Gaujas NP informācijas speciāliste
Latvijā ir vietas, kur negaidīti „zeme var pazust zem kājām”. Ne vienmēr teikas par nogrimušām baznīcām vai pilīm ir izdomājums. Arī mūsu rajonā ir vairākas vietas, kur zeme var sagādāt pārsteigumus. Kas notiek pazemē
Virsrakstā minētais vārds „karsts” nav saistīts ar temperatūru, tas cēlies no kalnainā Kras apvidus Slovēnijā, kur novērots savdabīgais ģeoloģiskais process. Vācisko versiju karst lieto daudzās pasaules valodās.
Karsta procesi norisinās zem zemes, kur pazemes ūdeņu darbībā notiek ķīmiska reakcija: ģipšakmens iegulas, dolomīti vai kaļķakmens izšķīst. Ūdenim aizskalojot iežus, pazemē veidojas tukšumi. Tiem palielinoties, zemes virsējo slāņu „griesti” kļūst pārāk plāni un iebrūk, veidojot savādas bedres jeb kritenes. Tām var būt gan piltuves, gan tā saucamās akas forma, ir arī lēzeni bļodveida iebrukumi, ko visbiežāk aizņem ezeri vai gravas upju ieleju nogāzēs. Reizēm virszemē var novērot ūdensrijējus. Ja karsta kritene ir saistīta ar zemākiem caurlaidīgiem slāņiem, tad sakrājušies ūdeņi aiztek pazemē, gluži kā no izlietnes tālāk cauruļu sistēmā.
Dabu nevar regulēt, to pierāda karsta procesu negaidītā darbība. Prognozēšana gandrīz nav iespējama, jo kritene pazemes tukšumu vietās var izveidoties pat vienā mirklī. Lēnām var nogrimt plašas teritorijas, tā, ka lielās ieplakas veidošanos cilvēki pat nepamanīs. Karsta procesi Latvijā
Latvijā zināms ir Iecavas augšteces karsta reģions Bauskas un Aizkraukles rajonā un karsta kriteņu apvidus Allažos. Cēsu rajonā šie procesi ir maz pētīti.
Bauskas rajona Skaistkalnē vairāk nekā simt hektāru platībā ir kritenēm bagāts apvidus – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ar nosaukumu „Skaistkalnes karsta kritenes”. Speciālisti uzskata, ka slavenos Pokaiņus pārspēj šajā vietā esošā magnētiskā anomālija, gravitācijas anomālija starp Bārbeli un Stelpi, dziļās tektoniskās plaisas, pa kurām virszemē izstarojas radona gāze un jūtamas zemestrīču atbalsis. Lietuvā karsta procesu rezultāts ir vēl iespaidīgāks. Piemēram, kritenē ar nosaukumu „Govs ala” ir atklātas pazemes zāles un ejas ar ezeriem 48 metru kopgarumā. Citur pasaulē karsta radītie veidojumi var būt gan nepieejami dabas rezervāti ar endēmiskām sugām, gan speleotūrisma un ekstrēmo sportisko izklaižu objekti. Tukšumi zem Augšlīgatnes
Par neparastām dabas izpausmēm Augšlīgatnes apkārtnē vispirms norāda dīvains hidronīms – Ūdensrijēja upe, kas ietek Vildogā. Norises pazemē skaidro Ilze Boroša, Gaujas NP ģeoloģe: „Vispirms jāievēro, ka Latvijā karsta procesi un to veidojumi ir aizsargājami biotopi. Augšlīgatnē, teritorijā starp dzelzceļu un šoseju uz Lejaslīgatni, atrodas karsta lauks, kur kriteņu izplatība ir ievērojama. Šajā teritorijā nav veikta ģeoloģiskā izpēte, tādēļ grūti prognozēt, kādas karsta parādības var notikt. Līgatnes teritoriālajā plānojumā minētā teritorija norādīta kā paaugstinātas bīstamības zona. No 1997. līdz 2003. gadam karsta kriteņu izplatību Līgatnē pētījuši „Dabas retumu krātuves” pētnieki. Ansis Opmanis Līgatnē konstatējis 67 karsta kritenes, kas veidojušās augšdevona Salaspils un Pļaviņu svītas dolomītos un ģipšos.”
Pie „Briņķu” mājām atrodas Briņķu ūdensrijējs, karsta ezeriņš – kritene, kur reizēm pazūd ūdens, aizplūstot pazemes tukšumos. Pagājušajā gadā zemes īpašnieks šo ezeriņu savienojis ar Ratnieku ezeru, patvaļīgi ar ekskavatora kausu paplašinot ģeoloģisko veidojumu un blakus esošo grāvi. Kādi procesi tagad norisinās zem ūdens, nav zināms.
Jaunākā kritene izveidojusies pagājušajā gadā Mores pagastā pie „Salaiņiem”. Šajā apvidū vērojama aktīvāka ģeoloģiskā darbība. Par karsta procesiem liecina arī Zušu sēravoti. Šeit pazemes ūdeņi, izskalojoties cauri ģipša nogulumiem, virspusē iznes sērūdeņradi. Kā sadzīvot ar karstu
Pagaidām sabiedrībā trūkst gan informācijas, gan izpratnes par to, kas ir karsts un kādi nosacījumi jāievēro, dzīvojot un saimniekojot teritorijās, kur norisinās šie ģeoloģiskie procesi. Karsts „darbojas” pats savā nodabā. Ja cilvēki būs nolēmuši saimniekot, ignorējot notiekošo pazemē, tā noteikti par to „atspēlēsies”. Aktīvas būvniecības, dzelzceļu un autoceļu ierīkošanas, mežu izciršanas, intensīvas lauksaimniecības un iežu ieguves rezultātā var veidoties negaidīti iebrukumi, apdraudot arī cilvēku dzīvības.
Latvijā viena no karsta teritorijām ir Allažu dabas takas, kur izzūdošie ezeri kļuvuši par tūrisma objektu. Piedzīvojumu meklētājiem jāievēro: kāpšana kritenēs ir bīstama! Iespējams, dažas „piltuves” zem sevis slēpj tukšumus un kanālus jeb tā dēvētos ūdensrijējus.
Ilze Boroša: „Karsta izplatības teritorija pirmām kārtām ir paaugstinātas bīstamības zona apdzīvotās vietās, arī tur, kur paredzēta ēku būvniecība. Karsta parādības nav prognozējamas, jo nav zināms, kāda veida un cik gari ir pazemes tukšumi tieši konkrētajā teritorijā. Mūsu rīcībā nav precīzu izpētes datu par karstu gar Sudas purva ziemeļu daļu un gar Ratnieku ezeru.
Piesārņojot karsta piltuves ar sadzīves vai ķīmiskajiem atkritumiem, kas ļoti iespējams tik apdzīvotā vietā kā Augšlīgatne, var tikt piesārņoti pazemes ūdeņi un gruntsūdeņi. Turpmāk jāveic atkārtota kriteņu un ar tām saistīto avotu izpēte, uzmērīšana un uzskaite, jāizstrādā dabas aizsardzības plāns.”
Pagājušā gada oktobrī Bauskas rajona Bārbeles pagasta padome izveidojusi interneta portālu www.karsts.lv, kur sola informēt par unikālām norisēm Latvijas dabā. Vērts ieskatīties!
Komentāri