Tituls: Par Taurenes vēstures atdzīvināšanu Vārds, uzvārds: Spodra Ergarde Nodarbošanās: vēsturniece
– Nedrīkst aizlaist vakardienas liecības nebūtībā.
“Iesim uz kolhoza kantori,” mudina Spodra Ergarde un ved uz pagasta muzeju. Šovasar tā telpas kļuvušas plašākas, un vienā iekārtotā ekspozīcija stāsta par kolhozu laikiem Taurenē. Sarkanais stūrītis, ziņojumi, sienas avīze un taurenie-šu darbs laukos, kūtīs, celtniecībā. Darbs, kas veltīts labākai dzīvei.
“Pirms diviem gadiem, kad atklāja muzeju, vēl palika daudz vēstures liecību, ņēmu no mapītēm ārā, un ar Cēsu muzejnieku palīdzību tapa
kolhoza kantoris,” stāsta pagasta vēstures pētniece un piebilst, ka ekskursijā te var iepazīt 40 gadus laikā un telpā.
Taurenes muzejs ir Spodras Ergardes sirdsdarbs. Vēl strādājot skolā, kopā ar skolēniem vākusi vēstures liecības. Viņas intereses atbalstījuši kolhozu priekšsēdētāji Roberts Ruķis un Roberts Dilba. “Dilba deva mašīnu, varēju apbraukāt pagasta mājas, izrunāties ar veciem cilvēkiem. Ja tolaik tas nebūtu izdarīts, daudz kas būtu aizmirstībā, daudzu māju vairs nav. 1989.gadā taurenieši nosvinēja kolhoza 40 gadu jubileju. Kopā sanāca bijušie priekšsēdētāji, speciālisti, kolhoznieki. Tas bija brīdis, kad varēja izzināt,” atmiņās kavējas Spodra Ergarde . Vērtīgas klades vēsturniecei nodevis kādreizējais kolhoza priekšsēdētājs Arturs Gorbāns, kurš vairāk nekā 30 gadu garumā pierakstījis ikdienas darbus un vēlāk
arī savas pārdomas. “Viņš bija priekšsēdētājs laikā, kad no Sibīrijas atgriezās izsūtītie. Vai ir kāds pagasts, kurā viņi visi tika atpakaļ savās mājās? Viņš pierakstījis, kur kurš dzīvojis, strādājis,” stāsta taureniete.
Ne jau tikai kolhozu laiku liecības un notikumus pierakstījusi un izzinājusi Spodra Ergarde. Plaši materiāli savākti par Taurenes muižas pili, taureniešu dzimtām, skolām, pagasta varu dažādos laikos, arī gadsimtiem seniem notikumiem.
“Katra cilvēka dzīve ir saistīta ar valsts vēsturi. Stāstot par cilvēkiem, runājam par dzīvi dažādās iekārtās,” uzsver Spodra Ergarde. Viņa ar lepnumu tur rokās novembrī iznākušo “Šīs zemes un cilvēku likteņgrāmatu”, kura, kā pati saka, sen izsāpēta, vien tagad rokās paņemama. “Grāmata tapa ilgi. Jūtos parādā
tiem cilvēkiem, kuri man ļoti palīdzēja, bet tās iznākšanu nesagaidīja. Viens no viņiem – Seisuma kungs Kalifornijā. Viņš paguva izlasīt pirmo daļu datorrakstā un ļoti gaidīja turpinājumu. Bet laiks jau skrien savu ceļu,” saka vēsturniece.
Grāmata nu ir tautās, bet Spodrai Ergardei ieceru netrūkst. Atliek vien pašķirstīt mapītes, kurās pierakstīti dzīvesstāsti un glabājas vēstures liecības. Šoruden pagasta draudžu telpā iekārtota izstāde par Apšu baznīcas vēsturi. “Gribu uztaisīt naudas koku. Esam jau aizmirsuši, kādi izskatījās padomju rubļi, kur nu vēl pirmās brīvvalsts lati. Arī pētot naudu, var iepazīt valsts vēsturi,” pārliecināta Spodra Ergarde un atgādina, ka jāpieraksta arī šodienas notikumi, lai pēc 20 gadiem varētu tos vērtēt. Pārējie aptaujas “Gada cilvēks 2007” titula ieguvēji
* “Gada cilvēks 2007” – uzņēmējs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” līdzīpašnieks Aivars Zvirbulis. * “Par spēju saliedēt divu valodu vidusskolu” – Cēsu 2.vidusskolas direktore Inna Semjonova. * “Par nenogurstošu darbu jaunas vieglatlētu paaudzes sagatavošanā” – Cēsu sporta skolas treneris Elmārs Ozols. * “Par svētku un prieka brīžu dāvāšanu pilsētai un pilsētniekiem” – SIA “Stingers” valdes priekšsēdētājs Renārs Sproģis. * “Par lauksaimnieku sabiedriskās rosības veicināšanu” – SIA “”Stalbe Agro” vadītāja Aija Balode. * Par ieguldījumu pagasta izaugsmē lasītāju pateicība pāragri aizsaulē aizgājušajam Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājam Voldemāram Cīrulim.
Komentāri