvirzās priekšplānā. Katru gadu tās atšķiras – vienu gadu vairāk interesē lauksaimnieciskā ražošana, citu – mājražošana vai inovatīvi risinājumi kādā nozarē.

“Laukiem būt” ir sešas nodarbības. “Kādam pietiek ar pāris semināriem, citam vajag vairāk, lai saprastu savas biznesa idejas dzīvotspēju vai, tieši pretēji, ka tā nav ilgtermiņam. Vienas atbildes nav,” vērtē D. Kalniņa.

Veiksmīgi startējot biznesa plānu konkursā, iespējams iegūt finansējumu uzņēmējdarbības sākšanai. D. Kalniņa uzsver, ka nozīmīga ir pašu jauniešu iniciatīva un prasme izmantot iespējas, kas tiek piedāvātas. Turklāt finansējumu piedāvā ne vien struktūrfondi, bet arī vietējās pašvaldības. Vairāku gadu garumā viņas pieredzē apstiprinājies, ka tieši pašvaldību izsludinātie granti mēdz būt pirmais solis pretī panākumiem. “Tiek izstrādāti visdažādākie biznesa plāni, tomēr vairums no tiem mērķēti personīgā, nevis sabiedrības labuma gūšanai. To var saprast, jo jaunieši primāri domā par savu uzņēmējdarbību laukos. Tur nav nekā nosodāma, taču, protams, mēs vērtējam ilgtermiņā un sabiedrības ieguvumu,” viedokli pauž LLKC Cēsu nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja un piebilst, ka interesēties, kā iegūtie līdzekļi izlietoti, vai gūta reāla atdeve, nav obligāta prasība. D. Kalniņa pastāsta, ka pagājušajā gadā viena no konkursa laureātēm Laura Irbe startēja ar biznesa ideju “Vistas uz nomu”. Viņa iegādājusies zemi un pilnībā automatizētu vistu fermu. “Laura sarunās ir teikusi, ka mācības viņai bijušas ļoti vērtīgas – gan devušas zināšanas, gan arī kā izdzīvošanas skola un sacensība ar citiem,” saka D. Kalniņa.

Mārtiņš Elsts jau agrāk piedalījies LLKC izglītojošajos pasākumos. Viņš atzīst, ka, apmeklējot kursus, veidojas jauni kontakti, kas nākotnē, iespējams, noderēs: “Pagājušajā gadā konkursā startēja mana sieva Sintija un ieguva pirmo vietu un galveno balvu 2400 eiro. Viņa īsteno ieceri piedāvāt restorāniem kristalizētus ziediņus, mikrodārzeņus un zaļumus. Esam pārliecinājušies, ka mērķi var sasniegt, ticot idejai un reāli darot. Es nedrīkstu startēt konkursā, jo nolikums paredz, ka to var tie, kuriem nav reģistrēta saimnieciskā darbība, taču kā jaunietis varu piedalīties semināros. Pēc katra semināra mājās pārrodos zinošāks, nekā biju no rīta, un tad mums ar Sintiju raisās diskusijas, dažādas pārdomas, jaunas idejas. Ir jāpiedalās visur, kur vien var piedalīties, un nav svarīgi – uzvarēji konkursā vai ne. Iegūtās zināšanas nemūžam neviens tev vairs neatņems, un tā ir pat lielāka vērtība. Nauda nāk un iet, bet zināšanas paliek.”

Savukārt jauniete Zane Zirne ir māmiņa no Jaunpiebalgas, kura par savu biznesa ideju pagaidām atklāti runāt nevēlas, taču uzsver, ka tieši diskusijas un pieredzes apmaiņa ar citiem jauniešiem nostiprina pārliecību, ka vienīgais risinājums, lai kaut ko sasniegtu, ir pašas rīcība. “Esmu studējusi uzņēmējdarbību, tagad esmu mamma, un ikdiena vairāk paiet mājās, auklējot mazo, tāpēc nenāk par skādi atsvaidzināt zināšanas. Pēdējā laikā ļoti sekoju līdzi tam, kas notiek vietējā tirgū, analizēju savu potenciālo auditoriju, izvērtēju konkurentus. Domāju, ka vēl aiziešu uz LLKC pēc kāda padoma, bet no savām iecerēm neatkāpšos, jo tas, ka dzīvoju Jaunpiebalgā, nerada nekādus šķēršļus uzņēmējdarbībai. Ir jauki būt laukos un uzdrīkstēties darīt,” saka Z. Zirne.

Mācības un konkursu “Laukiem būt!” organizē septīto gadu ar Valsts lauku tīkla un finanšu institūcijas “ALTUM” līdzdalību. Kopā ar lektoriem un LLKC konsultantiem jaunieši pēta tirgu, konkurenci, aprēķina iespējamo peļņu un zaudējumus, kā arī nosaka potenciālo produkta vai pakalpojuma ieguvumus. Sem­i­nāros arī piedāvā apgūt grāmatvedības pamatus, uzņēmumu reģistrēšanu un mārketingu. Šoru­den mācību programmā paredzēts arī pieredzes apmaiņas izbraukums pie Drabešu pagasta uzņēmējiem Āraišos, Pārgaujas novada Straupes pagasta SIA “Rožkalniem” un Krimuldas novada “Zutiņiem”.
Tā kā mācības notiek jau vairākus gadus, jādomā, vai nebūs pēdējās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi