Veselavieši bija aicināti uz sabiedrisko apspriešanu, lai izteiktu savu viedokli par ieceri Bērzkrogā uzstādīt pieminekli.
Tas būs veltīts zemnieku nemieriem 1841. un 1997.gadā.
Pagājušajā gadā pagasta zemnieks, Latvijas lauku atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Andris Actiņš vērsās pagasta pašvaldībā ar ierosinājumu, pagasta padome idejai piekrita, bet norādīja, ka jāprecizē vieta un veids, kā atgādināt par notikumiem Veselavā. “Tobrīd runa bija par plāksnīti, ne pieminekli. Pagasta padome uzskata, ka nepieciešama publiska apspriešana, jo jālemj par ko paliekošu,” uzsvēra pagasta padomes priekšsēdētājs Egils Gruzde.
“Desmit gadi pagājuši, zemniekiem problēma vēl vairāk samilzusi, un vajadzīgs šāds atgādinājums Bērzkrogā. Latvijas lauku atbalsta asociācija jau agrāk atzina, ka nepieciešama atceres zīme. Desmitajā gadā, kopš zemnieki no visas Latvijas sabrauca Bērzkrogā, mēs to varētu izdarīt,” desmit atnākušajiem pagasta iedzīvotājiem pastāstīja A.Actiņš.
Par pieminekli, kuru A.Actiņš sauca par atceres akmeni, jau lēmusi darba grupa. Tajā ir desmit cilvēki, viņu vidū četri veselavieši – Andris Actiņš, Egils Gruzde, Dace Actiņa, biedrības ”IEVA” pārstāve Dace Kalniņa, bijušais pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Valmiers, rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass, kā arī trīs baušķenieki un akmeņkalis. Jau ir atrasts akmens, izraudzīts akmeņkalis, Bauskas zemnieki solījuši finansiālu atbalstu. Cik akmens uzstādīšana un vietas labiekārtošana varētu maksāt, atklāts netika. Tikšot vākti ziedojumi.
Akmens paredzēts augtāks par 2,5 metriem. Uz tā iecerēts lakonisks uzraksts. Akmeni darba grupa vēlas novietot Bērzkrogā pie dīķa, kur tas uz bērzu birzītes fona labi iederoties, vai turpat uzkalniņā. Apkārt būtu bruģis.
Pēc uzzinātā veselavieši uzdeva gan daudz jautājumu, gan izteica iebildes. Kāpēc tāds piemineklis vajadzīgs, vai uzstādītāji krāj sev bonusus, lai atklāšanā televīzijā rādītu, vai ko būtisku zemnieki pēc pulcēšanās Bērzkrogā panāca, izņemot to, ka viens tika Saeimā, vai tā nebūs vieta, kur večiem tumsiņā aiziet, kas to ikdienā kops, kāpēc tiek aizmirsti 1905.gada notikumi.
“Vai tāda akmens uzstādīšana šobrīd ir aktuālākā pagasta zemniekiem? Vai lauksaimniecības problēmas tā tiks risinātas? Ideja dzīvo tad, ja to atbalsta vietējie. Cik liels atbalsts, redzam – atnākuši desmit,” domās dalījās Zigmunds Valters un atzina, ka neizprot nepieciešamību akmeni uzstādīt. Savukārt Anna Lutere atcerējās gan notikumus pirms desmit gadiem, gan šodien. “Man bieži jautā, kur tāda Veselava ir, kad pasaku – tur, kur Bērzkrogs, visi zina. Toreiz nedomājām par materiālo, uzdrīkstējāmies pārvarēt savas bailes. Mēs gribējām mainīties, bijām vienoti. Tā būs zīme mūsu mazbērniem par to, kas notika. Viņiem nebūs jāmeklē materiāli, lai uzzinātu, kas toreiz notika,” sacīja Anna Lutere.
Plašāka diskusija izvērtās par to, vai zemnieku nemieru atcerei jāuzstāda tieši akmens. Arī pašvaldības vadītājs Egils Gruzde atgādināja, kad pagasta padome deva piekrišanu atceres zīmei, runa nav bijusi par akmeni. Kāds sanāksmes dalībnieks bija ļoti kategorisks un pat piedraudēja, ja uzstādīs akmeni, to ar traktoru iedzīs dīķī. Cits interesējās, ko cilvēki pie šī pieminekļa darīs, liks ziedus, kad vai kādu pieminēs. Vēl kāds ironizēja, ka atklāšanā spēlēs mūzika, būs runas, televīzija, bet vai pašos veselaviešos būs lepnums.
“Akmens dabā ir skaists. Var arī nelikt nekādu uzrakstu. Tas labi iederas ainavā,” sacīja Dzintra Actiņa.
Vairākuma domas izteica Zigmunds Valters: “Mēs neesam pret ideju. Vēsture, notikumi pagastā ir jāsaglabā, par tiem jārunā, jāstāsta. Bet ne ar akmeni, jādomā par citu izpausmi. Varbūt citā vietā Bērzkrogā. Tagad nav pagasta zemnieku atbalsta. Pietrūkst sabiedrības redzējuma. Kāpēc mēs neizmantojam jaunatni, neiesaistām viņus? Vai veselavieši ir pietiekami informēti? Sēklu var iesēt sagatavotā laukā.”
A.Actiņš informēja, ka vietu ap akmeni aprūpēs “Brīvnieku” saime un biedrība “IEVA” un darba grupa domājusi tikai par akmens uzstādīšanu. “Vai nu akmens, vai nekā,” rezumēja A.Actiņš.
“Druva” pajautāja darba grupas pārstāvim M.Niklasam gan par akmeni nemieru atcerei, gan izraudzīto vietu. “Veselavieši dažādos laikos izcēlušies ar nemiera garu. Vēstures notikumi ir jāiemūžina. Zemnieki 1997.gadā pulcējās uz šosejas, tur novietot pieminekli nevar. Ja jau pagastā ir Nemiernieku birzīte, tad jāiezīmē taka uz to. Protams, ja sabiedrībai ir iebildumi pret akmeni, jādomā. Jā, akmeņus uzstāda kritušo piemiņai, bet ne vienmēr. Taurenē ir akmens, kurā ierakstīti kolhoza gadskaitļi. Par akmeni Bērzkrogā vairāk jāinformē sabiedrība,” domās dalījās M.Niklass un piebilda, ka pēc Bērzkroga nemieriem no valsts budžeta lauksaimniecībai tika izcīnīti trīs procenti, un atceres akmens nepieciešamību atbalsta arī Bauskas zemnieki.
Veselavieši un ne tikai tiek aicināti izteikt savu viedokli. 1997.gada notikumos taču piedalījās ļoti daudzi zemnieki. Pagasta padome lems, vai piekrist pieminekļa (akmens) uzstādīšanai un vai darba grupas izraudzītajā vietā.
Komentāri