Raunēnietis Uldis Sijāts no zemnieku saimniecības “Dravēļi” uz laukiem rosās par spīti mainīgajiem laikapstākļiem, sacīdams: “Ja nevar kult graudus, var art zemi un kaisīt minerālmēslus. Lietainais laiks nav pasaules gals!”
Nokrišņu daudzums nesamazinās, vien pa retam parādās saule un labību apžāvē vējš. Tīrumos joprojām redzama veldrē sagūlusi labība, dažviet nenokultie lauki tik lieli, cik acs spēj saskatīt. U. Sijāts atzīst, ka viņa saimniecībā novākta tikai puse platību, apmēram 200 ha no visiem laukiem, pirmie kulšanas darbi sākušies augusta vidū, taču pašlaik darbi apstājušies.
Rapsis esot nokults pilnībā, palikuši vasaras kvieši un aptuveni deviņi hektāri rudzu, taču tāpēc jau neesot iemesla krist izmisumā: “Veldrē sagāzušies rudzi, tos, kas nebija veldrē, paguvām nokult, tagad ceram uz labāku laiku septembrī. Notiksies, kam jānotiek, bet zemniekus nekas vairs nepārsteidz. Grozies, kā gribi, dabā pastāv cikliskums, un, ja iepriekš bija pieci labi gadi, tad tagad seko pieci sliktāki. Šis ir tikai ceturtais no visiem it kā sliktajiem, tā kā nākamais varbūt būs vēl bēdīgāks, kas to lai zina!
Raža uz lauka ir, kuļot rudzus, iznākums bija astoņas tonnas no hektāra, bet 90 % no iznākuma ir tikai lopbarība, līdz ar to arī cena par graudiem zemāka. Skatoties prognozēs, laika apstākļi neuzlabosies, tāpēc kulšana jāatliek. Tagad aram zemi, jau esam iesējuši 90 hektārus ziemas rapsi, rīt sēsim rudzus un kviešus.”
Taujāts par cenu kāpumu uz dabas katastrofu fona, ieskaitot applūdušās platības Latgales pusē, U. Sijāts saka, ka tik maza valsts kā Latvija biržas cenas neiespaido absolūti nemaz: “Cenu iespaido Argentīnas, Brazīlijas, Krievijas un Ukrainas graudu tirgus, tas laiks, kad vietējie varēja kaut ko ietekmēt, ir aizritējis, cenas nekāps, drīzāk, kā ierasts, uz kulšanas laiku kritīsies.” Zemnieks saka, ka par spīti nokrišņiem ar smago tehniku uz laukiem vēl tiek, tāpēc jāsteidz apdarīt citi darbi.
Tikmēr SIA “Gaižēni” augkopības vadītājs Sandis Ivanovs stāsta, ka ik gadu vasarāji tiek sēti ap 500 hektāru platībā, audzē kviešus, miežus arī citus lopbarības graudaugus. S. Ivanovs apgalvo, ka graudkopjiem ar zināmu risku jārēķinās katru gadu, tas ir neizbēgami. Augkopības vadītājs akcentē: “Lauksaimniecībā nav vienādu gadu. Katru reizi daba sagādā ko jaunu. Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt augiem maksimāli labi sagatavotu augsni, bagātu ar barības vielām, kā arī izvēlēties kvalitatīvu sēklu, bet vēja, saules un nokrišņu daudzuma ietekme nav mūsu ziņā.
Šobrīd esam nokūluši aptuveni 250 hektārus, no tiem puse ir mieži, otra puse ziemas kvieši, bet jāteic, ka uz lauka palikusī labība diezgan daudz sagūlusi veldrē. Graudiem, ko kuļam, ir ļoti liels mitruma procents, pat līdz 27 procentiem, sausākie bijuši 15, 5%. Mums ir savas kaltes, glabāšanas torņi, tāpēc neesam neviena kooperatīva biedri. Graudus izmantojam uzņēmuma vajadzībām cūku fermās. Pašlaik noris aktīvs darbs pie augsnes gatavošanas ziemājiem.”
Līdzīgi kā pārējiem graudaudzētājiem klājies arī Pārgaujas novada zemnieku saimniecības “Stauri” graudkopim Didzim Grīnbergam, kas, kā ierasts, 450 ha platībā sējis kviešus, rudzus, ziemas un vasaras rapsi. “Esam paguvuši novākt aptuveni pusi no platībām. Šī nedēļa solās būt lietaina, tādēļ lieki cerēt uz kvalitatīvu ziemāju ražu, savukārt ar vasarājiem vēl nav tik bēdīgi, kā varētu šķist no malas. Šogad viss nogatavojas par divām nedēļām vēlāk. Ziemāji gandrīz pilnībā nokulti, tomēr, ja arī septembris būs lietains, graudkopji varētu piedzīvot lielus mīnusus. Pašlaik mitruma procents graudos ir normas robežās, tāpēc kaltēšanas izmaksas nav augstas. Šobrīd esam paspējuši iesēt ziemas rapsi, taču pārējām kultūrām zeme par mitru,” saka saimnieks.
Savukārt Vaives pagasta zemnieks Ilmārs Eglīte no saimniecības “Lejas-Indriņi”, vērojot procesus dabā, jau pavasarī prognozēja, ka viss liecinot par slapju un lietainu vasaru. Zemnieks nekļūdījās.
Savos tīrumos viņš iesējis vasaras kviešus, miežus un auzas vairāk nekā desmit hektāru platībā. “Esam nokūluši agros miežus. Tie nogatavojās labā laikā, kulšana nesagādāja grūtības. Uz lauka vēl palikuši kādi trīs hektāri kviešu un auzas. Lūkojoties prognozēs, kulšana varētu atsākties aiznākamajā nedēļā, nekas vēl nav nokavēts. Par laimi, labība nav sagāzusies veldrē, tāpēc viss izskatās cerīgi,” saka I. Eglīte.
Saimnieks gandarīts par ilggadīgiem zālājiem – āboliņu, auzeni, kas šogad padevušies izcili: “Sienu savācām bez kavēšanās un problēmām. No hektāra ieguvām 30 rituļus, turpretī kaimiņos, kur paļāvās uz dabīgajām pļavām, iznākums bija daudz knapāks.”
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teic, ka Valmieras apkārtnē, kas ir kooperatīva pamatdarbības vieta, ar ražas novākšanu nav problēmu. Arī Alūksnes, Gulbenes un Varakļānu apkaimē, ko skāra plūdi, ūdens lēnām no laukiem atkāpjas un ražas novākšana kopš pirmdienas atsākusies.
Daudz ko izšķirs turpmākie laika apstākļi. I.Jansons: “Ja septembris būs sauss un saulains, situācija būs cerīgāka. Taču, ja turpināsies lietavas, būs arī nenovāktās platības. Lietus dēļ daudzviet labība ir stipri sagāzta veldrē, kas palēnina ražas novākšanas ātrumu. Kritusies arī graudu kvalitāte un labība ātrāk bojājas. Plūdu skartajās saimniecībās graudi zaudējuši kvalitāti, tos varēs realizēt tikai lopbarībai.”
I.Jansons arī pastāstīja, ka lietus dēļ lauksaimnieki daudzviet nevarēja iesēt ziemas rapšus, dara to tagad augu sekas nodrošināšanai. Ja būs silts rudens, vēlāk sētajiem ziemas rapšiem viss būs kārtībā, pretējā gadījumā būs problēmas. Tajā pašā laikā ziemas kviešus un rudzus lauksaimnieki vēl var droši sēt šomēnes.
Komentāri