Divos naktī Rīgas autoostā pienāk autobuss, kas atbraucis no Viļņas, lai tālāk brauktu uz Tallinu- mūsu gala mērķi. Novelkam mēteļus un ieritināmies autobusa krēslos, lai izgulētos pirms Tallinas iepazīšanas.
Ierodoties Tallinā ap 7 no rīta, secinām, ka autobusa miegs nav bijis pārāk spridzinošs, tāpēc dodamies uz mūsu pagaidu mītni – pie latviešu studentes, kura tur mācās universitātē. Tā kā uz viņas netālajām mājām tomēr jābrauc ar sabiedrisko transportu, mēs laikus tiekam brīdinātas, ka kioskā jānopērk braukšanas biļetes. Tallinas sabiedriskajā transportā mums pierastās konduktores, kas lauztos cauri braucēju pūlim un pārdotu biļetes, nav. Neskatoties uz to, ka uz durvīm izliktas brīdinājuma zīmes, ka sods par biļetes nepirkšanu ir 600EEK,vilinājums braukt par zaķi ir milzīgs, jo no malas mānīgi izskatās, ka kontrolieri parādās reti.
Pēc nelielā miega un nedaudz lielākas kafijas devas esam gatavi doties apskatīt pilsētu. Pastaigu sākam pāris kilometrus uz austrumiem no centra. Tur atrodas Krievijas cara Pētera I rezidence, kas tikusi uzcelta uzreiz pēc lielā Ziemeļu kara. Rezidences galvenā – Kadriorga pils gan šobrīd pastaigām ir slēgta, kā arī skaistais ornamentālais dārzs pretī pilij. Gar sētu ejot, prātojam – vai vērts pa sētas lielajām spraugām kāpt šajā dārziņā. Ievērojot daudzās novēro-šanas kameras, nolemjam, ka tomēr labāk skatīt namu aiz slēgtajiem vārtiem. Citā Pētera Lielā rezidences namā šobrīd iekārtota Igaunijas prezidenta mītne un mākslas muzejs. Senatnīgo elpu šajā apvidū atspirdzina pirms pāris gadiem – 2003.- 2006.g.- uzceltais KUMU muzejs.
Turpat netālu, ejot pa garu parka aleju, nonākam pie jūras. No turienes var redzēt gan ostu, kur ceļam gatavs jau dūmo prāmis Tallina – Helsinki, gan pilsētas siluetu. Nolemjam paiet gar krastmalu uz tālāko Piritu, nelielu ostu, kas izmantota 1980. gada olimpiskajās spēlēs, kas notika Maskavā. Divus kilometrus izbaudām ziemeļu knaibles nesamies no jūras mums pretī, bet tad jau nonākam līdz mērķim – Piritai, kur arī rodam aizvēju. Tā kā Pirita uzcelta pakalnā, no turienes paveras lielisks skats uz pilsētu. Šo lieliskumu gan nedaudz aizmiglo viegli krītošās lietus lāses. Turpat netālu atrodas botāniskais dārzs, bet mēs pārsaluši nolemjam doties atpakaļ uz pilsētas centru. Protams, pa taisnāko ceļu, kā sākumā liekas. Rezultātā tuvāko pieturu atradām vien pēc četrdesmit minūtēm – tieši tik bija nepieciešams, lai pilnībā pārsaltu un lai līdz mielēm izplānotu vēlamās karstās pusdienas.
Vakarā, nodrošinājušies ar papildus džemperiem, atkal braucam uz centru, lai izbaudītu vecpilsētas vēsturisko spēku. Vana Tallinn – vecā Tallina vakara tumsā vareni paceļas, izgaismota maigi dzeltenās gaismās uz lielā pakalna. Ieejam tajā no Toompea (vāciski: Domberg vai Katedrāļu kalns) puses. Šī vecpilsētas daļa uzbūvēta uz 20-30 metru augsta kaļķakmeņu pakalna, no kurienes paveras plašs skats uz pilsētu. Toompea pils ir virsotne Pikk Hermann (Garā Hermaņa) cietoksnim. Cietokšņa pirmā daļa uzcelta ap 1360. – 70. gadu. Vēsajā naktī no cietokšņa mūra skatu platformām paveras brīnišķīgi skati uz izgaismoto pilsētu. Nolemjam arī dienasgaismā atgriezties, lai redzētu to, no kurienes tumsā laužas ārā daudzie gaismas stari.
Šīs vecpilsētas daļas varenākie objekti ir sienas un dažādie bastioni. Cēli slejas Aleksandra Ņevska katedrāle, kas celta tipiskā Krievijas atmodas stilā ap 1894. – 1900. gadu, laika posmā, kad Igaunija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa. Šī ir arī grandiozākā pareizticīgo katedrāle Igaunijā. Aizejam arī līdz luterāņu katedrālei.
Pa mazajām un pieklusinātajām vecpilsētas ieliņām, kur uzņēmumu nosaukumi neuzbāžas ar spilgtām un mirgojošām reklāmām, noejam arī zemajā vecpilsētas daļā. Šīs zemās vecās Tallinas daļas odziņas ir Rātslaukuma skvērs, pilsētas mūris, cietoksnis (īpaši Resnā Margarita un ”Kiek in de Kök”), un svētā Olava baznīca (1549.- 1625.g.). Svētā Olava baznīca, kas ir 124 metrus augsta, savulaik bija augstākā Austrumbaltijā, šobrīd augstākā Tallinā. Tā kā ir Ziemassvētku laiks, Rātslaukumā notiek lielas aktivitātes, Ziemassvētku tirdziņš un turpat arī galvenā egle. Turpat uz ielas nopērkam cukurā un kanēlī ceptus siltus mandeļu riekstiņus. Izejot no zemās vecpilsētas, caur Jūras vārtiem nonākam līdz prāmja „Estonia” piemineklim, kur vārgi, vējā raustīdamās, deg svecīte. Pastaigu šodien jau gana, pārguruši dodamies mājās.
Nākamajā rītā secinām, ka migla pār pilsētu ir vēl lielāka nekā iepriekšēja dienā. Pēc brokastīm dodamies uzreiz uz Tallinas mūri, lai vēlreiz apskatītu pilsētu no skatu platformas. Skaistais skats tomēr pārāk pelēks, vēss un miglains, mundrumu tālākiem ceļojumiem neiedveš. Tāpēc ejam uz tuvāko kafejnīcu pēc kafijas un smalkmaizītēm, lai rastu spēku un iedvesmu. Iedvesmu neatradušas, tomēr nolemjam virzīties uz ostas pusi. Ostu vēl nesasniegušas, pamanām milzu pelēku objektu, kura mūsu kartēs nav, un tuvojamies monstram. Grandiozi masīva padomju laika ēka, kas atšķirībā no daudzām citām vēstures liecībām Tallinā, nav restaurēta. Kāpjot pa lielajām, vecajām kāpnēm, kas ir visas ēkas „augumā”, pamanām rosību. Ieejot ēkā, redzam, ka iekštelpas ir moderni izremontētas un aiz ieejas durvīm novietotajās kasēs šiverējas jauni cilvēki, ģērbti uzkrītoši padomnieciski sarkanos kostīmos. Pie sienas izlikti dažādi plakāti, kas informē, kuros datumos kādas grupas uzstāsies. Tā ir Tallinas koncertzāle, kas, saglabādama savu vēsturisko padomju čaulu, flirtē ar modernisma niansēm. Tik negaidīti un tāpēc arī tik ļoti iespaidīgi šī ēka palikusi atmiņā.
Pēc pāris soļiem nonākam ostā. Igaunijā dzīvojošā latviete smejot rāda uz lielveikalu tuvumā un stāsta, ka daudzi somi atbrauc uz Igauniju un tālāk par šo templi nemaz nebrauc. Te tie dabū gan lēto (salīdzinot ar somu cenām) alkoholu, gan preces. Pāris stundas pastaigājamies pa pilsētas centru, kur jau kādu laiku kā sēnes pēc lietus raženi aug debesskrāpji. Ielās vairāk manāms skandināviskums, nevis padomju laika nianses. Pēc pastaigas pa centru, iegrimušas pārdomās par to, kurā brīdī Latvijas ekonomika iebuksējusi un nav tikusi līdzi kaimiņvalsts attīstības tempiem, dodamies pusdienot.
Ar līdzatvesto šampanieti vakarā dodamies uz skatu platformu vecajā Tallinā un, Igaunijas vēstures elpas viegli apskautas, saskandinām plastmasas glāzītes par Latviju un tās attīstību. Tallina * Platība – 159.2 km2. * Iedzīvotāju skaits- 401694. * Nacionalitāte:
igauņi – 54%;
krievi – 36,6%;
citi – 9,4%.
Komentāri