Brāļu draudzes Eiropā pārstāvji satiekas katru gadu. Šogad tikšanās reizei bija aizraudzīta Ungurmuiža.
“Latvijā šī kustība atjaunojas, esam sadraudzībā ar Eiropas brāļu draudzi. Latvijā brāļu draudzēm ir ļoti dziļas saknes, no 18.gadsimta, un viņiem šķiet interesanti pabūt vietās, kur tās darbojušās,” “Druvai pastāstīja brāļu draudzes misijas vadītājs Latvijā Gundars Ceipe.
Ungurmuižā uz konferenci sabrauca brāļu draudžu vadītāji no Šveices, Zviedrijas, Čehijas, Anglijas, Vācijas, Holandes, Dānijas.
Kā “Druvai” atzina Freds Valčs no Vācijas, ir svarīgi būt vietās, kur kādreiz darbojušies Kristiāns Dāvids Cincendorfs un citi ne tikai Latvijā, bet Eiropā pazīstami brāļu draudžu veidotāji un popularizētāji.
“Mūs interesē vēsture, svarīgi redzēt, kā brāļu draudze palīdzējusi attīstīties luteriskajai baznīcai, arī tagad gribam atbalstīt un stiprināt draudžu misiju savās zemēs un citur,” uzsvēra Roberts Hopkrofts no Anglijas. Viņš arī pastāstīja, ka Anglijā brāļu draudzes nav visai pazīstamas, tās ir ļoti mazas, bet tajās ir kas īpašs. “Cilvēkus vieno brālība, sadraudzība. Mums nav arhibīskapa vai kāda virsvadītāja, katrs esam svarīgs. Mūsdienās Anglijā baznīca vispār nav populāra, kapitālisma pasaule ir kapitālisma pasaule,” domās dalījās Roberts Hopkrofts. Viņš arī atzina, ka Anglijā brāļu draudžu atzīšana ir
vēsturiska, jo tās daudzējādi ietekmējušas lielās baznīcas. Arī tagad brāļu draudzes aicina sadarboties. Bieži vien brāļu draudzēm nav tik daudz cilvēku, lai spētu darīt visu, ko varētu un kas nepieciešams.
Konferences dalībnieki Vidzemē apmeklēja vietas, kas saistās ar brāļu draudzēm – Valmieru, Rubenē brāļu draudzes kapus, Riņķu saiešanas namu, Cimzas nesen iekārtoto saiešanas namu Raunā, Cepļu saiešanas namu, Grostonas izglītības centru un Kalna skolu. “ Mēs runājam par to, kā strādā brāļu draudzēs Eiropā, par misijas darbu visā pasaulē, šajā reizē Tanzānijā, Malavi, Zambijā, Indijā, Nepālā un vēl citviet. Brāļu draudzes ir unikālas. Esam vienota baznīca no pola līdz polam, “ sacīja Gundars Ceipe un piebilda, ka pamazām, soli pa solim, arī Latvijā par brāļu draudzēm uzzina aizvien vairāk cilvēku, par to darbību interesējas. Daudz dara kultūrvēstures pētnieki, lai izzinātu
brāļu draudžu ietekmi latviešu mūsdienu kultūras attīstībā, arī saimnieciskās darbības veicināšanā novados. “Tas neredzamais jādara, lai kļūst redzams. Pacietīgi. Soli pa solim,” uzsvēra Gundars Ceipe. Savukārt Roberts Hopkrofts piebilda, ka Latvijā gūti spilgti iespaidi, te vēl jūtama dzīva vēsture.
Komentāri