Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Itālijas mozaīka ar puteni un dvīņu torņiem

Druva
23:00
01.06.2007
4

Pavasaris šogad Latvijā zied īpaši krāšņi, bet Itālijas debesu augstumam un pavasara dāsnumam daudz maigāks un garāks skanējums. Ainiņas no Itālijas brauciena virknējas atmiņā, atgādinot, ka visskaistākais pavasaris tomēr ir Latvijā. Jo te reizē zied ceriņi, ābeles, kastaņas un pat egles. Karsta kafija uz biksēm

Itālijā pavasaris vilina sēdēt āra kafejnīcās un baudīt magnolijas, kas zied kā uz kāzām. Lielie, balti sārtie ziedi mulsina ar krāšņumu pie dienvidnieciskā vēriena nepieradušo latvieti. Saule ir tik augstu un debess tik koši zila, ka šķiet, neesi īstenībā, bet kādā īpašā brīvdienu pasaulē, kur minūtes izmirdz bezgala garas.

Mazā pilsētiņā netālu no Apenīniem dzērām kafiju. Itālieši te nekur nesteidzas un neuztraucas. Pasūtītā coffee con panna nāca lēni un mierīgi. Beidzot sagaidītajai viesmīlei viena karstā krūzīte rokās sadrebēja un kafija uzlija uz galda, apšļakstot ceļojuma biedra bikses. Laipni, bet ļoti pašapzinīgi jaunā sieviete mierināja, ka bez pasūtījuma mēs nepalikšot, atnesīšot vēl vienu kafijas porciju. Neviens neskrēja pēc lupatas un nemēģināja glābt nelaimi. Viss notiek vienā mierā.

Toties, kad, kafiju un fantastisko itāliešu saldējuma kokteili frappe (tam ir tikai attāla līdzība ar to, ko dzeram Latvijā. Itālijā tas ir kā saldais ēdiens, kā vēss, biezs un mutē kūstošs krēms) padzēruši, devāmies pastaigā pa pilsētu, mūs ar divriteni panāca vecāks vīrietis. Vai tā bērnu pudelīte un džemperis, kas palikuši kafejnīcā uz krēsla, nav mūsu? Adresāts pareizs, mūsu nelielajā grupiņā ir divi mazi bērniņi, un pudelīte tiešām kaut kur noklīdusi. Arī viena svītera nav. Mijot angļu un dažus zināmos vārdus itāliešu valodā ar smaidiem, sakām paldies un mēģinām dot dzeramnaudu. Kungs gandrīz apvainojas. Viens no mūsu nelielās kompānijas, saprotot itāliešu mēli, skaidro, ka zaudējumu atvedis pats ēstuves īpašnieks. Tas ir viņa pašcieņas jautājums, ka VIŅA kafejnīcā nekas nepazūd. Cenšoties izrādīt to, cik ļoti apmierināti un pateicīgi esam, smaidām gandrīz tikpat plati kā itālieši. Nedrīkst aizmirst ķēdes

Dažas stundas pa Apenīnu kalnu ceļu pārvērš pasauli. Pakājē dāsni spīd saule, bet pēc katriem pārsimts metriem, kas ved uz augšu pa serpentīnu, sāk biezēt mākoņi. Un pēkšņi – sniegs! Neticami lielām pārslām, varbūt pat pikām, tas burtiski gāžas. Sniegputenis kļūst aizvien blīvāks. Nesaprotot, kā rīkoties, iebraucam nelielā stāvlaukumiņā uz kraujas malas. Tur priekšā auto, kas braucis no kalniem. Sīks itālis veikli sava spīdošā džipa riepām ņem nost ķēdes. Saprotam, ka tālāk doties nedrīkst, jo mūsu īrētajam auto “vasaras apavi”.

Pirms griežam mašīnu apkārt, izkāpjam, lai papriecātos par dīvaino ainavu. Sniegs vēl nav paspējis pārklāt savvaļas prīmulu ziedus. Kupli balts cauri putenim vīd ķirsis vai plūme, nevar īsti saprast. Jādomā, kas baltāks – lielās sniega pikas vai koks.

Lēni slidināmies lejup. Un pavisam drīz sniegkritis jau beidzas. Bet pie picērijas stāv vairāki auto, kuri tāpat kā mūsējais apsniguši ar biezu kārtu. Uz jumtiem kā cepures.

Mc Donalds uz marmora flīzēm

Boloņas centrs ir īpatnējs. Esam pieraduši, ka vecpilsētā atrodas smalki restorāni, veikali, valsts iestādes. Bet mazliet biedējošajā, augsto un masīvo seno ēku rajonā dzīvo universitāte. Vecākā Eiropā, dibināta 12.gadsimtā, tā joprojām risina pilnasinīgu dzīvi. Pēc uzrakstiem itāliešu valodā var nojaust, kur ekonomikas, kur juridiskā fakultāte, bet dažu plāksni tomēr nevar atšifrēt. Pa marmora klātajām ietvēm, kas ved pa ēku galerijām, spindz jauniešu bari. Skaļi klaigā, žestikulē, nevienam virsū neskrien, bet ceļu arī negriež. Ģērbušies viduslaiku ēku varenībai pavisam neatbilstoši – džinsi gandrīz nošļukuši no gurniem un karājas diezgan divdomīgi, krekliņi, jakas, džemperi saģērbti kārtu kārtām, turklāt, tā vismaz šķiet man, ačgārnā kārtībā.

Daža šķērsiela pagalam pārsteidz. Lielās, skaistās ēkas nolaistas, zem arkādēm aizslēģoti, apputējuši logi, noskapstējušas durvis, kuras, redzams, sen neviens nav virinājis. Pa reizei it kā indiešu, kā pakistāniešu ēstuves un pārdotavas, kurās var nopirkt košļenes, dražejas, košus dzērienus, visu to, ko mums neiesaka dot bērniem. Tirgo arī aizdomīgas maizītes. Neriskējām, nepirkām.

Vecā centra galvenajā laukumā stāv divi torņi. Nu, tiešām, dvīņu! Celti no sarkaniem ķieģeļiem, kas gadsimtu gaitā nomelnējuši, kā visas vecās ēkas. Viens šķībs, gluži kā Pizas tornis. Noprotu, ka man nezināmās būves ir slavens arhitektūras piemineklis, jo to attēls rotā dažādus suvenīrus.

Netālu ieraugām ļoti greznu galeriju ar melna marmora grīdu un kolonnām. Domājām, te nu gan būs valdības ēka vai vismaz dārgs hotelis. Ieraugām Mc Donald! Ēstuvē nekā no ārējās greznības. Liela burzma, uz grīdas izlijuši kolas strautiņi, izmētātas papīra turzas, glāzes, nenokopti galdi. Apkalpotājs, kas aizrāda studentiem, lai savāc atkritumus, noplāta rokas, kad jaunieši smejot aiziet.

Taču mums no itāliešu nevērības tika arī savs labums. Iebraukuši Boloņā, nezinājām, kur atstāt auto. Aizbraucām līdz centram un pārliecinājāmies, ka stāvēt nekur nedrīkst. Visur kaut kādas norādes par zonām un speciāliem automobiļiem. Noskurinājāmies un atstājām mašīnu centrālajā laukumā. Kaut bijām prom vairākas stundas, neviens mūsu auto nebija pat ievērojis. Izdari kaut ko tādu Rīgā vai Cēsīs!

Iela melna jo melna

Sestdienas rīta otrā puse klasiskajā Ziemeļitālijas pilsētā Parmā sākas ļaužu straumē pa ielu. Cilvēku ir tik daudz, ka šķiet, nav vietas. Taču visi smaida un dod viens otram ceļu, ejot pa šaurajām centra ieliņām. Grūti saprast, kādēļ te tik daudz ļaužu. Kurp viņi iet? Veikalos vien pa retam pircējam, burzmas nav. Tātad mērķis nav iepirkšanās. Varbūt sevis parādīšana?

Pilsētas centrālajā laukumā pie domes pūlis jauniešu. Daži tērpušies melnos apmetņos, izšūtos ar zeltu. Dažiem galvā no papīra vai plastmasas darināti lauru vainagi. Sanestas kaut kādas kastes.

Kad atvērās domes ēkas balkona durvis un uz tā iznāca trīs vīrieši, apstākļi sāka noskaidroties. Gados vecākais , kuram pār plecu bija lente ar itāliešu nacionālajām krāsām, teica runu. Pat valodas nesapratējam bija saprotams, ka runā par universitāti. Bet, kad abi jaunākie sāka kliegt (ne dziedāt) “Gaudeamus igitur”, par pasākuma saistību ar studentiem nebija jāšaubās. Jaunieši klaigāja līdzi, tad vēra vaļā kastes, no kurām ņēma vīna pudeles un svinēja savu svētkus. Policijas nebija pat tuvumā.

Gar Parmas upi, kas sadala pilsētu divās daļās, arī plūda cilvēku straumes. Šķiet, gājēju krastā bija vairāk nekā ūdens upē. Parmā straumes pietiek tikai tad, kad līst vai kad kūst kalnos sniegs. Vasarā upe vispār izžūst. Nezinu, kur paliek nūtriju ģimenes, kuras marta beigās tik omulīgi mitinājās uz sanesumiem upes vidū, jauki izlaižoties saulītē starp sadzīves atkritumiem, kas aizķērušies zālēs, zaros un akmeņos.

Sestdienās ielas Parmā izskatās īpatnējas. Melnas, melnas. Pirmajā mirklī varētu domāt, ka tas apģērba dēļ. Daudzi itālieši izvēlas melnu tērpu. Taču pēc otrā skatiena kļūst skaidrs, ka ielu melnu padara matu krāsa. Galva pie galvas, un visas ogļu melnas. Nekad nebūtu iedomājusies, ka tā tas var izskatīties.

Jā, Itālija spēj kļūt par sapņu zemi, kurā gribas atgriezties atkal un atkal. Kas vilina – daba, arhitektūra vēsture vai cilvēki? Bet varbūt augstās debesis?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
125

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
129

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
16

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
160

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi