Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Kad “karsts” nav karsts

Druva
23:00
25.05.2007
10

Gaujas NP informācijas speciāliste

Latvijā ir vietas, kur negaidīti „zeme var pazust zem kājām”. Ne vienmēr teikas par nogrimušām baznīcām vai pilīm ir izdomājums. Arī mūsu rajonā ir vairākas vietas, kur zeme var sagādāt pārsteigumus. Kas notiek pazemē

Virsrakstā minētais vārds „karsts” nav saistīts ar temperatūru, tas cēlies no kalnainā Kras apvidus Slovēnijā, kur novērots savdabīgais ģeoloģiskais process. Vācisko versiju karst lieto daudzās pasaules valodās.

Karsta procesi norisinās zem zemes, kur pazemes ūdeņu darbībā notiek ķīmiska reakcija: ģipšakmens iegulas, dolomīti vai kaļķakmens izšķīst. Ūdenim aizskalojot iežus, pazemē veidojas tukšumi. Tiem palielinoties, zemes virsējo slāņu „griesti” kļūst pārāk plāni un iebrūk, veidojot savādas bedres jeb kritenes. Tām var būt gan piltuves, gan tā saucamās akas forma, ir arī lēzeni bļodveida iebrukumi, ko visbiežāk aizņem ezeri vai gravas upju ieleju nogāzēs. Reizēm virszemē var novērot ūdensrijējus. Ja karsta kritene ir saistīta ar zemākiem caurlaidīgiem slāņiem, tad sakrājušies ūdeņi aiztek pazemē, gluži kā no izlietnes tālāk cauruļu sistēmā.

Dabu nevar regulēt, to pierāda karsta procesu negaidītā darbība. Prognozēšana gandrīz nav iespējama, jo kritene pazemes tukšumu vietās var izveidoties pat vienā mirklī. Lēnām var nogrimt plašas teritorijas, tā, ka lielās ieplakas veidošanos cilvēki pat nepamanīs. Karsta procesi Latvijā

Latvijā zināms ir Iecavas augšteces karsta reģions Bauskas un Aizkraukles rajonā un karsta kriteņu apvidus Allažos. Cēsu rajonā šie procesi ir maz pētīti.

Bauskas rajona Skaistkalnē vairāk nekā simt hektāru platībā ir kritenēm bagāts apvidus – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ar nosaukumu „Skaistkalnes karsta kritenes”. Speciālisti uzskata, ka slavenos Pokaiņus pārspēj šajā vietā esošā magnētiskā anomālija, gravitācijas anomālija starp Bārbeli un Stelpi, dziļās tektoniskās plaisas, pa kurām virszemē izstarojas radona gāze un jūtamas zemestrīču atbalsis. Lietuvā karsta procesu rezultāts ir vēl iespaidīgāks. Piemēram, kritenē ar nosaukumu „Govs ala” ir atklātas pazemes zāles un ejas ar ezeriem 48 metru kopgarumā. Citur pasaulē karsta radītie veidojumi var būt gan nepieejami dabas rezervāti ar endēmiskām sugām, gan speleotūrisma un ekstrēmo sportisko izklaižu objekti. Tukšumi zem Augšlīgatnes

Par neparastām dabas izpausmēm Augšlīgatnes apkārtnē vispirms norāda dīvains hidronīms – Ūdensrijēja upe, kas ietek Vildogā. Norises pazemē skaidro Ilze Boroša, Gaujas NP ģeoloģe: „Vispirms jāievēro, ka Latvijā karsta procesi un to veidojumi ir aizsargājami biotopi. Augšlīgatnē, teritorijā starp dzelzceļu un šoseju uz Lejaslīgatni, atrodas karsta lauks, kur kriteņu izplatība ir ievērojama. Šajā teritorijā nav veikta ģeoloģiskā izpēte, tādēļ grūti prognozēt, kādas karsta parādības var notikt. Līgatnes teritoriālajā plānojumā minētā teritorija norādīta kā paaugstinātas bīstamības zona. No 1997. līdz 2003. gadam karsta kriteņu izplatību Līgatnē pētījuši „Dabas retumu krātuves” pētnieki. Ansis Opmanis Līgatnē konstatējis 67 karsta kritenes, kas veidojušās augšdevona Salaspils un Pļaviņu svītas dolomītos un ģipšos.”

Pie „Briņķu” mājām atrodas Briņķu ūdensrijējs, karsta ezeriņš – kritene, kur reizēm pazūd ūdens, aizplūstot pazemes tukšumos. Pagājušajā gadā zemes īpašnieks šo ezeriņu savienojis ar Ratnieku ezeru, patvaļīgi ar ekskavatora kausu paplašinot ģeoloģisko veidojumu un blakus esošo grāvi. Kādi procesi tagad norisinās zem ūdens, nav zināms.

Jaunākā kritene izveidojusies pagājušajā gadā Mores pagastā pie „Salaiņiem”. Šajā apvidū vērojama aktīvāka ģeoloģiskā darbība. Par karsta procesiem liecina arī Zušu sēravoti. Šeit pazemes ūdeņi, izskalojoties cauri ģipša nogulumiem, virspusē iznes sērūdeņradi. Kā sadzīvot ar karstu

Pagaidām sabiedrībā trūkst gan informācijas, gan izpratnes par to, kas ir karsts un kādi nosacījumi jāievēro, dzīvojot un saimniekojot teritorijās, kur norisinās šie ģeoloģiskie procesi. Karsts „darbojas” pats savā nodabā. Ja cilvēki būs nolēmuši saimniekot, ignorējot notiekošo pazemē, tā noteikti par to „atspēlēsies”. Aktīvas būvniecības, dzelzceļu un autoceļu ierīkošanas, mežu izciršanas, intensīvas lauksaimniecības un iežu ieguves rezultātā var veidoties negaidīti iebrukumi, apdraudot arī cilvēku dzīvības.

Latvijā viena no karsta teritorijām ir Allažu dabas takas, kur izzūdošie ezeri kļuvuši par tūrisma objektu. Piedzīvojumu meklētājiem jāievēro: kāpšana kritenēs ir bīstama! Iespējams, dažas „piltuves” zem sevis slēpj tukšumus un kanālus jeb tā dēvētos ūdensrijējus.

Ilze Boroša: „Karsta izplatības teritorija pirmām kārtām ir paaugstinātas bīstamības zona apdzīvotās vietās, arī tur, kur paredzēta ēku būvniecība. Karsta parādības nav prognozējamas, jo nav zināms, kāda veida un cik gari ir pazemes tukšumi tieši konkrētajā teritorijā. Mūsu rīcībā nav precīzu izpētes datu par karstu gar Sudas purva ziemeļu daļu un gar Ratnieku ezeru.

Piesārņojot karsta piltuves ar sadzīves vai ķīmiskajiem atkritumiem, kas ļoti iespējams tik apdzīvotā vietā kā Augšlīgatne, var tikt piesārņoti pazemes ūdeņi un gruntsūdeņi. Turpmāk jāveic atkārtota kriteņu un ar tām saistīto avotu izpēte, uzmērīšana un uzskaite, jāizstrādā dabas aizsardzības plāns.”

Pagājušā gada oktobrī Bauskas rajona Bārbeles pagasta padome izveidojusi interneta portālu www.karsts.lv, kur sola informēt par unikālām norisēm Latvijas dabā. Vērts ieskatīties!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
81

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
95

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
49

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi