Par Cēsu sarežģīto transporta shēmu zina visā valstī, tāpēc pašvaldība apņēmusies situāciju mainīt. Talkā aicināts cēsnieks, arhitekts Toms Kokins, kurš vairākus mēnešus strādāja pie sava pilsētas transporta shēmas redzējuma, kas domes sēdē tika prezentēts deputātiem.
“Druvai” T. Kokins pastāstīja, ka pie shēmas strādājis vairākus mēnešus, bet
idejas par nepieciešamajām pārmaiņām domās raisījušās jau krietni senāk: “Esmu vērojis, skatījies, domājis, ko mainīt, kā tas notiek arī citviet Latvijā un pasaulē.”
Sākot prezentāciju, T. Kokins atgādināja, ka no iebraucējiem par pilsētas transporta shēmu dzirdēts daudz dažādu pārmetumu, tostarp to, ka viegli iebraukt, bet grūti izbraukt. Iebraucēji zinot, ka kaut kur pilsētas vidū ir vecpilsēta, bet nezina, kā tur nokļūt.
Šīs problēmas risināšanai arhitekts piedāvā izveidot tā saukto Vecpilsētas loku, ko veidotu trīs ielas: Vaļņu, Lenču un Palasta iela: “Šajās ielās jāveido vienvirziena kustība. Vaļņu ielā tā jau darbojas, atliek tikai to ieviest abās pārējās ielās. Lenču ielā tā būtu posmā no Vienības laukuma līdz Palasta ielai, arī kustības virziens būtu šāds. Tāpat Palasta ielā līdz Gaujas ielai būtu vienvirziena satiksme. Izvietojot šajā lokā skaidru un vienotu norāžu shēmu, ikviens iebraucējs varētu nokļūt pie tā objekta, kur iecerējis.”
Pēc T. Kokina teiktā, šāds risinājums dotu vairākus ieguvumus. Pirmām kārtām šajās ielās varētu izveidot speciālas velo joslas, būtu iespējams ierīkot papildu autostāvvietas, kuru trūkums vasarā ir īpaši izjūtams. Šajā lokā braukšanas ātrumu varētu noteikt 30 kilometri stundā. Ielās būtu mazāka satiksmes intensitāte, tādējādi tā būtu drošāka vide gājējiem.
“Saprotu, ka daļa autovadītāju šo risinājumu uztvers negatīvi, jo ikvienas pārmaiņas grūti pieņemt, taču kopumā pilsētai šis risinājums dodu daudz vairāk pozitīvā,” atzina T. Kokins.
Viņa redzējums neaprobežojas tikai ar vecpilsētu, bet uz visu pilsētas centrālo daļu. Viņaprāt, ielas var iedalīt pozitīvajās un negatīvajās. To izvērtējot, ņemti vērā faktori, kas tajās veicina vai neveicina uzņēmējdarbību, uzlabo vai pasliktina dzīves kvalitāti. Pie negatīvajām tendencēm nosauktas šaurās ietves, satiksme pret kalnu, autostāvvietu trūkums. Kā pozitīvais piemērs – Rīgas iela, kas ir pietiekami plata, tās vienā malā ir autostāvvietas, ielā noteikts pazemināts braukšanas ātrums, kas ir labvēlīgi gājējiem. Pozitīvais faktors, kas veicina attīstību, ir nepārtrauktā apbūve, ielā izteikts galamērķis, kas veicina gājēju pārvietošanos.
Lai pilsētas centru padarītu gājējiem, tūristiem interesantāku, T. Kokins rosina veidot tā sauk- to “Cēsu mugurkaulu”, kas savienotu četrus laukumus: Stacijas, Vienības, Rožu un Līvu laukumu: “Savienojot šīs pilsētas daļas, mēs rosinātu cilvēkus pārvietoties pa centru. Šie laukumi varētu būt kā savdabīgi attīstības centri. Jādomā, kā šim mugurkaulam piešķirt vienotu vizuālo valodu, kas rosinātu izstaigāt šo maršrutu.”
Vērtējot ielu noslogojumu, T. Kokins izmantojis sniega faktoru. Proti, laikā, kad uzsnieg sniegs, lieliski redzams, kā ielu, krustojumu, laukumu izmanto transports. Auto braukšanas trajektorijas parāda, cik daudz braucamās daļas transporta līdzekļiem nepieciešams. Tas fiksēts arī fotogrāfijās, kas tika demonstrētas prezentācijā. Tajās uzskatāmi redzams, ka, piemēram, Palasta iela izmantota pilnībā, bet Raiņa ielā posmā no Noliktavas ielas līdz veikalam “Globuss” apmēram puse braucamās daļas netiek izmantota.
“Raiņa ielā autotransportam atvēlēts pārāk daudz,” norāda T. Kokins. “Varētu domāt par braucamās daļas sašaurināšanu, jo iela pārāk plata, tātad nedraudzīga gājējiem. Veicot rekonstrukciju, ielā varētu ierīkot atsevišķu velojoslu, apstādījumus, kas ielai ļautu pārtapt par Raiņa bulvāri. Tas piedotu ielai tīkamāku izskatu, jo šobrīd tā ar rūpniecisko apbūvi, garāžu kompleksu neatstāj pozitīvu iespaidu. Te iespēju daudz, pie tam ielas sašaurināšana ļautu ietaupīt uz uzturēšanas darbu rēķina.”
Piebalgas un Raiņa ielas krustojumā piedāvā atteikties no luksoforiem, izveidojot rotācijas apli, labāko risinājumu bīstamos krustojumos. Līdzīgas pārmaiņas piedāvā arī Lenču – Festivāla ielas krustojumā, kā arī pie degvielas uzpildes stacijas “Neste”. Šajā vietā krustojuma centru
plānots novirzīt uz stacijas pusi, lai mašīnām, kas brauks augšup pa Dzintara ielu, nav jāstāv lielā slīpumā.
T.Kokins norādīja, ka ielu infrastruktūrā nav sīkumu, jāpiedomā pie visa: “Ielas, laukumi ar izskatu var kļūt par tūristu galamērķi, tādi piemēri ir. Arī apgaismojums var radīt īpašo identitāti. Tikai jāmeklē kāds, tikai Cēsīm raksturīgs,
risinājums, piemēram, ceļa stabiņi. Vecajās fotogrāfijās redzams, ka Cēsīs tie bijuši daudzviet, pat Vienības laukumā. Pie šī risinājuma varētu atgriezties, veidojot Cēsīm raksturīgus ceļa stabiņus, kas piesaistītu uzmanību. Vienības laukumā varētu uzstādīt pārvietojamus stabiņus, lai tos varētu arī novākt un laukums kalpotu, kā ceremoniju vieta pasākumos. Vienības laukums jāpadara interesantāks, jo transportam nepieciešama neliela tā daļa, lielākā platība paliek neizmantota, to varētu
dažādi apdzīvot.”
T. Kokins demonstrēja piemērus no pasaules pilsētām, kā ar inovatīviem, pārsteidzošiem risinājumiem iespējams pārveidot ielas.
Jaunais redzējums pilsētas transporta shēmas uzlabošanā guva deputātu atzinību, tagad atliek vien cerēt, ka ieceres nepaliks tikai uz papīra, bet kļūs par realitāti, ļaujot Cēsis padarīt iebraucējiem saprotamākas un draudzīgākas.
Jānis Gabrāns
Komentāri