Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Jaunums ūdensvadu vēsturē

Druva
23:00
17.09.2007
12

Divu gadu laikā Līgatnes pagastā veikti būtiski kapitālieguldījumi ūdens un kanalizācijas sistēmas modernizēšanā.

Speciālisti cer, ka no jauna izveidotās trases bez kļūmēm varēs kalpot vai simts gadus.

Pēdējie darbi vēl turpinās, jo projekts noslēgsies septembra beigās. Pagājušajā nedēļā līgatnieši aicināja projekta darbos un finansējuma sagādāšanā iesaistītos cilvēkus, lai sāktu atzīmēt vairāk nekā 1,4 miljonu latu vērtā projekta noslēgumu.

Par tikšanās vietu bija izraudzīts Vienkoču parks, kur koktēlnieks Rihards Vidzickis izveidojis mākslinieciskas ūdens caurules, kādas mūsu priekšteči izmantojuši viduslaikos. Par to liecina atradumi arheoloģiskajos izrakumos Cēsu un Rīgas vecpilsētā. Parkā uzstādītais mākslas darbs simbolizēs Līgatnē 21. gadsimta sākumā paveikto. Ikdienā cilvēki par to nedomā, līdz brīdim, kad mājās pa krānu vairs netek ūdens vai arī tas ir nekvalitatīvs, kā arī tad, ja kanalizācijas notekūdeņi sagādā vides problēmas.

”Tuvojas noslēgumam viens no nozīmīgākajiem pagasta projektiem, kurš daudz devis vides sakārtošanā. Nākotnē šeit būs Līgatnes novads, bet mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai ūdenssaimniecības sakārtošana turpinātos, izmantojot Eiropas Savienības piešķirtos līdzekļus,” teica Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs, pasakoties par darbu tiem, kas bija iesaistīti vides projekta īstenošanā.

Ciemiņu vidū bija Vides ministrijas pārstāvji, kuri līdzdarbojušies Līgatnes pagasta pašvaldības projekta iekļaušanā nacionālajā programmā “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu līdz 2000”. Tādējādi pašvaldība varējusi pretendēt uz Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 75 procentu apmērā no iztērētās summas. Pagasta blīvi apdzīvotajās vietās nu ir veikta ūdensapgādes un kanalizācijas rekonstrukcija. Dažos posmos komunikācijas ierīkotas no jauna. Ministrs Raimons Vējonis, pārgriežot simbolisko atklāšanas lenti, uzsvēra, ka ne vien kokā veidotais mākslas objekts ir Latvijas ūdensvadu vēstures liecinieks. Par vēstures jaunumu ir kļuvis arī Līgatnē īstenotais projekts.

Projekta vadītāja Silvija Zaharāne izteica cerību, ka līgatniešiem drīz aizmirsīsies neērtības, ko sagādāja rakšanas darbi. Rekonstrukciju un jaunu komunikāciju izbūve veikta pagasta centrā, daudzdzīvokļu un ģimenes māju ciematā. Centralizēti ūdeni var saņemt arī apkaimes mājas, kurās šo ērtību nebija. Šo projektu bija svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt, lai ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras nolietojuma dēļ Līgatnes iedzīvotāji nepaliktu bez centralizētās ūdens padeves, kā arī lai būtu radīti priekšnoteikumi ap 60 potenciālajiem klientiem pieslēgties pie kanalizācijas centralizētās sistēmas.

”Lai to varētu veikt pagasta pašvaldībai bija jāiegulda arī savi līdzekļi, tāpēc projekta īstenošanai no Vides investīciju fonda tika ņemts kredīts, kurš laika gaitā jāatmaksā. Esam iecerējuši modernizāciju turpināt nākošajos projektos,” pastāstīja S.Zaharāne.

Elektrobūvmontāžas SIA ”Remus” valdes loceklis Aldis Keišs atzina, ka Līgatnes projekts viņu uzņēmuma spējām bijis liels pārbaudījums un tas izturēts. Līgatnes pagasta padomes vecākais inženieris Imants Antonovs raksturoja, ka situācija Līgatnē ir krasi mainījusies. Nolietotās ūdensvada un kanalizācijas caurules, kas nemitīgi plīsušas, radot problēmas, tagad ir aizvietotas. Materiāli, kas izmantoti, liek domāt, ka ūdensvada sistēma Līgatnē neradīs problēmas gadu desmitiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
16

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
22

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
109

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
129
1

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
383
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
18
12
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
16
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi