Zinta Arahovska pēc pedagoģiskās izglītības iegūšanas atgriezās Jaunpiebalgā un uzsāka strādāt par pirmsskolas skolotāju. Zinta atceras, ka laikā, kad mācījusies, ļoti gribējies atpakaļ uz Jaunpiebalgu. Kad piedzimuši bērni, tad izvēle palikt pagastā jau bijusi viņu dēļ, jo vide ir bērniem labvēlīga un droša: „Dēļ bērniem ir arī jādzīvo. Šeit viņiem netrūkst pilnīgi nekā. Ir ļoti daudz un dažādu iespēju brīvā laika pavadīšanai, piemēram, mākslas un mūzikas skola, sporta zāle, pulciņi. Es brīnos par vecākiem, kuri pasaka, ka šeit nekā nav, bet kuri neizmanto plašās iespējas. Vide šeit ir arī daudz mierīgāka nekā pilsētā. Te ir ļoti skaisti.”
Zinta pieļauj, ka arī citi piebaldzēni, kas pēc mācībām atgriezušies dzimtajā pagastā, to darījuši tieši bērnu dēļ: „Sākumā, kad atgriezāmies, tas bija saistīts ar patriotisma jūtām. Man bija iespēja strādāt Cēsīs, taču izvēlējos Jaunpiebalgu. Nezinu, varbūt tā ir apmātība. Biju pārcēlusies uz Olaini ģimenes dēļ, taču atgriezos, bet karjeras dēļ tas nekādā gadījumā nebija. Te jau nav tādas iespējas. Jūs jau zināt, cik skolotāji pelna.”
Tomēr Zinta pieļauj, ka reiz varētu aiziet no Jaunpiebalgas: „Ir pagājuši jau 15 gadi, kopš strādāju par skolotāju. Iespējams, ja ietu prom no pagasta, mainītu arī darba specifiku, bet to ir grūti izdarīt. Bet pagaidām, kamēr bērniem šeit ir iespējas, tikmēr palikšu, taču, kad vecākais dēls beigs 9. klasi, domāsim. Varbūt paliksim, jo iespējas šeit ir.”
Zinta apgalvo, ka, ja cilvēks pats vēlas, tad Jaunpiebalgā ir daudz veidu, kā pavadīt brīvo laiku. Arī viņai dienas ir aizpildītas: „Darbs, sporta zāle, bērni – tā tās dienas paiet. Regulāri eju uz sporta zāli, kur nodarbojos ar aerobiku. Brīvdienās braucu pie draudzenēm un kursa biedrenēm, kuras dzīvo ārpus Jaunpiebalgas. Atklāti sakot , šeit atpūtas iespēju gan īsti nav. Ir balles, bet ne mana vecuma cilvēkiem. Taču ir koris, ansamblis, notiek dažādi kursi tautskolā. Izplatu kosmētiku, arī tas prasa daudz laika, arī par māju jārūpējas, tā kā par bezdarbību nevaru sūdzēties.”
Pagājušajā vasarā Zinta trīs mēnešus dzīvojusi, strādājusi un arī atpūtusies Spānijā. Došanos uz ārzemēm viņa plāno arī šovasar: „Lai būtu papildu līdzekļi, arī tādēļ, ka ar skolotāju algām ir grūti aizbraukt ekskursijās. Šis ir veids, kā to izdarīt.”
Zinta uzskata, ka iemesli, kādēļ jaunieši neatgriežas Jaunpiebalgā, ir vairāki, tomēr viens no tiem ir attālums no Cēsīm, Rīgas: „Esam nomalē, tas daudziem traucē uzsākt biznesu. Ja būtu darba vietas, tad būtu citādāk. Bērnu pagaidām vēl ir daudz, piemēram, pašlaik sākumskolā mācu 23 bērniņus. Bet cilvēkus atbaida tas, ka mums nav uzņēmumu. Bērniem līdz vidusskolai ir ko šeit darīt, bet pēc 18 gadiem jau vairs nav.”
Aktuāla problēma arī pagasta iedzīvotāju darba meklējumi ārzemēs. Šī iemesla dēļ ļoti daudzi bērni uz laiku palikuši bez vecākiem un dzīvo pie auklītēm, vecvecākiem.
Komentāri