Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Jāņu laikam īpaši piederīgs

Druva
10:45
18.06.2014
74
Img 3951

Raunas pagasta Rozēs brūvē alu. Vecajā muižas ēkā, kur ilgus gadus cepa maizi, tagad top miestiņš, ko ražo Malduguns alus darītavā.

Trīs jauni vīrieši – Andris Liepiņš, Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons-, meklējot izaicinājumu, izveidoja komandu un nolēma pamēģināt darīt alu.

“Viss noticis pašmācības ceļā. Kad pārcēlos no Rīgas uz Launkalni, mājās brūvēju alu. Kopā sanākot, radās ideja, ka mēs varētu pamēģināt kļūt par mājbrūvētājiem,” stāsta Andris Liepiņš un piebilst, ka daudz mēģinājis, kļūdījies, līdz sanācis tāds alus, kādu vēlas. Pēc profesijas Andris ir ģeologs, Krišjānis – ģeogrāfs, bet Valdis – fotogrāfs. Visi trīs ir līdzīpašnieki.

Meklējot darītavai vietu, par piemērotāko atzinuši ēku Rozēs, kas ir piemērota ražošanai. Malduguns alus darītava to nomā no īpašniekiem.

“Var jau piesaistīt investīcijas, uzcelt ražotni, nodarbināt darbiniekus – tā dara uzņēmēji, mēs vairāk esam amatnieki. Visu darām paši,” uzsver viens no darītavas īpašniekiem. Kredītus darbības sākšanai nav ņēmuši, aizņēmušies no radiem, draugiem. Iekārtojot darītavu, daudz ko izdomājuši un izgatavojuši paši. Andris iemācījies metināt, lai nebūtu jāpērk pakalpojums. Kā iesācējam amatniekam viss izdevies pietiekami labi. “Daudz eksperimentējam. Ir priekšstats, kādu alu gribētos, un mēģinām.

Mūsu alus nav lēts, visu darām vienkāršoti. Lai ko saražotu, vajadzīgs

liels darba ieguldījums, jo daudz roku darba,” bilst Andris Liepiņš un atgādina, ka alus ir tik ļoti dažāds, ikvienam ir pieejams ļoti plašs izejvielu klāsts.

Malduguns alus darītava patērētājiem piedāvā astoņu šķirņu alu. “Visas

vienlaikus nebrūvējam. Gribas dažādību. Ja visu laiku vārīsim vienu alu, gan mums, gan pircējiem būs garlaicīgi,” smej Andris Liepiņš. Brūve-ri, izvēloties, kādu alu darīt, vadās pēc

izjūtām un gadalaika. Vasarā kārojas gaišo šķirņu miestiņu, ziemā tumšo un stiprāku.

Patlaban tiek darītas četras šķirnes. ”No vārīšanas dienas līdz brīdim, kad alu var liet glāzēs, paiet vismaz sešas nedēļas. Pamazām jau top pašiem sava grāmata, kurā pierakstām receptes, dažādus sīkumus, kas ir būtiski. Alu ietekmē viss, pamainot raudzēšanas temperatūru, gala

iznākums būs cits,” alus darīšanas noslēpumus atklāj Malduguns alus darītavas līdzīpašnieks. Lai miestiņam iegūtu patīkamu rūgtumu, tiek eksperimentēts ar apiņiem, kas vesti no Amerikas, Vācijas, Jaunzēlandes.

Rozēs brūvētais alus ieinteresējis daudzus. Tas nekas, ka darītava savu produkciju nereklamē. Tikko alus bijis nopērkams kafejnīcās Rīgā, sociālajos tīklos parādījās pozitīvas atsauksmes. Tā strādā vislētākā un iedarbīgā-kā reklāma.

Malduguns alus darītavas saimnieki daudz strīdējušies, kā nosaukt alus šķirnes. “Jau sākumā nolēmām, ka neiesim pa iestaigātām takām. Alus nosaukumi un etiķetes Latvijā ir konservatīvas, gribas kaut ko jaunu, un

var taču izdomāt. Mūsu priekšrocība, kā jau jauniem, mums nav tik racionāla domāšana. Ja mēs būtu sirmi vīri, droši vien brūvētu tumšo un gaišo alu,” domās dalās Andris Liepiņš. “Doma filozofiska, alus ir kā malduguns, tas var ievilināt purvā,” skaidro līdzīpašnieks.

Malduguns alus darītava ražo alu ar patiešām nepierastiem nosaukumiem –

„Saules dūriens”, „Sānslīde”, “Rudais rudens” un „Zaļā bise”, kas ir Jāņu piedāvājumā. Andris ar gandarījumu atzīst, ka interese palielinās un līdz svētkiem, visticamāk, alus būs pārdots. Lielākais noiets ir Rīgā.

Tiek domāts, ka ar laiku Rozēs brūvēto alu varēs nopirkt arī kādā vietējā veikalā, taču paši darītavas īpašnieki ar tirdzniecī-bu nodarboties negrib.

Patlaban Malduguns alus darītava mēnesī saražo līdz četrām tonnām alus, viens vārījums ir 500 litri. Salīdzinājumam –

lielajiem ražotājiem viena tvertne ir tik liela, cik Raunā saražo gadā. Jau tagad Andris piebilst, ka īpaši vairāk arī nebrūvēs, jo telpas neļauj izplesties. “Darbu apjoms aizvien palielinās. Amatniecisko piegājienu negribam zaudēt. Visu darām paši, arī lēmumus pieņemam kopīgi, kaut katram no mums ir savi pienākumi. Tik mazā darītavā svarīga ir komanda.” pastāsta Andris Liepiņš, piebilstot, ka nevienam nav pieredzes uzņēmējdarbībā un nav viegli ielauzīties formālās lietās. Tas prasa laiku un zināšanas. Krišjānis un Valts uz darbu brauc no Rīgas.

“Jāņos bez alus neiztikt. Un katram taču garšo kāds cits. Alus darītavu, ja tās katra atradīs savu nišu, Latvijā nekad nebūs par daudz,” domas izsaka Andris Liepiņš.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
7

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
23

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
130

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi