Lai Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši” mītošajiem kaķiem ziemā būtu silti, uzbūvēta jauna kaķu māja.
Patlaban dzīvnieku patversmē mitinās astoņi suņi un 40 kaķi. Mazākie kaķēni dzīvo iekštelpās, bet lielākie ārā – būros. Tuvojoties ziemai, patversmes darbinieki īpaši piedomājuši, lai kaķiem, kuri uzturas ārā, ziemā būtu silti. Par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem uzcelta jauna kaķu māja.
Dzīvnieku patversmes darbinieks Rauls Plūme norāda, ka kaķu mājas celtniecību varot pielīdzināt jebkuras ēkas celšanai. “Prasības ir augstas, jāievēro dažādi noteikumi. Bet gala rezultāts ir ļoti labs. Patvērums ir būvēts no koka, tas tiks apsildīts ar krāsniņu. Būsim sasnieguši mērķi, un kaķiem būs pieejams drošs patvērums, kurā sagaidīt un pārlaist aukstās ziemas naktis,” stāsta R. Plūme.
Kaķu mājas otrā pusē ir izbūvētas divas atsevišķas kaķu augumiem piemērotas izejas uz nožogotu teritoriju. Kaķi varēs uzturēties arī ārā, svaigā gaisā. R. Plūme atzīst, ka ziemā dzīvnieku patversmēm ir vairāk darba un lielākas izmaksas: “Elektrības rēķini ir lielāki, jāgādā malka, arī pārtiku dzīvniekiem vajag vairāk nekā vasarā.”
Aukstajā laikā ikvienam dzīvniekam gribas būt siltumā. “Ja suns visu vasaru dzīvojis ārā, tad uzaudzē pavilnu un sevi ziemai ir sagatavojis. Tomēr nevar likt istabas sunim dzīvot – 20 grādu salā. Mums patversmē ir viens mazs istabas sunītis, kurš iepriekš dzīvojis tikai iekštelpās. Tad nu arī pie mums viņš pārsvarā dzīvo iekšā. Gribētu atgādināt cilvēkiem, iegādājoties mājdzīvnieku, uzzināt pēc iespējas sīkāku informāciju par viņam piemērotiem apstākļiem,” pārdomās dalās R. Plūme. Patversmes darbinieks priecājas, ka pie dzīvniekiem ikdienā nāk brīvprātīgie, kuri regulāri izved suņus pastaigāties. Arī sliktos laika apstākļos cilvēki par patversmes iemītniekiem neaizmirst.
R. Plūme norāda, ka pieprasījums pēc dzīvnieku patversmes pieaug un tai vajadzētu būt katrā novadā: “Pagaidām mums ir tik daudz dzīvnieku, lai mēs pie katra varētu pieiet, viņu apskatīt, parunāties. Bet, ja dzīvnieku skaits strauji augs, tas vairs nebūs iespējams. Pat ja ik pa laikam kāds izlemj uzņemties rūpes par kādu dzīvnieku un aizved viņu uz jaunajām mājām, vietā nāk trīs citi. Suņi patlaban patversmē nonāk retāk. Šķiet, beidzot ir sākusi strādāt čipu sistēma. Ja uz ielas redzam klaiņojošu suni un viņš ir čipēts, tad ātri varam atrast saimnieku. Bet, protams, gadās sastapties arī ar bezatbildīgiem suņu saimniekiem. Kaķi šogad patversmē ir nonākuši vairāk, nekā tas bija pērn. Šo dzīvnieku dzīvesstāsti ir skumji, un dažkārt ir grūti izprast cilvēku rīcību.”
Mājdzīvnieki tiek palaisti ārā pie lauku mājām, daudzdzīvokļu namu pagalmos, atvesti un nolikti pie patversmes vārtiem, pat piesieti pie kokiem vai izmesti atkritumos. Patversmes darbinieks atzīst, ka darbs nav viegls un tieši cilvēku rīcību saprast ir visgrūtāk. To kaut nedaudz laiku pa laikam attaisno kāds labs cilvēks, kurš ierodas pēc jauna mājdzīvnieka un ir gatavs par viņu rūpēties pa īstam. Patversmes darbinieks R. Plūme stāsta, ka par ziedotāju aktivitāti sūdzēties nevarot un uz patversmi tiek vestas dažādas noderīgas lietas: siltas segas, kuras suņiem kalpo kā guļamvietas, pārtika, trauciņi. Patlaban galvenais ir malkas sagādāšana, bet kaķiem vajadzīgas smiltis.
Komentāri