Cēsu Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē atklāta izstāde “Inga. Vecpiebalgas zēns”, kas veltīta māksliniekam Indulim Zvagūzim.
Iespējams, daudziem viņa vārds bijis nezināms, bet, apskatot izstādē viņa kā ilustratora veikumu, kļūst skaidrs, ka neklātienē ar I. Zvagūzi “tikušies” daudzi. Bijis ilustrators 121 grāmatai, tostarp Raiņa “Puķu lodziņš”, brāļu Grimmu “Ansītis un Grietiņa”, Andersena “Princese uz zirņa”, Kārļa Skalbes “Kaķīša dzirnavas”.
Izstāde ir ļoti apjomīga, paver ieskatu maz zināmajā un, iespējams, nenovērtētajā Induļa Zvagūža radošajā mūžā un daiļradē. Pirmo reizi plašākai sabiedrībai iespēja redzēt ne tikai iepriekš publiski neeksponētus mākslinieka darbus akvareļa un eļļas tehnikā no viņa ģimenes un vairāku Latvijas muzeju kolekcijām, bet arī gūt ieskatu viņa daudzveidīgajā darbībā grāmatu ilustrācijas jomā.
Ideja par izstādes veidošanu pieder mākslinieka meitai Ilzei Zvagūzei – Parsons, kura atklāj, ka lūzuma punkts bija 2022.gada vasara, kad Jaunpiebalgas svētkos tikuši izstādīti I. Zvagūža pasniedzēja Mākslas akadēmijā Kārļa Miesnieka darbi: “Tad ienāca prātā, ka arī mana tēta darbus varētu izstādīt, lai gan vīrs man to jau visu laiku bija atgādinājis. Tajā brīdī vairs nešaubījos, laikam bija pienācis īstais brīdis”.
Darbs pie izstādes veidošanas kopā ar mākslas vēsturnieci Ingrīdu Burāni, izstādes mākslinieku Daini Andersonu, kuratorēm Viju Rozentāli un Natu Livonsku ilga apmēram gadu, un visi iesaistītie atzīmē nenovērtējamo ieguvumu no šīs sadarbības.
Kopīgiem spēkiem izdevies parādīt vienu maz zināmu Latvijas mākslas vēstures lappusi, uzsver I. Burāne: “Gadu ar šo projektu esam dzīvojuši, tomēr arī man šī izstāde, ieraugot to iekārtotu, ir patīkams un saviļņojošs pārsteigums. Šī ir iespēja apmeklētājiem iepazīt vienu mazu pērlīti no mūsu neizsmeļamā bagātību pūra. Manuprāt, vissvarīgākais ir novērtēt paaudzes, pie kuras pieder arī Indulis Zvagūzis, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, pienesumu, jo viņi bija tie, kuri saglabāja latviskumu.”
Izstādes mākslinieks Dainis Andersons neslēpa, ka pirms gada, sākot domāt par izstādi, bažījies, kā visu parādīt. “Izejas materiāls bija ļoti bagātīgs un sakārtots. Ilzei viss bija kārtīgi salikts mapēs, pa tēmām, man bija pārsteigums, redzot plašo kolekciju. Daudzās sarunas ar Ilzi, ar Ingrīdu Burāni vienmēr bija tik siltas, uzlādējošas, tajās smēlos tik daudz informācijas, tik daudz labestības, bija jāatrod, kā to izlikt izstādē. Strādājot pie ekspozīcijas, visu reizes četras mainīju, pārliku, līdz atradu tagadējo versiju. Izstāde sākas ar Induļa Zvagūža diplomdarbu, gleznotajām jahtām, ar plašumu, vēju, arī pirmo mīlestību. Tad nāk viņa kā ilustratora pienesums ar grāmatu skapi, esam gan eksponējuši tikai trešo daļu grāmatu, pie kurām strādājis mākslinieks.”
Izstādi atklājot, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktore Ināra Bula uzsvēra, ka muzejs katru gadu novembrī cenšas atzīmēt kādu Latvijā un Vidzemē nozīmīgu mākslinieku, šogad tas ir Vecpiebalgas zēns Inga jeb Indulis Zvagūzis.
Mākslinieka meita Ilze atzina, ka izstādi pilnībā ieraudzījusi tikai atklāšanas dienā un esot laimīga par tādu rezultātu: “Manuprāt, izstāde izdevusies maģiska, caur to Induļa Zvagūža vārds atkal būs pacelts pie mākslas debesīm. Kopumā gads nebija viegls, nemitīgi galvā bija domas, kā labāk, kur ko likt, ko izstādīt, bet tas bija tā vērts. Šajā gadā ieguvu daudz, tētis atklājās kā cilvēks, kā mākslinieks, un nenovērtējamas ir zināšanas, ko ieguvu no Ingrīdas Burānes. Ir sajūta, ka vienu semestri Mākslas akadēmijā esmu jau pabeigusi.”
Par Zvagūzi tapusi arī filma, tas ir laikabiedru, tuvinieku un kolēģu atmiņu, kino un foto materiālu caurvīts stāsts par mākslinieka spilgto personību, radošo rokrakstu. Arī par izstādes tapšanas gaitu. Gada izskaņā to demonstrēšot arī kanālā “ReTv”.
Komentāri