Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Jau desmit gadus grupas “Tonick” puišus kopā vieno mīlestība pret mūziku

Kristīne Lāce
12:03
12.11.2019
52

Grupa “Tonick” nesen atzīmēja desmito jubileju. Ikdienā puiši darbojas dažādās nozarēs, bet visus vieno viens – mīlestība pret mūziku.

Grupā, kas darbojas Cēsīs, spēlē taustiņinstrumentālists un vokālists Vadims Kameņevs, otrs grupas vokālists un solo ģitārists ir Mārtiņš Rieksts, ritma ģitārists – Andis Raitums, basģitārists – Jānis Namnieks un bundzinieks – Romans Feoktistovs. “Tonick” koncertē visā Latvijā gan publiskos, gan privātos pasākumos. Par “Tonick” ikdienu un sasniegumiem stāsta Vadims Kame­ņevs.

– Ja sākotnējās vīzijas bija dzīvoties pa klubiem un festivāliem un grupas dibināšanas pirmajos gados piedalījāmies konkursos, piemēram, Latvijas Televīzijas konkursā “Troksnis”, kluba “Če­tri balti krekli” konkursā “Treš­diena-studentu sestdiena”, kur bieži bijām labāko grupu trijniekā, tad pēdējos gados esam kāzu muzikanti. Mums vairāk gribētos uzstāties festivālos, bet nesanāk, jo festivāli sāk meklēt muzikantus pēdējā brīdī. Kad festivālu organizatori uzrunā mūs, datumi jau ir rezervēti .

Varam lepoties, ka mums ir viens dziesmas “Balerīna” video­klips, ko var redzēt TV ekrānos. Tā tapšana bija interesanta visiem grupas dalībniekiem. Šobrīd intensīvi strādājam arī pie vairākām savām dziesmām, kuras ierakstīsim studijā, lai tās skanētu radio un soci­ālajos tīklos. Paskatīsimies, kā tas viss notiks.

– Kāds ir bijis grupas un paša mūzikas ceļš?

– Visi esam iepriekš saistīti ar mūziku – dziedājuši korī, mācījušies Cēsu 1.pamatskolā un spēlējuši kādu mūzikas instrumentu, darbojušiesansambļos vidusskolas laikā.

Es mācījos Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, man ļoti nepatika spēlēt klavieres, nepatika solfedžo. Reiz skolotāja pat palūdza, lai nemūžam vairāk nedziedu. Pēc vidusskolas absolvēšanas domāju, ka mūzika tiks nolikta malā un iešu pavisam citu ceļu. Bet pagāja pāris gadu, un atgriezos mūzikā – sāku spēlēt klavieres un pat dziedāt! Daži mazi apstākļi summējās un nemanot piespieda nonākt pie tā, kas, šķita, nemūžam vairs neatgriezīsies. Tagad, kad tiekos ar citiem absolventiem, reizēm mazliet jokaini, ka potenci­ālie klaviermeistari un citi jaunieši, no kuriem mūzikā varēja gaidīt lielas lietas, sevi ar mūziku vairs nesaista, bet es, kurš nemācījās un tajā laikā nākotni ar mūziku nesaistīja, spēlēju grupā!

– Kā pirms desmit gadiem radās ideja par grupu?

– Pirmsākumi meklējami tepat Cēsīs. Man pie fonogrammām spēlēt nepatika, sāku meklēt un fantazēt par “dzīvās” mūzikas grupu. 2009.gadā satiku Kristapu Radvilaviču, otru grupas dibinātāju, kurš arī loloja ideju par grupas izveidošanu, un teicu, ja viņš varēs visu “pacelt”, saorganizēt un atrast džekus, es piedalos. Aptu­veni pēc mēneša Kristaps aicināja uz mēģinājumu. Soli pa solim izveidojās “Tonick”. Trīs kolēģi gan mainījušies, bet grupa turpina pastāvēt. Atmosfēra tajā ir fantastiska visos posmos, arī šobrīd.

– Kā radās nosaukums, un ko tas īsti nozīmē?

– Jāsaka, mēs nekad neesam mācējuši atbildēt uz šo jautājumu. Grupas tapšanas laikā pārskatījām dažādus variantus, bet beigās tas Tonick pats atnāca. Kura galvā, nemāku vairs atbildēt. Tas vārds atnāca pie mums un visiem patika!

Par nosaukuma nozīmi… Popu­lārākais, ko cilvēki runā – tas ir dzēriens džins ar toniku – tā ir kā pievienotā vērtība gan kokteilim, gan ballītei. Ja paskatās no muzikālās puses, tad mūzikā ir sastopams termins – tonika.

– Vai atminies “Tonick” pirmo uzstāšanos?

– Pirmais koncerts bija “CATA” kultūras namā, Draudzīgā Aici­nājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Ziemassvētku pasākumā. Tā kā trīs grupas dalībnieki bija šīs skolas absolventi, tad Oskars Gailītis mums piedāvāja uzspēlēt. Pie­kritām un pirmo reizi izlīdām no pagrīdes mēģinājuma telpām, un spēlējām auditorijai. Tā lēnu garu viss sākās…Un tagad varam lepoties, ka esam spēlējuši jau vairāk nekā 250 kāzās un vairāk nekā simts citos pasākumos.

– Skatītāju zāles vienmēr bijušas pilnas?

– Tikai vienu reizi, tas bija pirms astoņiem gadiem, auditorijā bija līdz desmit cilvēkiem. Tas bija kādā Rīgā klubā, kas bija tāds pagrīdes variants, un mēs paši nezinājām, uz kurieni braucam uzstāties. Arī Rīgas publikai nebijām pazīstami, jo grupa kā nekā jauna. Tā nu sanāca, ka koncertu klausījās mūsu draudzenes un pāris cilvēku, kuri tajā brīdī atradās klubā. Tas bija tāds mazais šoks, kas lika pamosties un saprast, ka mēs kaut ko informatīvi darām nepareizi. Tā bija interesanta pieredze.

– Vai mūzikas stils desmit gados mainījies?

– Sākumā sevi pozicionējām kā pop-roka grupu ar vēlmi izpildīt savas dziesmas un populārus coverus. Tagad, spēlējot kāzās un korporatīvajos pasākumos, vairāk izpildām šlāgerus, nevis savas sirdsdziesmas. Tas nav nekas slikts, grupas attīstās dažādos stilos.

Rakstām arī savas dziesmas. Bieži vien vārdu autors esmu es, pie mūzikas daudz palīdzējis Mār­­tiņš un arī pārējie grupas biedri ir pielikuši savu pirkstu. Pēdējā laikā ar savu liriku mēdz izcelties arī Andis. Viņš raksta latviski, man tuvāka angļu valoda. Pateicoties tam, ka tekstus dziesmām viņš raksta latviski, noteikti būs dzirdams arī kāds šlāgergabals.

– Ir kādas kāzas, kuras spilgti palikušas atmiņā?

– Vienas no interesantākajām bija, kur precējās tautisko dejotāju pāris, arī viesi pārsvarā bija dejotāji. Tie uznācieni, kādus viņi rādīja, bija neaprakstāmi stilīgi. Viņi bija ļoti saliedēti. It kā mēs bijām aizbraukuši, lai taisītu pasākumam šovu, bet beigu beigās paši vairāk bijām skatītāji, jo ballīti “uzbūra” viņi.

– Kam par šiem desmit gadiem vēlaties teikt paldies?

– Noteikti vislielākais paldies jāsaka vecākiem, jo bez viņiem nekas nebūtu izdevies. Tad, kad vecāki redzēja, ka mēs “aizdegamies” par grupu, viņi deva finansiālu atbalstu, lai mēs visu uzsāktu un varētu iegādāties skaņu un gaismas aparatūru. Protams, paldies arī draugiem. Viņi vienmēr atbalsta un ir patiesi, ir konstruktīva kritika. Un paldies arī sievām un draudzenēm, ka vienmēr atbalsta un nav izvirzījušas ultimātu, ka būtu jāizdara izvēle starp viņām un muzicēšanu (smejas). Šādi gadījumi no citiem mūziķiem ir bieži dzirdēti.

– Ko no grupas varam gaidīt nākotnē?

– Mēs saprotam, ka jaunāki nepaliksim. Kamēr esam jauni, skai­sti un interesanti (smejas), vajadzētu pašiem sarosīties un nākt klajā ar kādu jaunumu. Tuvākajā laikā vēlamies pastrādāt pie savas mūzikas, paeksperimentēt dažādos stilos, cerot, ka kaut ko varēs dzirdēt arī radiostacijās. Noteikti nāksim klajā ar jaunajām dziesmām un ierakstīsim albumu, lai būtu kaut kas paliekošs gan pašiem, gan klausītājiem. Turpi­nāsim korporatīvo un kāzu dzīvi ar cerību, ka tiksim vairāk spēlēt uz festivālu skatuvēm. Ceram arī ierakstīt kādu videoklipu, bet tas viss – soli pa solim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
11

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
31

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
174

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi