Valdība, apstiprinot Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”, definējusi Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.-2020.gada plānošanas periodā. 295,5 miljonus eiro
novirzīs uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās, atbalstot investīcijas degradēto teritoriju revitalizācijai un publiskās infrastruktūras attīstīšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās.
Cēsu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne norāda, ka šī ir iespēja, kas jāizmanto, tāpat kā sekmīgi tika apgūts iepriekšējā ES plānošanas periodā pieejamais finansējums policentriskai attīstībai, kā rezultātā pilsēta ieguva rekonstruētas ielas, Vidzemes koncertzāli, Centrālo bibliotēku.
Jaunajā plānošanas periodā naudu pašvaldības varēs piesaistīt divās programmās. Viena paredzēta pamesto, degradēto teritoriju atjaunošanai un sagatavošanai potenciālajam uzņēmējam. Otra programma ļaus apgūt jaunas, neskartas teritorijas, lai izbūvētu nepieciešamo infrastruktūru uzņēmējdarbības sākšanai.
L. Medelāne gan skaidro, ka šoreiz finansējumu varēs piesaistīt, ja būs pilnīga pārliecība, ka tiks izpildīti izvirzītie nosacījumi: “Šoreiz ieguldījumam jāsasniedz konkrēti rezultāti. Pret vienu pašvaldības ieguldīto Eiropas Savienības fonda eiro jābūt vienam eiro, ko investē uzņēmējs. Vai tā ir uzcelta ēka, ieviestas jaunas tehnoloģijas vai kas cits. Otrs rādītājs, pret 41 tūkstoti eiro, ko ieliek pašvaldība, uzņēmējam jārada viena darbavieta. Šos rādītājus var kombinēt. Teiksim, esam ieguldījuši miljonu eiro, tur par 410 tūkstošiem radītas desmit darba vietas, bet 590 tūkstošus uzņēmēji ieguldījuši investīcijās.
Kad nākamajā gadā iesniegsim projektu pieteikumus, mums skaidri jāzina sadarbības partneri, uzņēmumi, kuri sasniegs šos rādītājus. Tiem nav obligāti jābūt jauniem uzņēmumiem, arī esošie var paplašināt savu darbību, investējot, radot jaunas darbavietas. Tāpēc arī uzņēmēju forumā aicinājām, ja kāds uzņēmējs tuvāko gadu laikā plāno veikt investīcijas vai radīt jaunas darbavietas, lai dara to zināmu mums, lai varam vērtēt, kurās teritorijās ieguldīt.”
Šī nauda paredzēta publiskās infrastruktūras sakārtošanai, bet tieši tā ir sākums uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai – ielas, pievadceļi, elektrība, gāze vai kas cits. Tā ir iespēja abām pusēm, uzņēmējs iegūst sakārtotu infrastruktūru, kas var veicināt biznesa izaugsmi. Uzņēmēji, zinot par šādu iespēju, arī var meklēt iespējas piesaistīt Eiropas finansējumu sava biznesa attīstībai. Ja, piemēram, vecpilsētā kāds izdomātu uzbūvēt viesnīcu, tā būtu lieliska iespēja sakārtot vecpilsētas ielas.
L. Madelāne norāda, ka pašvaldība veiks katras ieceres rūpīgu izvērtēšanu, jo sekas, ja netiek sasniegti izvirzītie nosacījumi, būs diezgan smagas. Proti, finanšu korekcija simts procentu apmērā no nesasniegtā rezultāta.
“Šis nosacījums visām pašvaldībām liks iespringt,” atzīst L. Madelāne. “Diemžēl izvērtēšanai nav pārāk daudz laika, jo ministrijas jau gada sākumā vēlas redzēt prioritārās idejas, kā arī alternatīvās, ja pēkšņi izrādīsies, ka kāda pašvaldība savu finansējumu nespēj apgūt un rodas papildu iespējas citiem.”
Šajā Eiropas Savienības fondu programmā valstij piešķirtā nauda sadalīta vairākās daļās. Daļa nonāks Latgalei kā īpaši atbalstāmajam reģionam, atsevišķa programma atvēlēta Alūksnei, kas spējusi pierādīt, ka arī tai nepieciešams lielāks atbalsts. Zināma summa tiks sadalīta deviņām lielajām pilsētām, daļa 21 reģionālās nozīmes attīstības centriem, tai skaitā Cēsīm, un neliela daļa arī 89 novadu centriem.
Reģionālās nozīmes attīstības centriem kopumā degradēto teritoriju sakārtošanai atvēlēti 92 miljoni eiro, bet jaunu teritoriju apgūšanai – 10,9 miljoni eiro. Summas nav pārāk lielas, un, kā stāsta L. Madelāne, naudas dalīšana veikta pēc īpašām formulām, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, bezdarba rādītāju, reģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu, attīstības indeksu: “Visvairāk naudas dabūja tie, kuri izskatījās vissliktāk, nevis tie, kuri strādā labāk. Cēsis citiem centriem zaudē ar iedzīvotāju skaitu, jo daudzviet novadi apvienojās vēsturisko rajona robežās, iedzīvotāju skaits tur nesalīdzināmi lielāks. Mēs gan centāmies pierādīt, ka tas nav objektīvs rādītājs, jo akcents taču likts tieši uz attīstības centriem, taču mūsu argumenti palika nesadzirdēti. Arī bezdarba līmenis mums nav augsts, attīstības indekss labs, uzņēmumu skaita pieaugums pozitīvs, rezultātā esam saraksta lejasdaļā. Iespējams, ka centri, kuri pēc šiem aprēķiniem saņems visvairāk, nespēs apgūt visu atvēlēto finansējumu un tas tiks pārdalīts, tāpēc jābūt gataviem arī šādam pavērsienam.”
Gluži kā visos Eiropas Savienības fondu projektos, arī šajos pašvaldību līdzfinansējums veido 15 procentus.
Cēsu pašvaldība kā prioritārās šobrīd izvirzījusi trīs teritorijas infrastruktūras sakārtošanai –
Robežu un Rūpniecības ielas rūpniecisko rajonu; Saulrītu ielu un vecpilsētu. Taču arī uzņēmējiem jābūt gataviem spert savus soļus attīstībā. Iespējami arī citi risinājumi, tāpēc uzņēmēji gaidīti ar saviem priekšlikumiem, un varbūt kopīgiem spēkiem izdodas sakārtot vēl kādu pilsētas vai novada teritoriju.
Jānis Gabrāns
Komentāri