Āraišu arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā tovakar skanēja lustīgas polkas un kuplejas, sendienu stāsti. Biedrība Tradicionālās
kultūras iniciatīvu centrs “KasTe” iepazīstināja ar uzzināto par novadnieku, folkloristu Voldemāru Stelbergu.
Ieinteresējot Amatas un Skujenes pamatskolu audzēkņus, Drabešu amatu mājas entuziastus, tika izzināts novadnieka dzīvesstāsts, apmeklētas tās mājas, kuru saimnieki savulaik bijuši folkloras vācēja teicēji.
“Mēs gājām pa Voldemāra Stelberga pēdām,” saka biedrības vadītāja Inese Roze. Folkloras krātuves zinātniskā asistente, Mg. sc. soc., garamantas.lv redaktore Elvīra Žvarte atzina, ka diemžēl krātuvē par Voldemāru Stelbergu informācijas ir maz. “Viņš bijis tāds mistisks cilvēks, kuru apvij noslēpumaina aura. Ir pieraksti, ko par viņu domājuši laikabiedri – vērīgs, rūpīgs un profesionāls folkloras vācējs, kurš tautas senatni un tās lieciniekus labi izpratis, cienījis un mīlējis. Komponists Jēkabs Graubiņš teicis: “Voldemārs Stelbergs darbu veicis ar lielu rūpību. No tautas dziedoņiem un spēlmaņiem uzrakstījis notis ar visiem variantiem un noklausītās dziesmu un deju meldijas tāpat. Stelbergs bija iepazinies ar daudz un dažādiem seno mantu zinātājiem, veciem tētiņiem un māmiņām. Ar vienkāršu valodu, laipnību un draudzību pratis tos pamudināt atvērt savus mantu kambarus,”” stāstīja E.Žvarte. V.Stelberga kolekcijā ir ap 1300 melodiju un 1500 tekstu, kas pierakstīti Drabešos, Nītaurē, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Jumurdā, Taurenē, Līgatnē un citur apkārtnē.
“Svarīgākais, kāpēc viņa vākums tik būtisks, Stelbergs pierakstījis ne tikai melodijas, arī dažus vārdus par teicējiem. Tās ir ziņas par vietējiem cilvēkiem, mājvārdiem. Krātuvē ir pierakstītas teicējas Almas Kalējas tautasdziesmas, savukārt viņas mātes Edes Purgailes dziesmas savulaik pierakstījis V.Stelbergs. Varam salīdzināt divu paaudžu mantojumu. Viņa vākums ir trešais lielākais pirmskara laikā. Viņu apsteidz tikai Jurjānu Andrejs un Emilis Melngailis. Taču, kā zināms, V. Stelbergam bija īss mūžs,” pastāstīja Folkloras krātuves zinātniskā asistente un uzsvēra: “Voldemārs Stelbergs bija dvēselīšu atslēdzējs. Bez šīs prasmes nevar būt labs folkloras vācējs.”
I.Roze un E.Žvarte arī apmeklēja Annu Kļaviņu, kura dzīvo Liepā un bērnībā satikusi folkloristu. Pierakstītas viņas atmiņas. Savukārt skolēni meklēja mājas, kurās reiz dzīvojuši teicēji.
Skujenieši apzināja septiņas mājas Kosā. “Vairāku vairs nav. Ienākušas jaunas ģimenes, jo daudzus skāra izsūtīšana,” stāstīja Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa un atklāja, ka nejauši sarunā uzzinājusi, ka “Dreimaņos” kādreiz dzīvojuši Kasparsoni. Tika atrasta teicēja Ernesta Kasparsona mazmeita Maija Igaune. Viņa dzīvo Bauskā.
“Ernests uzcēlis māju, bijis amatnieks, dreijājis ratiņus, gatavojis durvis, skapjus, braukājis pa tirdziņiem. Sieva bijusi audēja. Pie mājas ziedējuši košumkrūmi. Uz galda istabā vienmēr stāvējusi cītara. Ernests spēlējis vijoli, meita cītaru. Kad gribējies paspēlēt, abi sēdušies ratos un braukuši spēlēt Kosas pusē. Viņš bieži dziedājis kuplejas. Ernests bijis ticīgs un baznīcas pērminderis, svētdienu rītos vienmēr dziedājuši baznīcas dziesmas. Fotogrāfijas nav saglabājušās, jo māja degusi, vijole un cītara glabājas pie mazdēla Vecāķos,” uzzināto atklāja A.Lukstiņa un piebilda, ka interesants bijis arī Ernesta brāļu dzīvesstāsts. Reinholds gatavoja vijoles, studējis Mākslas akadēmijā.
A.Lukstiņa pastāstīja, ka fokloras krātuvē uzdūrusies Skujenes draudzes skolas 1932.gada vākumam. Skolēniem bija uzdots no vecvecākiem savākt tautasdziesmas. Viņa atradusi tēva brāļa pierakstītās no vecāsmammas teiktās tautasdziesmas. Tēva māsīca savukārt pierakstījusi vecvecmammas skandētās tautasdziesmas. “Redzēt skaisto rokrakstu un uzzināt, ko zināja vecāmamma un vecvecmamma, bija aizkustinoši. Tie ir simti tautasdziesmu,” saka skujeniete.
Amatas pamatskolas bērni iepazinuši savu pusi un pavasarī izzināšanu turpinās.
Ejot pa Voldemāra Stelberga pēdām, novadnieki arī iepazinās ar folklorista savākto krājumu. Drabešu muižas muzikanti iestudējuši programmu, kurā skan novadnieka reiz no vietējiem teicējiem pierakstītas kuplejas, deju melodijas, ziņģes, tautasdziesmas. Ir iecere nākamgad izdot disku. Gan skolēni, gan ieinteresēti pieaugušie mācījās gan spēlēt kokli, gan etnogrāfisko dziedāšanu. Skolēnu sirsnīgā koklēšana, zinot, ka mācījušies tikai dažus mēnešus, visus aizkustināja.
“Voldemāra Stelberga mantojuma lādei esam pacēluši tikai mazu stūrīti,” saka I. Roze. “KasTe” ir apņēmības pilni turpināt izzināt gan Voldemāra Stelberga dzīvesstāstu, gan pētīt atstāto mantojumu. “Mums neizdevās atrast folklorista zīmētos ornamentus. Zināms, ka viņš tos savācis daudz. Folkloras krātuvē to nav. Ceram, ka kaut kur noteikti glabājas un gaida, ka atradīsim,” teic I.Roze un atklāj, ka ļoti gribētu, lai pasākumi, kad skan novadnieka pierakstītais, kļūst par tradīciju. Aija Pundure no Amatas pamatskolas un Anda Lukstiņa no Skujenes pamatskolas atzina, ka skolēniem paticis, viņi labprāt iesaistījušies un jau interesējas, vai varēs turpināt.
Komentāri