Vairāk nekā 40 raunēnieši bija atnākuši uz tikšanos ar pašvaldības deputātiem un darbiniekiem.
– Gribas zināt, kas Raunā notiks, ko sakārtos un kā pilda pirmsvēlēšanu solījumus, – “Druvai” sacīja pensionārs Laimonis Jaukulis, kurš piebilda, ka viņam pašvaldībai ir vairāki jautājumi un ieteikumi.
Pirms neilga laika pagastā tika veikta aptauja, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli un attieksmi pret Raunā notiekošo un pašvaldības darbu, kā arī gūtu ierosinājumus, kas būtu nepieciešams, tuvākajā laikā darāms. Aptauju veica studente Gunta Grīnberga, kura atzina, ka sarunās ar pagasta iedzīvotājiem it bieži izskanējis viedoklis, ka nav vērts pašvaldībai ko prasīt, tāpat nekas nemainīsies, un ko tad nu es teikšu, tāpat te jādzīvo. “Tanī pat laikā kaimiņi savā starpā sīki izrunā gan to, kas pašvaldībā izdevies, gan kļūdas,” saka Gunta Grīnberga.
Aptauja liecina, ka raunēnieši ar pašvaldības darbu ir apmierināti, taču ne vienmēr izprot, kāpēc kaut kas tiek darīts tā, vai kas nedarīts. Gunta Grīnberga secināja: “Daudzi neizprot, kur valsts struktūrā ir pašvaldības vieta.”
Šo secinājumu arī apstiprināja vairāki jautājumi pagasta padomes priekšsēdētājam Andrim Neimanim un neapmierinātība ar atbildi. Piemēram, kāpēc centrā, Vidzemes, Valmieras iela netiek sakārtota. Pašvaldības vadītāja skaidrojums, ka centrā visi ceļi ir valsts nozīmes un valsts pārziņā un pašvaldība nav tik bagāta, lai tērētu naudu cita īpašuma uzturēšanai un arī nedrīkst to darīt. Savukārt Valmieras ielu gaida pārmaiņas pēc tam, kad būs īstenots ūdenssaimniecības projekts un beigsies rakšanas darbi. Vairākkārt kāds piebilda, ka toties šodien pašvaldība nedara neko. Tāpat diskusija izvērtās par bijušo ceptuvi, kas pieder patērētāju biedrībai un kuras teritoriju iecienījuši vandaļi un palaidņi. Pašvaldība vairākkārt rakstījusi īpašniekam, bet atbilde tā arī nav saņemta, bet pašā Raunas centrā kā piemineklis stāv grausts. Varbūt vienīgi klāt pielikt uzrakstu “Cēsu patērētāju biedrība” un rādīt tūristiem kā savdabīgu objektu. Līdzīgi ir ar kādreiz agroķīmijai piederošo ēku.
Tā kā uz tikšanos bija sanākuši vairāki aktīvi pensijas vecuma cilvēki, pašvaldības darbiniekiem nācās uzklausīt sūdzības par mūsdienu jaunatni, kā arī ieteikums, ka deviņos vakarā visiem jauniešiem jābūt mājās. Vairākkārt izskanēja pretenzijas par jauniešu uzvedību aiz autobusu paviljona centrā. Nākotnē paredzēts veco nojaukt un būvēt apkārtējā vidē iederīgāku, kā arī centrā vēl uzstādīt novērošanas kameras.
– Pagastā nejūtam pašvaldības stingro roku,- par nekārtībām, kuru novēršana ir valsts vai atsevišķu firmu pienākums, vērtējumu izteica kāda raunēniete un pastāstīja, ko par kārtību pagastā viņai stāstījusi vecmāmiņa un salīdzināja ar šodienu: “Raunā bijis augumā garš policists, ja kāds nospļāvies, bijis jāmaksā pieci lati sods. Laiki mainījušies, nu pat bērnam nedrīkst aizrādīt. Vaina jau nav pagastā, bet augšā.” Par pārsteigumu daudziem, kāds atgādināja, ka Cimzā aizvien darbojas točka.
Izskanēja arī neapmierinātība ar lauku ceļu stāvokli un ierosinājums pašvaldībai pašai iegādāties un uzturēt greideri. Finansiāli tas nav izdevīgi, taču iecerēts pagastā finansēt ceļu meistaru, lai ātrāk atrisinātus vienkāršākās problēmas.
Vēl tika jautāts par kultūras dzīvi, ar kuru ne katrs ir apmierināts, taču arī šoreiz konkrēti priekšlikumi neizskanēja. Toties bija vairāki ierosinājumi par pagasta avīzītes satura dažādošanu, piemēram, rakstīt par ievērojamiem raunēniešiem, kuri vairs nedzīvo pagastā.
Pašvaldības vadītājs un darbinieki, arī deputāti informēja par vērienīgākajiem projektiem. Turpināsies bērnudārza otrās kārtas celtniecība, vēl tiek meklētas iespējas, lai piesaistītu naudu, janvāra beigās būs zināms par kārtību, kā saņemt valsts investīcijas. Ir iecere, ka mazā skola ar laiku pārcelsies turp, bet veco ēku pēc remonta varētu izmantot citām pašvaldības vajadzībām.
Pašvaldība vairākkārt saņēmusi pārmetumus par vidusskolas attīrīšanas iekārtu darbu. Tā kā ir liela ticība, ka Rauna tiks iekļauta ERAF finansētajā projektā, tad kaut ko mēģināt darīt nedrīkst, tādi ir noteikumi.
Daudzi jautājumi bija par sporta zāles celtniecību un tūrisma objekta sakopšanu, tūristu piesaisti. Raunas vidusskolas sporta zāle ir valsts atbalstīto būvju skaitā plānā līdz 2013.gadam. Pašvaldības vadītājs pastāstīja par ieceri nākotnē ierīkot tūristu taku no dzirnavām līdz Staburagam.
– Var izdarīt visu, ja ir nauda. Naudu var dabūt tad, ja deputāti ir kādā valdošā partijā. Spriest, ko vajadzētu, nav grūti, arī gudri runāt, pagasta deputāti dara, ko spēj, – atzina deputāts Guntis Veinbergs. Savukārt Andris Neimanis piebilda, ka lielajās problēmās pašvaldība var tikai risināt jautājumus, ne uzreiz apsolīt izdarīt.
Turpmāk nolemts šādas tikšanās rīkot divreiz gadā. “Kaut gan, ja ir kādi jautājumi, atbildes var noskaidrot ikdienā pašvaldībā, tomēr šādā sarunā var labi uzzināt viedokļus, kuri ikdienā neizskan,” atzina Andris Neimanis.
Komentāri