Vidzemē durvis atvērtas 11, bet Latvijā un Igaunijā vairāk nekā 40 unikāliem industriālā mantojuma objektiem.
Industriālā mantojuma nedēļas nogale notiks otru gadu, sniedzot iespēju aplūkot arī tādus objektus, kuri ikdienā apmeklētājiem nav pieejami. Industriālais mantojums ir būves un ēkas, kas līdz ar tehnoloģiju un nozaru attīstību vairs netiek izmantotas sākotnējam mērķim.
Arī Krīgaļu dzirnavas Nītaures pagastā ir nozīmīgas vēstures liecinieces. “Avotos esmu atradis, ka šajā vietā pie Mergupes ūdensdzirnavas bijušas jau 18.gadsimta sākumā. Pagājušā gadsimta 20.gados dzirnavas nodega, gadus desmit stāvēja tikai mūri. Mans vecvectēvs bija melderis Rīgā, viņš uzzināja par Krīgaļu dzirnavu pamatiem un tos nopirka. Divu gadu laikā uzcēla jaunas,” stāsta Krīgaļu dzirnavu saimnieks Kaspars Gailītis un uzsver, ka tolaik tās bija modernākās ūdensdzirnavas Latvijā, jo tika izmantots viss jaunākais, lai tās maltu gan smalkus miltus un mannu, gan grūbas un putraimus.
Padomju vara dzirnavas nacionalizēja, tās mala arī visu šo laiku, līdz 90.gadu sākumā Kaspara vectēvs atguva īpašumu. Viņš turpināja malt līdz pat šī gadsimta sākumam, kad mainījās ekonomiskā situācija, ienāca jaunas tehnoloģijas.
“Viss ir saglabājies,” saka saimnieks un izvadā pa dzirnavu trim stāviem. Kaspars stāsta par daudzajiem gaņģiem, par to, kā dzirnavas strādāja, rāda graudu maisu vedamos ratiņus uz koka riteņiem. “Ūdensdzirnavas kļūst aizvien lielāks retums. Tās ir ne tikai manas dzimtas mantojums, bet kas vērtīgāks,” saka Kaspars.
Dzirnavu saimnieks atzīst, ka interese par vecajām dzirnavām ir, individuāli ceļotāji te vasarā labprāt iegriežas un nav vīlušies. Nākotnē saimnieks domā vairāk piesaistīt tūristus, piedāvāt programmu. Tagad tiek remontēta dzīvojamā māja, otrajā stāvā iecerētas viesu istabas. Māja ir tieši blakus dzirnavu ēkai, padomju laikā tajā bija ierīkoti daudzi dzīvokļi.
Turbīnas, kas kādreiz darbināja ūdensdzirnavas, tagad ražo elektrību. No 1998.gada darbojas mazais Krīgaļu HES. “Arī Mergupi neskāra pārmaiņas,” bilst saimnieks. Otrā pusē dzirnavu ēkai aug liels ozols, Kaspars stāsta, ka 30.gadu beigu fotogrāfijās tā nav. Turpat bijusi piebūve, kurā atradās dīzeļa ģenerators, ko izmantoja, kad Mergupē trūka ūdens. “Kad vācieši atkāpās, viņi gribēja dzirnavas saspridzināt, vecvectēvam izdevās pārliecināt, ka tā darīt nevajag, un tika uzspridzināts tikai ģenerators. Mores ūdensdzirnavas gan uzspridzināja,” vēstures lappusi atver Kaspars un ir pārliecināts, ka industriālo mantojumu – Krīgaļu dzirnavas – ir vērts apskatīt, par tām uzzināt.
Vēl industriālā mantojuma nedēļas nogalē apmeklētājus gaidīs Līgatnes papīrfabrikas strādnieku dzīvoklis, Āraišu vējdzirnavas, Cēsu vecais alus brūzis, Piebalgas porcelāna fabrika Inešos, Kalnvēveru vējdzirnavas Vecpiebalgā.
Komentāri