Kopš Vaives pagasta Līvu pamatskolā intensīvi strādā ar korekcijas programmām, novēršot pamatskolas vecuma bērniem mācībās iekavēto, skolotāju darbs kļuvis saspringtāks. Skolas vadība, saņemot pagasta pašvaldības atbalstu, rīkojusi izglītojošus un atbalsta seminārus pieaugušajiem – bērnu vecākiem un skolotājiem.
”Šogad skolā ir trīs korekcijas klases, sākot no 7. Tajās mācās ne tikai pagasta, bet arī pilsētas bērni, kuri mācībās saņēmuši ļoti daudz nepietiekamu vērtējumu, kuriem bijušas un joprojām ir problēmas ar skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu. Mēs, skolotāji, ļoti daudz laika un spēka tagad esam spiesti veltīt tam, lai bērnos atjaunotu motivāciju mācīties. Darbā pārāk ātri sadegam. Nepieciešami jauni impulsi, iedvesma, arī domu sakārtošana, ko ikdiena ar savu ritmu bieži vien neatļauj,” atzīst Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova, pastāstot par savu iniciatīvu skolas pedagogiem un darbiniekiem sarīkot izglītojošu semināru ”Pozitīvā domāšana”.
Plānojot skolas budžetu, pieaugušo tālākizglītībai atvēlēta daļa līdzekļu. Šādu politiku atbalsta pagasta padome. Skolas seminārā, kur uzstājās pedagoģiskās meistarības skolas lektors Kaspars Bikše, piedalījās arī Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna. Lektors aicināja pieaugušos iedziļināties, kā likvidēt agresīvu vidi, kā skolēnus motivēt mācīties, kā neitralizēt negācijas, ko bērns paņem līdzi no mājām. ”Es aicināju skolotājus aizdomāties par to, ka enerģija nezūd, bet agresīvu enerģiju, ar kādu nereti pusaudži atnāk uz skolu, pieaugušie ar gudru rīcību var pārvērst labā enerģijā,” sacīja Kaspars Bikše. Viņš aicināja iztēloties dažādas situācijas, kurās skolotāja rīcība briestošo konfliktu starp skolēnu un pieaugušo var laikus novērst. ”Tas ir viens no sabiedrības mītiem, ka skolotāji ir agresīvi, prasībās pārāk uzstājīgi,” norādīja K.Bikše. ”Skolotāji ir sabiedrības jūtīgākā daļa. Viņi ik dienu sastopas ar situācijām, kuras jārisina ne vien ar prātu, bet arī ar sirdi. Viņi ir tie, kuriem bērni uztic savu dzīvi un sapņus.”
Korekcijas klases skolotāja Inga Andersone teic, ka skolas ikdienā bieži saskaras ar grūtām situācijām. ”Skolotājiem vienmēr būs jārēķinās, ka pusaudžu vecumā cilvēks cenšas atgūt to, ko viņam bērnībā nav devusi ģimene, arī mīļumu un gādību, ko bērns nav saņēmis vecumā no diviem līdz astoņiem gadiem. Bērns ir kā trauks, kurš gaida, lai to piepildītu, un mēs skolā ar milzīgu atbildību to darām. Cenšamies apgūt visu jauno, lai neatpaliekam zināšanās un prasmē. Taču skolotāji vien bez ģimenes atbalsta nevar trauku piepildīt. Protams, mums rodas jautājums, kur ņemt enerģiju, ko skolas darbā nesavtīgi patērējam.”
Direktore Antra Gabranova secinājusi, ka skolotāji ik gadu kļūst nedrošāki. Viņi piedzīvojuši to, ka pastāv virkne skolu kontrolējošu komisiju, kuras katrā brīdī var atnākt un pedagoga darbu nopelt. ”Skolotājs baidās būt nepareizs, bet mēs taču esam cilvēki, kuri kļūdās. Rīkojot semināru par pozitīvo domāšanu, man bija cerības skolotājos palielināt pašapziņu, mazināt bailes izdarīt kādu kļūdainu soli, mācīt skolotājiem pārvaldīt agresiju, ko bērni atnes uz mācību iestādi, un strādāt ar problēmbērniem tā, lai paši sev nenodarītu pāri, nepieļautu izdegšanu darbā.”
Komentāri