Līdz 31.augustam ikviens varēja iesniegt pieteikumu privatizēt pašvaldībai vai valstij piederošus īpašumus – zemes gabalus, ēkas, kapitālsabiedrības. Jebkurš varēja pieteikties privatizēt jebko, kaut vai domes ēku Raunas ielā. Protams, īpaši necerot, ka pie tās tiks. “Druva” centās noskaidrot, kāda bija cilvēku interese par šo īpašumu privatizāciju, un kā situācija attīstās tālāk.
Vēlme privatizēt visu
Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs informēja, ka pašvaldība apzināti nav reklamējusi privatizācijas beigu termiņu, lai izvairītos no dīvainiem privatizācijas ierosinājumiem. “Cilvēki īsti nesaprot , ko var un ko nevar privatizēt. Kaut kur dzirdējuši, ka var privatizēt visu valstij un pašvaldībai piederošo, un tā arī raksta. Rezultātā saņēmām dažus desmitus iesniegumu, to vidū arī samērā dīvainus,” stāstīja J. Rozenbergs.
Domes juridiskās nodaļas vadītāja Sigita Zvirbule atzīst, ka dažs iesniegumu rakstījis rakstīšanas pēc, pat nepainteresējoties, kas tie par īpašumiem. Bijis pat iesniegums, kurā kāds izteicis vēlmi privatizēt pilnīgi visus pašvaldībai piederošos zemes gabalus. Sīkāk neko nenorādot, pat ne kadastra numurus. Šis iesniegums gan saņemts pēc noteiktā termiņa, arī pasta zīmogs uz aploksnes bijis nesalasāms. Šim privatizētājam nosūtīta atbilde, lai viņš pierāda, ka iesniegumu izsūtījis 31.augustā vai agrāk, bet viņš ir pazudis.
“Interesants bija iesniegums no Valmieras puses. Kāds vēlējās privatizēt lielu skaitu zemes gabalu. Iesniegumā bija sarakstīti tikai zemes gabalu kadastra numuri, droši vien pat nepainteresējoties, kas uz tiem atrodas. Sanāca, ka iesniedzējs grib privatizēt Lejas kapus, Meža kapus, daļu Lenču ielas, “Vindas” aku laukus, Avotu ielejas parku, Pils parku un vēl citus līdzīgus pašvaldības īpašumus. Mums šie iesniegumi jāizskata pēc būtības, bet ar šādiem sanāk tērēt laiku bezjēdzīgi,” skaidro S. Zvirbule.
Katru iesniegumu izskata un sagatavo lēmumu par atteikumu vai apstiprināšanu, ko iesniedz akceptēšanai domes sēdē. Izskatot iesniegumus, vispirms izvērtē, vai konkrētais īpašums vajadzīgs pašvaldības funkciju veikšanai.
Mežus neļaus privatizēt
J. Rozenbergs stāsta, ka privatizācijai pakļautos īpašumus var iedalīt trijās grupās. Vispirms tie ir īpašumi, uz kuriem atrodas fiziskām vai juridiskām personām piederoši īpašumi. Pašvaldībai šādas teritorijas nav nepieciešamas, tāpēc par šiem privatizācijas iesniegumiem pieņemti pozitīvi lēmumi – nodot īpašumus privatizācijai. Tiesa, ar dažiem izņēmumiem, jo ir precedents, ka uz viena zemes gabala atrodas vairākām juridiskām personām piederošas būves, bet apbūves noteikumi neparedz zemes gabalu dalīšanu nelielās platībās.
“Vairākos iesniegumos ierosināta privatizācija par pašvaldības zemes gabaliem, uz kuriem atrodas pašvaldības objekti. Piemēram, iela, parki, kapi un tamlīdzīgi. Ja šis zemes gabals nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, pamatojoties uz “Likuma par pašvaldībām” 15.pantu, šo privatizācijas pieteikumu varam noraidīt. Noraidījumam jābūt pamatotam, ja tā nav, ierosinātājam ir tiesības vērsties rajona administratīvajā tiesā,” skaidro S. Zvirbule.
Otra īpašumu grupa ir neapbūvētie zemes gabali, piemēram, lielie meža masīvi pie Meža kapiem. Teritorijas plānojumā paredzēts tos saglabāt kā mežu teritorijas bez apbūves tiesībām, kā pilsētas zaļo zonu. Vai īpašums Ata Kronvalda ielā, kur paredzēts būvēt bērnudārzu. Pašlaik tas ir neapbūvēts, bet nākotnē to izmantos pašvaldības funkciju veikšanai.
Trešā grupa ir kapitālsabiedrības, kādu Cēsīs ir trīs – “Cēsu maksas autostāvvietas”, “Cēsu tirgus” un “Vinda”. J. Rozenbergs stāsta, ka uz šīm kapitālsabiedrībām pieteikušies divi privatizētāji, kuri plaši darbojušies visas valsts mērogā: “Absolūts līderis valsts kapitālsabiedrību privatizācijā ir “JS Riska vadības grupa”, kura izteikusi vēlmi privatizēt arī mūsu kapitālsabiedrības. Otrs privatizētājs ir “BMS Tehnoloģijas”. Par “Vindu” gatavojam nepārprotamu noraidījumu, jo tas ir pašvaldības uzņēmums, kas veidots, lai nodrošinātu ūdens un kanalizācijas apgādi. Tur pašvaldība devusi arī galvojumus dažādiem Eiropas projektiem, bez tam, tas ir dabīgais monopols, ko nebūtu ieteicams atdot privātās rokās.” Procesu var kontrolēt
Nedaudz citāda ir situācija ap “Cēsu tirgu” un “Cēsu maksas autostāvvietām”, kur turpinās izvērtēšana. Šajās kapitālsabiedrībās trūkst neapstrīdamu argumentu privatizācijas noraidīšanai. Tirgus nav stratēģiska nozare, kur pašvaldībai jābūt kā īpašniekam. Izpilddirektors uzsver, ka nevienam nav šaubu, ka tirgus nepieciešams, bet vai tam jābūt pašvaldības īpašumā? Varbūt privātais uzņēmējs var strādāt vēl sekmīgāk. Bet cēsniekus māc bažas, vai pēc privatizācijas tirgus tiks saglabāts.
S. Zvirbule: “Iespējams, daudziem nav skaidrības par privatizācijas procesu. Nav tā, ka īpašumu iegūs tie, kuri iesniedza privatizācijas pieteikumu un pēc privatizācijas konkrētajā īpašumā varēs darīt, ko grib. Ja īpašumu nodod privatizācijai, to izsludina laikrakstos, nosakot termiņu, kurā jāiesniedz privatizācijas projekts. Jāpaskaidro, ka to var iesniegt ikviens, ne tikai privatizācijas pieteikuma iesniedzējs. Vienīgā priekšrocība, ka mēs viņus informējam, ja objekts tiek nodots privatizācijai. Pārējiem šī informācija jāiegūst no laikrakstiem.
Kad privatizācijas projekti būs saņemti, pašvaldībā tos izvērtēs. Pārdodot objektu, šis privatizācijas projekts ir saistošs. Pašvaldība var uzlikt arī savus nosacījumus par privatizācijas norisi, cenu, vai pārdos atklātā izsolē, vai maksāšanas līdzeklis ir lati. Cēsu tirgū var noteikt, ka šajā teritorijā obligāti jāsaglabā tirgus funkcija. Ja uzņēmējs nāk ar citu projektu, būvvalde to nesaskaņos, pamatojoties uz privatizācijas projektu.”
Privatizācijas nosacījumos var iestrādāt arī sankcijas, ja pircējs nepilda nosacījumus. Mehānismi kontrolēt un ietekmēt šo procesu ir, cits jautājums, kā tie strādā. To, ka problēmas var rasties, pierāda bēdīgi slavenais Ķemeru sanatorijas projekts, kas iestrēdzis jau daudzus gadus, un ne valsts, ne pašvaldība neko daudz nespēj padarīt.
Rūpīgi tiek izvērtēts arī “Cēsu maksas autostāvvietu” privatizācijas pieteikums. Arī šajā gadījumā nav pilnīgi skaidru argumentu privatizācijas iesnieguma noraidīšanai, jo šī kapitālsabiedrība izveidota pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanai, un nekur nav teikts, ka kāds privātuzņēmējs to nevarētu darīt vēl labāk. Protams, arī te nekāda pašdarbība nav iespējama, jo pašvaldība procesu varēs kontrolēt. Mazdārziņu īpašnieki
Izskanējušas vairākas versijas, kāpēc daži tik aktīvi snieguši privatizācijas pieteikumus. Iespējams, privatizācijas ierosinātājiem joprojām krājumā ir daudzi jo daudzi privatizācijas sertifikāti, savulaik lēti iegādāti. Bet viņiem var nākties vilties, jo pašvaldība var noteikt maksāšanas līdzekļus un, visticamāk, ka izvēlēti tiks lati, nevis sertifikāti.
“Saņēmām arī iesniegumus no cilvēkiem, kuri izteikuši vēlmi privatizēt savus mazdārziņus. Viņus nāksies apbēdināt, jo šādu atsevišķu zemes gabalu vienkārši nav. Teritorija, kurā dārziņi atrodas, ir viens liels kopējs zemes gabals. Atdalīt šos mazos gabalus nevar, tas būtu pretrunā ar apbūves noteikumiem. Ja tiks pieņemts lēmums par privatizāciju, tas attieksies uz visu lielo teritoriju,” skaidro S. Zvirbule.
Likumdošanā arī noteikts, ka neapbūvētus zemes gabalus drīkst pārdot tikai atklātā izsolē.
Komentāri