Godināti Vecpiebalgas konkursa “Sakoptākā sēta” dalībnieki

Kad aiz loga balta ziema, Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta” dalībnieki satikās Dzērbenes pilī un ar gandarījumu atcerējās vasaru. Tā bija saules pielieta un nebeidzamu
darbu piepildīta.

Vecpiebalgas apvienības pagastos konkurss notika jau sesto gadu. Tam dalībnieki varēja pieteikties paši, ieteikt kaimiņi, draugi. Šovasar vērtēšanas komija pabija piecu privātmāju pagalmos, apskatīja piecus krāšņus balkonus, piecu uzņēmumu apkārtni, novērtēja piecu pašvaldības iestāžu teritorijas un vienu saim­niecību.

Pirmo gadu konkurss notika arī visā Cēsu novadā. Kā atzina “Sakoptākā sētas” rīkotāji, nav bijis viegli pārliecināt novada domes deputātus, ka vecpiebaldzēniem vajadzīgs savs konkurss, ka tas nepieciešams, un ir cerība, ka tāds būs arī nākamgad.

“Interese par konkursu liecina, ka tradīcija ir jāsaglabā. Nekas nesniedz tādu gandarījumu kā katrs pagasta stūrītis, ko sakopj, labiekārto,”  sarīkojumā sacīja Vec­piebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja un novēlēja neizsīkstošu darba sparu, īstenojot jaunas idejas.

Galveno balvu uzņēmumu konkursā saņēma kafejnīcas “Laura” kolektīvs. Bet bija pieteikti vairāki, kurus krāšņo apstādījumi: Vecpiebalgas doktorāts,    Taure­nes ambulances dārzs, viesmīlības mājas “Salnēni” Vecpie­balgas pagastā un “Ieviņi” Taurenes pagastā.    “No bērnības sapņoju par Vecpiebalgu un neviļus te nokļuvu. Man dzīvē sācies fantastisks laiks,” sacīja “Ieviņu” saimnieks Agris Ieviņš un pateicās novadniekiem, kuri pamanījuši Bānūžu ezera krastā paveikto. .Saimniecību grupā galveno balvu saņēma Taurenes pagasta saimniecība “Andrēni”, Agneses un Kristapa Driķu ģimene izveidojuši lavandu dārzu.

No pašvaldības iestādēm un objektiem Galveno balvu saņēma bērnudārza “Asniņš” kolektīvs. Bija ieteikta Vecpiebalgas Vies­istaba,    ap piecus hektārus plašā vidusskolas apkārtne, dobes pie jauniešu centra “Balgas strops”, ko izveidojuši paši jaunieši, Taurenes kultūras nama apkārtne. “Viens neko nevar izdarīt, jābūt sapratnei starp pasūtītāju, ierīkotāju un to, kurš uztur šo vietu. Ja nedara ar mīlestību un regulāri, nekas neizdodas,” atgādināja vērtēšanas komisijas vadītāja Vineta Radziņa.

“Pieteikto balkonu varētu būt vairāk. Vai tad nebūtu skaisti, ja visu māju balkoni būtu ziedos,” uzsvēra V.Radziņa. Kaimiņi novērtējuši    Zaigas Lūsītes, Lilitas un Jāņa Pavloviču balkonus daudzdzīvokļu mājā “Piebaldzēni”, Līgas Teriškas “Priedulājos”, Vitas Lapiņas “Elektronos”, bet galveno balvu saņēma    Dzidra Balode no “Priedulājiem”.
Galveno balvu par sakoptību ģimenes mājā saņēma Inešu pagasta “Balgu” saimnieki, viņiem arī “ZAAO” dāvanu karte.  “Bal­gās”, kur saimnieko Žeibu ģimene, var šūpoties ziedu šūpolēs, un, kā uzsvēra

V.Radziņa, mājai nav sētas puses, viss apkārt ziedos. Konkursam bija ieteikti Antras un Raivja Sniķeru Vec­piebalgas “Vecbutlēri”, kur    var daudz uzzināt par peonijām un astilbēm, Taurenes “Jāņkalnu” saimnieki Arvīds un Daina Skrastiņi, kuri katru gadu paplašina rūpīgi kopto dārzu, Anita Kamerāde un Jānis Klancbergs Dzērbenes pagastā, kuri kopā ar jaunākajām paaudzēm kopj “Palmas”. Taurenes pagasta “Magnolijās” Sandra Rūja ar ģimeni veido rožu kolekciju. “Bijām patiesi pārsteigti, ka kāds kaimiņš mūs pieteicis konkursam. Mums ir mazs koka namiņš skaistā vietā, cenšamies to iekopt. Apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, kuri izpalīdz, bez kuru padoma neiztikt. Ideju daudz, varbūt pēc pāris gadiem pļavā rīkosim dančus,” atzina “Magnoliju” saimniece Sandra Rūja un piebilda: “Tā kā ikdienā uz vietas nedzīvojam, nākamgad atsevišķi varētu vērtēt vasarnieku sētas.”

Galvenā balva šogad – Piebalgas porcelāna vāze ar uzrakstu, dāvanu karte no “Latvijas valsts mežu” stādaudzētavās.

Konkursa iniciatore, pārvaldes nekustamā īpašuma galvenā speciāliste Daina Slaidiņa atgādināja, ka strādāšana dārzā mazina depresiju un nemieru, palielina apmierinājumu ar dzīvi, pagarina mūža ilgumu, tā liecina petījumi. Viņas teikto apstiprināja Sandras Rūjas pārliecība par savām mājām: “Šī ir vieta, kur mēs jūtamies laimīgi un atgūstam sevi tad, kad esam pazaudējušies. Šeit mēs rodam mieru un iedvesmu tālākam dzīves piepildījumam.”