Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Irinas Ošlejas gleznu un zīmējumu izstāde Saulkrastu domes zālē

Druva
15:57
09.03.2010
23

No šodienas Saulkrastu domes zālē apskatāma gleznotājas Irinas Ošlejas darbu izstāde “Sapņots Venēcijā”. Izstādē

mākslinieces jaunākās gleznas un zīmējumi, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā.

Tikšanās ar mākslinieci Irinu Ošleju 1. aprīlī pl.15.00 Saulkrastu domes zālē.

Izstādē ir izlikti pēdējos divos gados Venēcijā veidotie gleznošanas un zīmēšanas darbi, kuros attēloti miegā, sapņos piedzīvoti notikumi. Māksliniece par saviem darbiem stāsta: „Ainavas un tēli, ko izvēlos attēlot zīmējumos vai gleznojumos, man pašai saistās ar lielu emocionālu pārdzīvojumu. Tiem piemīt nozīmīgums, kas dažkārt labi saprotams, bet bieži tikai nojaušams. Tas laikam ir galvenais iemesls, kāpēc vēlos dalīties ar citiem šādā veidā

piedzīvotajā. To varētu mēģināt izstāstīt, bet stāstījumam un tulkošanai ir robežas, kuras gribās pārkāpt. Vēlos pēc iespējas precīzāk pavēstīt sarunu biedriem gan to skaistumu, gan saturu. Tāds ir mans bezgalīgo meklējumu pilnais, tikai daļēji realizējams mērķis. Īsumā var teikt, ka galvenais jēgas nesējs visam notiekošam ir gaisma, bet emocionālais pamats visbiežāk ir vienā vai citā veidā klātesošais ūdens, kas vienlaicīgi ir radītais brīnums un pats radītājspēks. Tam piemīt visas izpausmes, kuras vien spējam iedomāties, bet tā raksturs vienmēr paliek mistisks un noslēpumains. Tāpēc, manuprāt, ūdeni var uzskatīt par likumsakarīgu balstu un pamatu visam, kā jēgu un skaistumu nevar izprast līdz galam.”

Irina Ošleja dzimusi Sankt-Pēterburgā, kopš bērnības ir zīmējusi un gleznojusi, apmeklējusi mākslas studiju Ermitāžas muzejā.

Pusaudžu gados, domājot par nākotni, Irina vēlējās saistīt savu dzīvi ar vizuālo mākslu, bet vecāki uzstāja uzsākt praktiskāka virziena studijas universitātē. Pēc īsa studiju perioda Pēterburgas universitātē Irina iestājās mūzikas koledžā un to pabeidza, bet universitātes studijas tika atsāktas, kad jau bija izveidota ģimene un uzsākta dzīve Latvijā.

Nozīmīgas pārmaiņas dzīvē notika 2003. gadā, kad tika atrasta iespēja mācīties zīmēšanu un gleznošanu, kā arī citas ar mākslu saistītas zinības Florencē, Mākslas un Restaurācijas institūtā.

Nākamajā gadā Irina Ošleja izstādīja savus darbus Itālijā, Orvieto pilsētā, bet Latvijā piedalījās kolektīvās

izstādēs Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā 2006. gadā un galerijā „Laipa” Valmierā 2008. gadā. Kopš 2005. gada I.Ošleja ir Latvijas Mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļas studente. Pēc otrā kursa 2008. gadā iegūta studentu apmaiņas programmas Ersamus stipendija, lai vienu gadu turpinātu mācības Venēcijas mākslas akadēmijā.

Šajā mācību gadā I.Ošleja stažējas Venēcijas Mākslas Akadēmijas dekoratīvās glezniecības katedrā kā katedras tehniskā asistente.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
9

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
110

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
351
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi