Latvija februāra sākumā kļuva par vienu slēpošanas un snovborda kalnu bagātāka. Atpūsties gribētājus gaida „Ozolkalns”, kas atrodas netālu no Žagarkalna.
“Nosaukums kalnam dots, pateicoties daudzajiem ozoliem,” skaidro SIA “Slēpošanas un atpūtas parks „Ozolkalns”” valdes priekšsēdētājs Gatis Senkāns un turpina: „Kalns ir ievērojams gan ar 80 metru augstumu starpību, ar kādu Latvijā var lepoties vēl tikai daži kalni, kā arī ar trašu garumiem, jo šobrīd piedāvājam divas trases, katra ir garāka par 500 metriem.”
Kalna īpašnieki optimistiski paredz, ka Cēsis kļūs par slēpošanas un snovošanas galvaspilsētu Latvijā, jo, kā informēja valdes loceklis Ģirts Kaļķis, izveidojušās draudzīgas attiecības ar Juri Žagaru un pastāv iespēja abus kalnus savienot, izveidojot kopīgu slēpošanas centru. “Domāju, tad mēs kopā noteikti būtu labākie Latvijā,” uzsver Ģ.Kaļķis, kurš nu jau ir kļuvis par cēsnieku, lai ikdienā varētu koordinēt kalna darbību, un atzīst, ka Cēsis ir: „Forša pilsēta!”
Pagaidām trases to stāvuma dēļ nav piemērotas tiem, kuri vēlas iemācīties slēpot. Tomēr Ģ.Kaļķis skaidro, ka tieši iespēju radīšana iesācējiem esot pirmais nākotnes plāns, turklāt ir paredzēts uzstādīt arī bērnu pacēlājus.
Pietiekams sniega daudzums trasēs tiek nodrošināts ar četriem sniega lielgabaliem. Jau pašlaik kalnā darbojas divi enkura tipa pacēlāji, lai bez rindām uz kalna varētu slēpot ap 200 cilvēku. G.Senkāns uzsver, ka kalns ir drošs, jo: „Pacēlājus projektēja un uzstādīšanas uzraudzību veica profesionāļi no Vācijas, Austrijas un Somijas. Darbs tika paveikts kvalitatīvi.”
Kalna īpašnieki lepojas ar to, ka Latvijā, iespējams, būs pirmie, kuru kalna apmeklētājiem būs pieejams divvietīgais krēslu pacēlājs ar slīdošo grīdu, kas sāks darboties tuvāko nedēļu laikā.
Ģ.Kaļķis: „Plānu ir daudz, taču grūtākais bija radīt infrastruktūru. Tas ir izdevies „triecientempā”. Četrarpus gadi pagāja dokumentācijas formēšanā un reālais darbs bija pusgads. Ja pusgadā paveicām tik daudz, tad agrāk vai vēlāk savus plānus realizēsim.”
Līdz šim kalna izveidē ieguldīts apmēram miljons latu. Ģ.Kaļķis atzīst, ka kalna izveidē ieguldītais pašiem īpašniekiem radījis izpratni par cenām, kādas ir kalnos: „Ja kādreiz man šķita neizprotami, kādēļ pacēlāju cenas kalnos ir tik dārgas, tad tagad esmu sapratis, ka tās ir adekvātas.”
Pagaidām Eiropas Savienības līdzekļi projektam nav piesaistīti, taču uzņēmēji cerot uz šādām investīcijām nākotnē.
Kā pastāstīja Ģ.Kaļķis, sapnis par šī kalna izveidi dzimis vairākiem draugiem, kuru lielākā daļa ir juristi, pirms pieciem, sešiem gadiem pastaigājoties pa šiem kalniem. G.Senkāns atzīst: „Tad, kad šeit vēl bija mežs, bija grūti saprast, cik liels ir kalns un kāds tas būs.”
Kā skaidro Ģ.Kaļķis, jau tuvā nākotnē paredzēts piemērot kalnu, lai tajā varētu atpūsties ne tikai ziemā, bet arī citos gadalaikos. Paredzēts uzstādīt kempinga mājiņas, turklāt vasarā krēslu pacēlāju varēs izmantot kalnu velosipēdisti. Vasaras sezonai plānots izveidot arī Latvijā jau popularitāti guvušos virvju ceļus.
Druvai” bija iespēja parunāt arī ar diviem jau pastāvīgajiem kalna apmeklētājiem. Cēsnieks Gundars Liepiņš atzīst, ka par kalnu uzzinājis jau tad, kad tas sākts veidot. Tagad G.Liepiņš secina: „Šeit ir forša trase!”
Arī Aija Kvanta pauž prieku par jauno kalnu: „Tas ir daudz augstāks un stāvāks nekā Žagarkalns! Šis kalns ir ļoti labs.” Abi slēpotāji vienbalsīgi atzīst, ka kalns esot: „Latvijā labākais!”
Komentāri