Eiropas
Savienības noteiktais desmit gadu pārejas periods kūtsmēslu krātuvju ieviešanai visās
zemnieku saimniecībās noslēgsies 27. jūlijā, tām saimniecībām, kurās nosacījumi netiks ievēroti, draudēs sods par vides prasību pārkāpumu.
Priekuļu pagasta zemnieku saimniecība “Jaunakmeņi” ir viena no retajām, kurai izdevies izveidot modernu mēslu krātuvi vēl pirms pārejas perioda beigām.
Ņemot vērā, ka ap 30 procentu saimniecību arvien nav izveidojušas kūtsmēslu novietnes, krātuvju būvniecībai un rekonstrukcijai Lauku atbalsta dienestā papildus būs pieejami četri miljoni eiro. Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus aktīvi izmantot finansējumu. Jāatgādina arī, ka turpmāk uz Eiropas Savienības (ES) investīcijām varēs pretendēt tikai tās saimniecības, kas kūtsmēslu krātuves būs izbūvējušas.
“Jaunakmeņu” saimniece Ginta Aleksejeva teic, ka viņi ielēkuši “pēdējā vagonā”. Lai saņemtu ES līdzfinansējumu vēl iepriekšējā plānošanas periodā, paspējuši iesniegt projektu “Lauku saimniecību modernizācija” kūtsmēslu krātuvju būvniecības programmas pēdējā kārtā. Firma SIA “Wolf System” mēslu krātuvi izbūvējusi ātri – trīs nedēļu laikā. Tagad vien atliek iegādāties sūknēšanas iekārtas, pa kurām škidrmēslus varētu aizvadīt līdz betona tvertnei. Arī kūtsmēslu krātuves aprīkojumam saimnieki cer piesaistīt ES līdzekļus, nu jau no struktūrfondiem šajā plānošanas periodā.
Kā stāsta saimnieki, mēslu krātuves būvniecība vien izmaksājusi ap 120 tūkstoši eiro, taču vairāki desmiti tūkstošu vēl vajadzīgi iekārtām. Pēc aizdevuma bankā jāgriežas jebkurā gadījumā. “Cita varianta nav. Saprotam, ja gribam nodarboties ar lopkopību, tad atbilstoša mēslu krātuve ir pašsaprotama lieta. Esam ļoti apmierināti ar vietējās firmas “Wolf System” pakalpojumiem. Ar firmu arī sadarbojāmies, ceļot jaunu angāru – lopu novietni. Jaunas kūts celtniecība, ja nebūvētu mēslu krātuvi, nebūtu iedomājama,” teic G.Aleksejeva un piebilst, ka jaunbūvē patlaban izmitināti jaunlopi, bet jau rudenī turp tiks pārvestas arī slaucamās govis, kas pašreiz tiek turētas trīs citās novietnēs. Sākotnēji jaunajā kūtī, kurā lopiem būs brīvā turēšana, mitināsies 144 govis.
Ja viss izdosies, kā plānots, tad, lai atvieglotu roku darbu, gada nogalē esot cerība ieviest vismaz vienu slaukšanas robotu. “Darba ir daudz. Neiet tik ātri, kā gribētos. Viss atduras pie finansiālajām lietām. Mēslu krātuve ir tikai viens no plānotajiem pasākumiem. Tuvākajā laikā jāsāk celt arī piena māja,” min saimniece.
Ginta uzsver, ka
jāattīstās, lauksaimniecībā
jāienāk modernajām tehnoloģijām, citādi laukos grūti noturēt jauno paaudzi. Tam piekrīt jaunais saimnieks Kristaps, kurš palīdz vecākiem, kā arī strādā savā saimniecībā.
Starp trim populārākajiem kūtsmēslu krātuvju risinājumiem tiek minētas cieto pakaišu kūtsmēslu krātuves, cilindriskas un lagūnas tipa šķidrmēslu krātuves.
Jautāti, kas noteicis mēslu krātuves tipa izvēli, Kristaps skaidro: “Sākotnēji gan domājām par lagūnu, taču, painteresējoties par to, sapratām, ka lagūnas tipa krātuvēm ir mazāks garantijas laiks, jo zināms – tās veido uz zemes ieklātas plēves. Kādus desmit gadus tādu var lietot, bet, kā tā kalpos ilgtermiņā, nav zināms. Betons tomēr ir betons,” viņš saka un piebilst, ka izvēlētais variants ir tālredzīgāks. Turklāt šķidrmēslu izvešana būs nepieciešama vien reizi vai divas gadā.
“Jaunakmeņu” mēslu krātuve patiesi ir iespaidīga arī pēc izmēriem. Vēl bez redzamās daļas tā izbūvēta pusotru metru zem zemes. Tās kopējais augstums ir seši metri. Domājot par nākotni, izlemts, ka jābūvē krātuve ar maksimālo ietilpību.
Ir skaidrs, ka ar četriem miljoniem eiro, kas vēl pieejami mēslu krātuvju būvniecības atbalstam, visām saimniecībām nepietiks, tādēļ daudzi zemnieki nonāks izvēles priekšā – ņemt aizdevumu bankā vai samazināt dzīvnieku skaitu un dzīvot tālāk mierīgu sirdi. Jāņem vērā, ka saimniecībām, kurās kūtsmēslus uzglabā betonētās krātuvēs vai lagūnas tipa novietnēs, tas
ir jānodrošina atbilstoši vides prasībām, lai nepieļautu pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu.
Ilze Fedotova
Komentāri