Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Iespiestā vārda varenais spēks

Druva
23:00
19.07.2007
14

Pienācis atvaļinājuma laiks. Parādījušies brīvi brīži, lai uzmanīgāk pārlasītu avīzes, ne tikai tām pārskrietu ar acīm. Rezultāts daudzsološs un izglītojošs.

Aizpagājušā gadsimtā, latviešu pirmās atmodas laikā, vairāki jaunlatviešu vadoņi guva lielu slavu tautas brāļu vidū, radīdami virkni jaunvārdu. To ieviešanā ļaužu ikdienas valodā lieli nopelni bija tā laika latviešu laikrakstiem. Tiesa, rēķinoties ar jaunvārdu iespējamo nesaprašanu, avīzes tos centās paskaidrot, piemēram: vilciens (= eizenbāne); veikals (= bode, magazina); kareivis (= kara vīrs, karvīrs) u.t.t. Daudzi no tiem ieviesušies ikdienas praksē, un mums grūti iedomāties, kā gan bez tiem varētu iztikt. Protams, bija arī neveiksmes, un viens otrs no radītajiem jaunvārdiem tā arī nogrima aizmirstības miglā.

Jaunvārdi radīti arī vēlākos laikos. Šo rindu autors vēl atceras diskusijas, kuras risinājās latviešu padomju presē, kā gan īsti būtu jāsauc ielu krustojumā novietotais stabs ar trīskrāsu ugunīm, kuru, attiecīgā termina trūkuma dēļ, pēc krievu valodas parauga sauca par svetaforu. Garo strīdu īsais rezultāts – luksofors – jau sen ieguvis pilsoņa tiesības. Ne mazāk stabilu vietu ieguvis cits jaunvārds – dators, kuru pat mūsu angļu valodas uzvaras gājiena laikmetā reti kurš uzdrošinās aizstāt ar kompjūteru. Lūk, ko dod īss un precīzs vārds – divas zilbes tomēr ir ietaupījums, salīdzinot ar trijām!

Jaunvārdi top arī mūsdienās. 18.jūlija „Druvas” 8.lappusē mūs iepazīstina ar tiem. Pirmkārt, izrādās, ka Barkavas arodvidusskolā var apgūt kādu no specialitātēm kūvdarbos. Atšķirībā no jaunlatviešiem, laikraksts uzskatījis par lieku pievienot jaunvārda skaidrojumu. Brīdi padomājis un palauzījis galvu, kā arī atcerējies tēvu – dibinātāju ieviestos pamatprincipus jaunvārdu veidošanā (šāds vārds noteikti meklējams svešvalodā!), nācu pie secinājuma, ka šī mācību iestāde, ievērojot pašreizējo drūmo stāvokli Latvijas lauksaimniecībā, sākusi īpašu speciālistu sagatavošanu. Kūv -šis vārds saistās ar angļu cow (sanskritā go), kas latviski būtu vienkārši govs. Neesmu lauku cilvēks, tāpēc, ej nu zini, varbūt govij tiešām nepieciešams apdares darbu tehniķis. Tomēr piedāvāt apmetēju – tas jau būtu par daudz! Acīmredzot šis jaunvārds – kūvdarbi- apzīmē speciālistus – apdares darbu tehniķus un apmetējus – kūtsdarbos, tas ir speciālistus, kuri būs gatavi būvēt tiešām mūsdienīgas kūtis.

Tomēr tas nav viss. Šī pati iestāde, ja ticam reklāmai, gatavo arī kiltu speciālistus. Kilts – tas nu nav nekāds jaunvārds. Par kiltu sauc skotu vīriešu nacionālā apģērba sastāvdaļu, ko, garāk izsakoties, dēvē arī par skotu bruncīšiem. Pasaule globalizējas, Latvijas sabiedrības krējuma pārstāvji, cenšoties, piemēram, pie mums ieviest tādu netradicionālu sporta veidu kā golfs, arī reizēm cenšas iespīlēt savus dibengalus kiltos, tā reklamējot šo apģērba piederumu. Viss jau būtu labi, tikai nezin kāpēc Barkavā nākošajiem kiltu speciālistiem piešķirs kvalifikāciju: maiznieks – konditors. Tas ir sasniegums! Cik zināms, tad kiltus līdz šim gatavoja drēbnieki. Latvijā laikam gatavos superoriģinālus speciālistus – kiltu gatavotājus no …no kā (kūciņām, cepumiem, smalkmaizītēm… vēl kā?). Darbības virziens pilnīgi pareizs – Eiropas tirgū var iespiesties tikai ar oriģinalitāti!

Visbeidzot, spriežot pēc šā paša laikraksta šajā pašā lappusē publicētajām sēru ziņām, pie mums sasniegts jauns rekords. Kādam no aizgājējiem izdevies pārsniegt 18 000 gadu vecumu! Salīdzinot ar viņu, Bībeles Ahasvērs (vai, kā veci ļaudis teica, Akaszvērs) ir tīrais piena puika. Tam vēl augt un augt!

Nobeigumā neliela piebilde. Varbūt es tomēr kļūdos un šajā laikraksta lappusē nav ne jaunvārdu, ne sensāciju. Kur tad meklējama vaina? Varbūt korektora trūkumā? Bet varbūt viņš vienkārši atrodas atvaļinājumā?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
10

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
78

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
18

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
96

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
342

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
42

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
7
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi