Cēsnieks Edgars Vītols savulaik bija pazīstams ne tikai kā rajona kultūras dzīves rosinātājs, ”Beverīnas” korists un viens no kora organizatoriem, bet arī kā vairāku nozīmīgu ekspozīciju veidotājs par novada vēsturi un cilvēkiem. Tā tapa kora ”Beverīna” ekspozīcija Cēsu kultūras namā, stendi par novada ievērojamiem ļaudīm Vecpiebalgas vidusskolā un kultūras namā, vietējais muzejs Mārsnēnos, rajona karte ar ievērojamiem ļaudīm Jāņmuižas lauksaimniecības vidusskolā…
90. gadu sākumā viņš atguva senču īpašumu, ”Lejas Ķužus” Valmieras rajona Ķoņu pagastā. Atkal un atkal viesojoties dzimtajā pusē, tiekoties ar pašvaldības un kultūras dzīves vadītājiem, nobrieda iecere savu pieredzi ekspozīciju veidošanā izmantot, gatavojot apjomīgu stāstījumu par Ķoņu vēsturi un novada ļaudīm.
1995. gadā Ķoņu skolas absolventi pulcējās pirmajā kuplajā salidojumā. Doma par ekspozīciju tajā guva plašu atsaucību. Tiesa, vairāk gan toreiz runāja par skolas vēsturi. Nākamajos gados kājām un uz divriteņa E.Vītols apceļoja pagastu, māju pēc mājas, pierakstot atmiņas, pētot albumus, fotografējot un izzinot. Līdz ar skolas vēsturi krājās materiāli par citām pagasta dzīves jomām.
Ķoņu pamatskolā tika izveidota pamatīga ekspozīcija, vairāk nekā 70 planšetes par skolas vēsturi. Tā ir viena no pamatīgākajām, varbūt pati saturīgākā Valmieras rajona skolās.
Pāri palika apjomīgs materiāls par pagasta vēsturi. Vairāki gadi pagāja, meklējot mājvietu šīm vērtībām. Beidzot tāda tika atrasta Ķoņu dzirnavās, kur ēkas bēniņos iebūvēja nelielu, taču pietiekami ietilpīgu muzeja telpu.
Nu E.Vītols varēja izvērsties. Ekspozīcijas centrā novietoja pagasta karti ar visu tā māju vietu attēlojumu. Stendos atspoguļota daudzpusīgā pagasta dzīve, tās iedzīvotāju likteņi.
Skatītāju īpašu uzmanību piesaista Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru attēli. No nelielā pagasta viņu nācis 31. Arī Alberts Ameriks, pēdējais Latvijā, mūsu rajonā dzīvojušais ar šo ordeni apbalvotais karavīrs, kuru 1997. gada decembrī no Cēsu Izstāžu nama izvadīja uz Rīgas Brāļu kapiem.
Te izvietotas vairāk nekā simts ķoniešu fotogrāfijas, to vīru, kuri otrā pasaules kara gados cīnījās abās frontes pusēs. Bargā dzīve viņus novietoja pretējos ierakumos, lika vienam otru nogalināt. Nu viņu attēli ir blakus, un īsie pieraksti stāsta par skaudro savstarpējo brāļu karu.
Īpaši drosmīgs ir kāds risinājums, kurš, kā vērtē ķonieši, droši vien ir pirmais tāds Latvijā. Blakus vairāk nekā simts uz Sibīriju izsūtīto ķoniešu dzīvesstāstiem ar piebildēm, kurš atgriezies, kurš palicis Sibīrijas zemē, ir skaudras rindas par padomju varas aktīvistiem, arī par līdzvainīgajiem savu pagasta ļaužu ciešanās. Atbildību par satura pareizību uzņēmies pats Edgars Vītols, jo daudz ko viņš atceras pats, daudz ko stāstījuši vēl dzīvie Sibīrijas moku ceļu izgājušie.
Liela uzmanība veltīta Ausekļa pamatskolas vēsturei, tās absolventiem un skolotājiem. Viņi bijuši šī pagasta vēstures veidotāji. Viņi līdz ar ienācējiem pagastā stiprinājuši Ķoņu saimniecību un kultūru, veidojuši tradīcijas, kādreiz tik saturīgo pagasta dzīvi. Ekspozīcija ļaus vērtēt, kas no bijušā saudzējams, saglabājams un pilnveidojams, lai ar jaunu saturu iekļautos pagasta dzīvē.
Ekspozīcija atklāta novembra beigās. Ar to jau iepazinies vairums pagasta iedzīvotāju un citi interesenti.
Komentāri