Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece
Mūsdienās grāmata ar ielīmētu ekslibri ir retums, vēl lielāks retums tā ir bibliotēku krājumos. Tāpēc Cēsu centrālā bibliotēka var lepoties ar to, ka tai ir mākslinieka Induļa Gurtiņa pagājušā gadsimta 80.gados veidots ekslibris, kas praktiski tiek lietots novadpētniecības literatūras lasītavas fonda grāmatās.
Ekslibra mākslai pievērsušies mūsu novadnieki, mākslinieki Indulis Gurtiņš, Dainis Rožkalns, Pēteris Upītis. P.Upīša daiļradē ekslibris kļuva par pamatžanru. Ekslibris (lat. ex libris – no grāmatām), grāmatzīme ir mākslinieciski darināta grāmatas īpašuma zīme.
Ekslibris ir arī kolekcionēšanas priekšmets. Bibliotēkā nav ekslibru kā mākslas priekšmetu, bet gan neliela izdevumu kolekcija, kur tie tiek praktiski pielietoti. Mums ir dāvinātās privāto bibliotēku grāmatas ar īpašnieku ekslibriem. Diemžēl mums tikpat kā nav informācijas par māksliniekiem, kas šos ekslibrus radījuši, bet zinām, kam tie veltīti. Mums ir profesora Edgara Andersona bibliotēkas grāmatas, visās ir ielīmēts profesora ekslibris vai iespiests tā zīmodziņš. Ir rakstniekiem Astrīdei Ivaskai un Edvartam Tūteram veltītie ekslibri. Vēl uz ekslibriem ir rakstīts „Voldemāra Dzelmes grāmata”, „Josepf Wihtol”, „Eglāju ģimene”, „K.L. Marley” (vai tiešām igauņu mākslinieka grāmata!?). Ir grāmatas ar Draudzīgā aicinājuma ekslibri, kas dažādos gados ir nedaudz atšķirīgs. No trimdas tautiešu dāvinājumiem saņemtajās grāmatās ir Čikāgas latv. ev. lut. Ciānas draudzes, Kalamazū latviešu skolas un citi ekslibri.
Mūsu kolekcijā ir mākslinieka Kārļa Baltgaiļa brālim Jēkabam darinātais ekslibris, Pētera Upīša darinātais „Emmas Ziediņas grāmata”.
Izstādi papildina daži kolekcijā esošie bibliotēku ekslibri, rakstnieku jubilejām, dažādiem pasākumiem veltītie izdevumi, kuru noformēšanā izmantoti ekslibri, grāmatas (arī miniatūrizdevumi) par šiem it kā mazajiem, bet ļoti interesantajiem mākslas darbiem.
Lai būtu priekšstats, kā tad izskatās ekslibris kā mākslas darbs, esam aicinājuši mūsu novadnieku Daini Rožkalnu bibliotēkas telpās oktobrī izstādīt viņa radītās grāmatzīmes. Plānota arī tikšanās ar mākslinieku. Aicinām atsaukties ekslibru kolekcionārus, kas varētu pastāstīt par savām kolekcijām.
Latvijā pirmais zināmais ekslibris tapis 1604.gadā pēc Horsu ģimenes pasūtījuma, autors H.Tūms. Sākot ar 18.gadsimtu, ekslibris kļuva populārs Rīgas pilsoņu, baltvāciešu un poļu muižniecības aprindās. Ekslibrus pasūtīja ne tikai vietējiem meistariem, bet arī citur Eiropā. Latvijas nacionālās grāmatzīmes attīstība sākās 19.gadsimta beigās. Latviešu ekslibra žanra aizsācējs ir Rihards Zariņš. Pirmā viņa darinātā grāmatzīme tapusi 1897.gadā un veltīta līgavai, zviedru dziedātājai Evai Sundbladei. R. Zariņš veicināja ekslibra ienākšanu latviešu mākslā arī ar sava publicista, ekslibru kolekcionāra un pedagoga darbību Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas meistardarbnīcā; pēc viņa iniciatīvas ekslibris tika iekļauts mācību programmā. 1962.gadā Rīgā notika pirmā plašākā ekslibru izstāde (26 autori ar 262 darbiem). Profesionālais ekslibris kļuvis par patstāvīgu mākslas žanru un arvien vairāk tuvinās stājgrafikai. Latvijā ir vairāk nekā 200 mākslinieku, kuri zīmē ekslibrus.
Jau 18.gadsimta sākumā Anglijā un Vācijā bijuši ekslibru krājēji. 19.gadsimtā kolekcionārs sers Frenks ziedojis Britu muzejam ap 100 000 ekslibru. Grāfs Leiningens – Vesterburgs sakrājis ap 38 000 ekslibru, kuru lielākā daļa tagad ir Nirnbergas ģermāņu muzejā. 19.gadsimta 90.gados ekslibru krājēju biedrības dibinātas Anglijā, Vācijā, Francijā. Tiek veidotas ekslibru tematiskās kolekcijas, piemēram, ar kaķu, pūces attēliem. Viens no kolekcionāru iecienītākajiem tēliem ekslibrī esot sieviete. Bagātākās ekslibru kolekcijas Rīgā glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Vēstures muzejā. No privātajām kolekcijām plašākā bija grafiķim un ekslibristam P.Upītim, pats viņš veidojis vairāk nekā 700 grāmatzīmju.
Komentāri