Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Izveido modernu mēslu krātuvi

Druva
16:18
27.05.2014
58
Moderna Meslu Kratuve Izveidota

Eiropas

Savienības noteiktais desmit gadu pārejas periods kūtsmēslu krātuvju ieviešanai visās

zemnieku saimniecībās noslēgsies 27. jūlijā, tām saimniecībām, kurās nosacījumi netiks ievēroti, draudēs sods par vides prasību pārkāpumu.

Priekuļu pagasta zemnieku saimniecība “Jaunakmeņi” ir viena no retajām, kurai izdevies izveidot modernu mēslu krātuvi vēl pirms pārejas perioda beigām.

Ņemot vērā, ka ap 30 procentu saimniecību arvien nav izveidojušas kūtsmēslu novietnes, krātuvju būvniecībai un rekonstrukcijai Lauku atbalsta dienestā papildus būs pieejami četri miljoni eiro. Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus aktīvi izmantot finansējumu. Jāatgādina arī, ka turpmāk uz Eiropas Savienības (ES) investīcijām varēs pretendēt tikai tās saimniecības, kas kūtsmēslu krātuves būs izbūvējušas.

“Jaunakmeņu” saimniece Ginta Aleksejeva teic, ka viņi ielēkuši “pēdējā vagonā”. Lai saņemtu ES līdzfinansējumu vēl iepriekšējā plānošanas periodā, paspējuši iesniegt projektu “Lauku saimniecību modernizācija” kūtsmēslu krātuvju būvniecības programmas pēdējā kārtā. Firma SIA “Wolf System” mēslu krātuvi izbūvējusi ātri – trīs nedēļu laikā. Tagad vien atliek iegādāties sūknēšanas iekārtas, pa kurām škidrmēslus varētu aizvadīt līdz betona tvertnei. Arī kūtsmēslu krātuves aprīkojumam saimnieki cer piesaistīt ES līdzekļus, nu jau no struktūrfondiem šajā plānošanas periodā.

Kā stāsta saimnieki, mēslu krātuves būvniecība vien izmaksājusi ap 120 tūkstoši eiro, taču vairāki desmiti tūkstošu vēl vajadzīgi iekārtām. Pēc aizdevuma bankā jāgriežas jebkurā gadījumā. “Cita varianta nav. Saprotam, ja gribam nodarboties ar lopkopību, tad atbilstoša mēslu krātuve ir pašsaprotama lieta. Esam ļoti apmierināti ar vietējās firmas “Wolf System” pakalpojumiem. Ar firmu arī sadarbojāmies, ceļot jaunu angāru – lopu novietni. Jaunas kūts celtniecība, ja nebūvētu mēslu krātuvi, nebūtu iedomājama,” teic G.Aleksejeva un piebilst, ka jaunbūvē patlaban izmitināti jaunlopi, bet jau rudenī turp tiks pārvestas arī slaucamās govis, kas pašreiz tiek turētas trīs citās novietnēs. Sākotnēji jaunajā kūtī, kurā lopiem būs brīvā turēšana, mitināsies 144 govis.

Ja viss izdosies, kā plānots, tad, lai atvieglotu roku darbu, gada nogalē esot cerība ieviest vismaz vienu slaukšanas robotu. “Darba ir daudz. Neiet tik ātri, kā gribētos. Viss atduras pie finansiālajām lietām. Mēslu krātuve ir tikai viens no plānotajiem pasākumiem. Tuvākajā laikā jāsāk celt arī piena māja,” min saimniece.

Ginta uzsver, ka

jāattīstās, lauksaimniecībā

jāienāk modernajām tehnoloģijām, citādi laukos grūti noturēt jauno paaudzi. Tam piekrīt jaunais saimnieks Kristaps, kurš palīdz vecākiem, kā arī strādā savā saimniecībā.

Starp trim populārākajiem kūtsmēslu krātuvju risinājumiem tiek minētas cieto pakaišu kūtsmēslu krātuves, cilindriskas un lagūnas tipa šķidrmēslu krātuves.

Jautāti, kas noteicis mēslu krātuves tipa izvēli, Kristaps skaidro: “Sākotnēji gan domājām par lagūnu, taču, painteresējoties par to, sapratām, ka lagūnas tipa krātuvēm ir mazāks garantijas laiks, jo zināms – tās veido uz zemes ieklātas plēves. Kādus desmit gadus tādu var lietot, bet, kā tā kalpos ilgtermiņā, nav zināms. Betons tomēr ir betons,” viņš saka un piebilst, ka izvēlētais variants ir tālredzīgāks. Turklāt šķidrmēslu izvešana būs nepieciešama vien reizi vai divas gadā.

“Jaunakmeņu” mēslu krātuve patiesi ir iespaidīga arī pēc izmēriem. Vēl bez redzamās daļas tā izbūvēta pusotru metru zem zemes. Tās kopējais augstums ir seši metri. Domājot par nākotni, izlemts, ka jābūvē krātuve ar maksimālo ietilpību.

Ir skaidrs, ka ar četriem miljoniem eiro, kas vēl pieejami mēslu krātuvju būvniecības atbalstam, visām saimniecībām nepietiks, tādēļ daudzi zemnieki nonāks izvēles priekšā – ņemt aizdevumu bankā vai samazināt dzīvnieku skaitu un dzīvot tālāk mierīgu sirdi. Jāņem vērā, ka saimniecībām, kurās kūtsmēslus uzglabā betonētās krātuvēs vai lagūnas tipa novietnēs, tas

ir jānodrošina atbilstoši vides prasībām, lai nepieļautu pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
25
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
103
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
116
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
86
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi