Pirmdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Galvenais ir apņēmība un darbs

Druva
23:00
10.04.2007
9

Straupes zemnieku saimniecībā „Rūķi” Vija un Ēriks Šulci audzē 21 vaislas cūku.

Saimnieki ir pensionāri. “Rūķi” nav liela saimniecība, tomēr te tiek audzēta 21 vaislas cūka. Ir divi kuiļi. Pašlaik aizgaldos rukšķ gandrīz 40 sivēni, bet šogad pārdoti jau 57.

Sivēnu tirdzniecība ir veiksmīga, pārdot izdodas visus. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka rajonā vairs saglabājušās tikai nedaudzas saimniecības, kuras nodarbojas ar cūkkopību un tur sivēnmātes. Tas kļuvis par dārgu un neizdevīgu biznesu. Saimnieki stāsta, ka interesentiem bieži vien nākoties gaidīt pat rindā, jo pircēji piesakās gan no vietējiem pagastiem, gan, piemēram, no citiem rajoniem – Valkas, Alūksnes un Madonas. Pircēji lielākoties ir individuālo saimniecību kopēji: „Daudz ir tādu, kuriem nav zemnieku saimniecību, bet kuri vēlas nobarot cūciņu, piemēram, Ziemassvētku galdam.”

V.Šulce piekrīt, ka arī viņu ģimenes nelielā saimniecība izjūt krīzi cūkkopības nozarē. Graudaugi kļuvuši dārgāki, audzēt cūkas gaļas tirdzniecībai nav izdevīgi, vismaz ne tika mazai saimniecībai kā šī: „Lai pārdotu gaļu, cūkas nespējam izaudzēt. Tad saimniecībai jābūt modernizētai, jābūt lielākiem apjomiem.”

„Rūķu” saimnieki atklāj, ka daudzkārt domāts par to, vai turpināt cūkkopību. Tagad zemnieki gaida, vai tiks realizēts zemkopības ministra Mārtiņa Rozes ierosinājums izsniegt vienreizēju pabalstu 120 latu apmērā par katru sivēnmāti, lai veicinātu cūkkopības nozari. V.Šulce piekrīt, ka šāds atbalsts būtu vērtīgs un dotu iespēju strādāt. Taču kopumā V.Šulce secina, ka „valdība par zemniekiem domā maz”.

Saimniece arī atzīst, ka krīzi nozarē visvairāk izjūt tie, kuriem līdzekļu maz. Ja finansiālās iespējas saimniecībai ir pietiekamas, tad iespējams iepirkt gan barību, gan nodrošināt attīstību.

Tomēr gan Vija, gan Ēriks Šulci ir optimistiski un par spīti problēmām atzīst: „Mums grūti nav. Ir tikai jāstrādā.” Ē. Šulcs pat spriež: “Domāju, ka vieglāk ir strādāt nekā dzīvot bezdarbībā. Man liekas, ka tas ir vēl grūtāk.”

Saimniecībā audzē arī kazas. Ganāmpulkā ir pieci pieauguši dzīvnieki, šopavasar jau atskrējuši pieci kazlēni. Dienā no kazas saimniece izslauc apmēram piecus litrus piena. Pagaidām slaukums tiek izlietots pašu vajadzībām. Tomēr iespējams, ka kazas pienu ar laiku varētu arī pārdot, jo apjomi to ļauj. Iespējas ir dažādas, piemēram, var arī siet kazas sieru. V.Šulce apņēmīgi saka: “Tas priekšdienām! Vispirms jāiemācas to darīt, un tad var domāt tālāk.”

Savulaik “Rūķos” audzēja paipalas. Bijis vairāk nekā tūkstoš putnu. Šajā sakarā saimniecības vārds bijis zināms daudzviet Latvijā. Taču šogad paipalu audzēšana pārtraukta, jo šī nodarbošanās kļuvusi neizdevīga: „Protams, audzēt paipalas ir vieglāk un to mēs labprāt atsāktu, bet cilvēkiem nav naudas, lai pirktu šīs olas. Tās ir dārgākas, taču arī vitamīnu un uzturvērtībā daudz labākas par vistu olām.” Pašreiz “Rūķos” palikušas vien dažas paipalas pašu vajadzībām.

Saimniecībā nodarbošanās maiņai tiek izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi. Piemēram, ir saņemts atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai.

Patlaban “Rūķos” pošas pavasara darbiem: „Zeme uzarta, sēklas nopirktas – atliek vien strādāt!”

V.Šulce stāsta, ka brīvajos brīžos, kas gan ir maz, viņai esot kāds īpašs „netikums” – dzimtas koka veidošana. Pagaidām ģimenes locekļu senči apzināti līdz 1802. gadam, taču V.Šulce atzīst, ka tās vēl nav darba beigas: „Ļoti liels palīgs ir „Novadnieks”, Letonika, dažādas enciklopēdijas.”

Vēl viena aizraušanās ir grāmatu krāšana, kurās tiek stāstīts par rūķiem. Šāda interese saistīta ar māju nosaukumu „Rūķi”, kas savukārt izveidojies no māju pirmā saimnieka uzvārda. Saimniecībai ir pat zīmogs, uz kura atainoti rūķi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Klimats mainās, laikapstākļi arī. Bet cilvēks?

00:00
14.07.2025
17
3

Par ko cilvēki runā, kad nav, par ko runāt? Protams, par laikapstākļiem, cik laiks karsts, slapjš, draņķīgs vai jauks. Runā vispārīgi, bieži vien kaut kur saklausīto, jo diemžēl patiesībā tas, kas ik dienu notiek tepat ārā, nebūt nav ne tik vienkārši, ne saprotami. Konceptvietā  “Šūna” sarunas “Muļķīgo jautājumu rīts” iniciatore Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā, […]

Ceļā uz dziesmu un deju svētku kulmināciju

00:00
13.07.2025
33

Skolēnu kolektīvi šonedēļ dienu no dienas devās uz galvaspilsētu, lai būtu daļa no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku grandiozās un plašās programmas. Desmit Cēsu novada kori un 19 deju kolektīvi gatavojas skaitliski lielākajiem notikumiem – deju lielkoncertam Daugavas stadionā un noslēguma koncertam Mežaparka estrādē. Vēl pirms noslēguma koncerta visi dalībnieki dosies svētku gājienā. “Druva” […]

Atver mājas durvis, lai runātu par māju

00:00
12.07.2025
37

Tradicionālais festivāls “Rauna” šovasar bija veltīts mājai. Rauna atvēra savas durvis festivālā, kurā satiekas cilvēki, domas un radīšana, mudinot ikvienu pārdomāt, ko viņam nozīmē māja, piederība un atgriešanās. Fes­tivā­la moto tik pazīstamie vārdi: “Nekur nav tik labi kā mājās” atklājās divu dienu programmā. Kā pasākumā pierasts, festivāls sākās ar kluso koncertu, šoreiz baznīcā, kuru dēvē […]

Lapsu un Piebalgas ielas krustojums vismaz līdz 22.jūlijam būs pieejams satiksmei

13:19
11.07.2025
53

Lapsu un Piebalgas ielas Cēsīs krustojuma pārbūves uzsākšana kavējas, darbus tajā plānots sākt 22.jūlijā. Tad arī krustojumu slēgs satiksmei un būs jāizmanto apbraucamai ceļš. “Druva” 11.jūlija, piektdienas numurā, raksta, ka Lapsu un Piebalgas ielas krustojumā darbu sāks 16.jūlijā, trešdien, un transporta plūsmu virzīs pa apbraucamo ceļu. Taču jau tajā pašā dienā, 11.jūlijā, “Druva” saņēma ziņu, […]

Lietavas padara bīstamas dabas takas

12:27
11.07.2025
30

Laikapstākļu dēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu dabā gājēju izvērtēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas takas, laikapstākļu piemērotību pastaigām, taku aprakstu un savu un līdzgājēju prasmes pārvarēt dabas radītos šķēršļus, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika. Vairāku nedēļu lietusgāžu rezultātā daudzviet upes ir izgājušas no krastiem, dabas takas vietām […]

Gaidpilni, stiprinoši un vienoti

00:00
11.07.2025
36

Plašajā programmā viens no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumiem šodien, 8.jūlijā, ir kokļu mūzikas koncerts “Dzīslojums” Dailes teātrī, kurā piedalās 56 koklētāju ansambļi. Koncerta aprakstā lasāms: “Koncerta daudzslāņainais repertuārs ar maigumu satvers skatītāja roku, lai vestu līdzi pa krāsainajiem ceļiem un taciņām, kuras iedzīvina koklētāju rokas. Tās izvilina no stīgām gan jautrus tautas […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
10
1
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
25
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
35
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
45
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
25
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi