Lai kur tu, cilvēks, muktu pēc mierīgākas, klusākas dzīves, pasaulē nav vietas, kur kāds tevi nenosauks par kaimiņu. Un kaimiņi mēdz būt tik mīļi un sirsnīgi, riebīgi un stulbi.
Kādā pagasta centrā kundzei cienījamos gados laiku ar murrāšanu īsina Fredis. Runčuks, rūsganu kažoku un garām ūsām. Tā abi draudzīgi gadiem dzīvojuši. Viendien ciemos atnākusi kaimiņiene. Ne tā no blakus mājas, bet tā, kurai kaza bez ragiem un ieejas vārtiņi aiz nolauztā vītola. Jau uzreiz atnācēja likusies tāda kā uzvilkusies, kā mēli pie velnābola piešāvusi, kaut ar laipno valodu ērcīgumu gribēja slēpt.
“Atnesu, kaimiņien, tev dāvanu. Ceru, ka tā nekaunība reiz beigsies,” teikusi viņa istabas vidū nolika grozu. Brīdi iestājās klusums, vien Fredis laiski staipīja muguru un tā kā gribēja nākt sasveicināties. “Lai tas tavējais vairs apkārt nevazājas! Saņem nu visus, cik ir!” nu jau spalgā balsī, kuras augstākie toņi, likās, izskrien pa neaizvērto šīberi, nepatiku pauda kaimiņiene … No groza izvēlās četri lielacaini kaķēni. Visi rūsgani. Fredis uzboza spalvu, nošņācās un nosēdās pie ārdurvīm. “Nevienam apkārtnē tādas krāsas runča nav. Tavējā darbs,” marša ritmā norunāja kaimiņiene, gluži kā Fredis nošņācās un aizgāja.
Cita pagasta attālā mājā meža malā vai visu mūžu nodzīvojusi kāda sieviete. Vieta skaista, klusa, jauka. Bija. Līdz brīdim, kad piecu minūšu gājienā no viņas mājas sāka būvēties kaimiņš. Klusums un miers pagalam. Viendien saimniecei sirds pilna un viņa visiem, kas bija gatavi klausīties, izstāstīja: “Kāds cilvēks tas kaimiņš! Iedomājies, es saulainā dienā paslēpjos aiz ķirsīša pagalmā, lai ar binokli paskatītos, kas jaunceltnē notiek. Ko, domājies, ieraudzīju? Viņš, šis nekrietnais kaimiņš, skatās uz manu māju ar binokli! Pamuku vairāk sāņus, pēc brīža skatījos atkal. Viņš tik lūr uz manu māju. Vai kārtīgs cilvēks tā darītu? Visi jau zina, ka viņš nekāds goda vīrs nav, bet, ka šitāds, nudien, nedomāju. Es gan par viņu nedomāju interesēties, lai dzīvo katrs cilvēks, kā māk. Pareizi vai ne.” Ko man un citiem bij` darīt? Mājām tik ar galvu.
P.S. Nu, nav jaukāku un riebīgāku cilvēku kā kaimiņi.
Komentāri