“Pirms gadiem labprāt skolēni mēģināja dzejot. Dažai meitenei arī padevās, bija ķēriens. Pēc skolas beigšanas gan ar dzejošanu nopietni nenodarbojas,” stāsta Raunas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Olga Plētiena. Viņa pārliecinājusies, ka bērniem patīk runāt dzeju. “Lai varētu vērtēt, analizēt, tā ir jālasa. Literatūrā papildus, sākumā ļoti mudinot, tagad jau ieinteresēti, skolēni lasa arī dzeju. 8.klasē salīdzinājām Grīna un Čaka daiļradi. Kas kuram patika, kādi spriedumi, vērtējumi! Diemžēl mācību programmā dzeja ir aizmirsta. Lai dzeju izprastu, ir daudz jāzina gan vēsture, gan par ievērojamām personībām. Nesen analizējām dzejoli, kurā bija pieminēts Dons Kihots, Šopēns, Servantess. Bērni meklēja, kas kurš bijis. Kāds viņiem bija prieks, kad atklāja, par ko ir dzejolis,” pieredzē dalās Olga Plētiena. Skolotāja arī atzīst, ka skolā dzeju raksta vien astotklasniece Anete Belousova.
Anete savu aizraušanos tur noslēpumā. Arī viņas dzejoļus nav lasījušas pat labākās draudzenes, taču zina un izstāstījušās skolotājai. Meitenei patīk dzeju lasīt. Ja ir noskaņojums, lasa skaļi. Vistuvāk sirdij Aspazija un Ziedonis.
“Pie manis tā doma atskrien, un top dzejolis. Kad sastrīdējos ar draudzeni, uzrakstīju “Zelta vidusceļš.” Ja ir priecīgi, arī dzejolis ir priecīgs,” stāsta Anete.
Pamazām meitenei kladē krājas dzejoļi. Kas zin, varbūt dienās…
Komentāri