Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Izceļ skolas ar izaugsmi

Mairita Kaņepe
00:00
21.11.2017
130
Skolu Reitings Fotomarta 1

Cēsīs pulcējās vairāki simti Latvijas pedagogu no vidējām izglītības iestādēm uz Draudzīgā aicinājuma fonda tradicionāli rīkoto tikšanos. Pagodinājuma svētki “Draudzīgā aicinājuma skolu reitings” Latvijas pedagogiem pavēstīja, kuru vidējās izglītības skolu beidzēji ar zināšanām centralizētajos eksāmenos ietekmējuši reitingus.

Fonds bija aicinājis ar pedagogiem tikties veiksmīgus Cēsu puses uzņēmējus, valstī pazīstamus politiķus, erudītus atsevišķās jomās. Pasniedzot fonda sarūpētās balvas, viesi pedagogiem apliecināja, kā Cēsu un valsts mērogā izjūt Latvijas izglītības kvalitāti.

“Strādāt Eiropas Parlamentā no Latvijas atnāk daudz jaunu cilvēku un apliecina, ka saņēmuši ārkārtīgi labu izglītību, ir krietni pārāki par citiem,” secinājis Ro­berts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts. Viņš pauda , ka Latvijas izglītībai vēl jo vairāk jāiet līdzi laikam, lai izbēgtu no riskiem, ka izglītības joma zaudētu jau sasniegto. Draudzīgā aicinājuma fon­da balvas skolām pasniedza arī politiķis Andris Piebalgs, uzņēmēji Ilona Kazaka, Gints Šķenders, Jānis Endele juniors, mākslinieks Arvīds Endziņš. Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, turpinot atbalstīt Drau­dzīgā aicinājuma fondu vēstulē, kā veicināt un novērtēt kvalitatīvu darbu izglītībā, bija rakstījis: “Labais ir jāizceļ, jo īpaši, ja tas ir saistīts ar skolu. Jūs – skolas un skolotāji – Draudzīgā aicinājuma apbalvotie, esat Latvijas lepnums.”

Sabiedriskā organizācija “Draudzīgā aicinājuma fonds” turpina strādāt pieredzējušā izglītības darbinieka Jāņa Endeles vadībā un atkal cildināja skolu sasniegto, sagatavojot vidējās izglītības skolu reitingus. Tajos ņemti vērā jaunākie latviešu valodas un literatūras, matemātikas, angļu valodas, vēstures un dabaszinību eksāmeni. Ar reitingiem fonds rāda ainu Latvijas skolās: ģimnāzijās, pilsētu un lauku vidusskolās, tehnikumos, mūzikas un mākslas vidusskolās. Fonds uztur arī tradīciju Latvijas valsts gads­kārtas priekšvakarā sabiedrībai darīt zināmas skolas, kuras šo­brīd nodrošina iespējas gūt zināšanas augstā līmenī, un izceļ vidējās izglītības skolas, kurās pedagogi strādā meistarīgi, motivējot jauniešus sasniegt rezultātu.

Arī 2017. gadā Latvijas skolu kopvērtējuma tabulas pirmais trijnieks ir nesatricināms – to ieņem Rīga – Valsts 1. , 2, un 3. ģimnāzija. Uz šīm skolām ir liels konkurss, tās uzņem sagatavotus un mācīties motivētus audzēkņus. Līdzīgi Rīgā notiek Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā. Šīs skolas Draudzīgā aicinājuma fonda veidotajā 2017. gada reitingā Latvijā ieņem 4. un 6. vietu. Ar lielpilsētu skolām cienījami konkurē valsts ģimnāzijas Vidzemē – Cēsīs, Siguldā, Ma­donā un Alūksnē. 12. klašu absolventu zināšanas centralizētajos eksāmenos Latvijas skolu kopvērtējumā Cēsu Valsts ģimnāziju izvirzījušas 5. vietā.

Draudzīgā aicinājuma fonds ik gadu mazo pilsētu ģimnāzijas salīdzina arī savā starpā. 2017. gadā pirmais piecinieks sarindojies šādi – Cēsis, Sigulda, Madona, Alūksne, Viļaka. Draudzīgā aicinājuma fonds Cēsu Valsts ģimnāzijai pasniedza ceļojošo balvu – “Mazo pūci”, kura gadu mājos ģimnāzijā un to varēs paturēt ilgāk, ja tagadējo 12. klašu skolēni pārsniegs priekšgājēju panākumus. Cēsu pedagogi, pētot reitingu par katru mācību priekšmetu, rauga, ka Madonā ģimnāzisti šogad uzrādījusi augstākus rezultātus latviešu valodas un literatūras eksāmenā, Viļakā ģimnāzisti vienlīdz labi ar Cēsīm kārtojuši matemātiku, bet angļu valodā cēsniekiem priekšā ir Gulbenes ģimnāzisti. Tie, kuri Cēsīs izvēlējās kārtot eksāmenus dabas zinībās, to darījuši vienlīdz augstā līmenī ar Rīgas 3. ģimnāziju, bet Alūksnes ģimnāzistu panākumi dabas zinībās šogad bijuši labāki.

Lauku vidusskolu reitinga tabulā starp 20 skolām, kuras uzrādījušas augstākos rezultātus eksāmenos, šogad nav ieraugāma neviena no vēsturiskā Cēsu rajona novadu vidusskolām. 24. vietā ir Amatas novada Nītaures vidusskola, bet kaimiņos – Ogres novada Suntažu vidusskola 10. vietā.

Draudzīgā aicinājuma fonds arī sistematizē mūzikas un mākslas, sporta un tehnoloģiju, kā arī vakara vidusskolu audzēkņu veikumu centralizētajos eksāmenos un izceļ labākos, novērtē izaugsmi pedagogu darbības rezultātā. A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā fonds atzīmējis izaugsmi latviešu valodas un literatūras, kā arī vēstures eksāmenā. Vēstures skolotāja Vija Rozentāle panākusi, ka audzēkņiem nav grūtību vēstures faktu pārzināšanā. Skolotāja ievērojusi, ka topošie mūziķi ir personības, kurus viņai grūtāk iesaistīt komandu darbā – diskutēt par vēsturi. Tieši tas noderētu eksāmenā, jo vidusskolēniem jāprot izteikt arī vērtējumus un secinājumus, liekot kopā vēstures faktus.

Bijušais Cēsu politiķis Gints Šķenders Draudzīgā aicinājuma fonda ceremonijā skolotājus rosināja vēl vairāk pievērsties mūsu valsts vēstures apzināšanai: “To var mācīt katrā priekšmetā – arī matemātikā, fizikā un ķīmijā. Novēlu to darīt!” Cēsu koncertzālē svētku noskaņu līdz galam piepildīja Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņu meistarība instrumentu spēlē un jauniešu balsis lielajā korī, Latvijas pedagogiem no Alūksnes līdz Pāvilostai, no Špoģiem Daugavpils pusē līdz Druvai Saldus novadā dziedot svētkos Latvijas himnu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
39

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
117

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
114

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
31

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
79

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
26
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
20
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
12
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi