Mūsdienās nav retums, ka sievietes lēnām izkonkurē vīriešus dažādos tā sauktajos stiprā dzimuma arodos. Arī galdnieka un elektriķa profesija drīz nebūs izņēmums. Mācoties no pieredzes ārzemēs, Cēsu Profesionālā vidusskola pirmo reizi organizēja „Meiteņu dienu”, kuras laikā meitenes varēja iemēģināt roku galdnieka un elektriķa profesijās, kā arī iepazīties ar mācību iespējām profesionālajā vidusskolā. „Meiteņu dienas” laikā skola ar ziņkārīgām meitenēm piepildījusies ātri. Skolnieces atbraukušas gan tepat no Cēsu Pilsētas pamatskolas, gan no Taurenes un Rūjienas izglītības iestādēm. Kopumā skolu apmeklējušas teju 40 meitenes. Skolas direktore Maira Apsīte par idejas izveidi stāsta: „Būtībā jau tā ir ārzemju pieredze. Konkrēti šī ideja ir Vācijas piemērs. Tur gan šāda veida dienas tiek organizētas jau valstiskā līmenī, kā arī meitenes tiek aicinātas uz uzņēmumiem, lai iepazītos ar šīm vīrišķīgajām profesijām.” Direktore arī uzsver, ka būtu ļoti lietderīgi, ja kāda meitene, kurai tiešām ir interese par profesiju, pēc skolas apskatīšanas apmeklētu arī kārtīgu kokapstrādes uzņēmumu, lai saprastu, kā notiek mēbeļu tapšana, un redzētu, ka profesijā strādā arī sievietes. Direktores vietniece praktiskajā apmācībā Ināra Jirgensone iezīmē, ka sabiedrībā galdnieču profesija netiek kultivēta un ir pārāk liels stereotips par to, ka tā, lūk, ir vīriešu profesija un cita atkal sieviešu. „Ir kārtīgi jāstrādā, jāmācās pamati, un tad arī sievietes var būt amata meistares,” tā I. Jirgensone. Starp meitenēm var ievērot arī tās, kurām ir liela interese par profesiju. Pārliecinātas, ka nākotnē strādās galdniecībā, ir Cēsu Pilsētas pamatskolas skolnieces Dārta Burkovska un Jūlija Burdukevica. Dārta ar galdnieka profesiju jau ir pazīstama, jo arī patēvs strādā šajā nozarē, kā arī ir beidzis Cēsu Profesionālo vidusskolu. Meitene atzīst, ka pašlaik neapsver citas iespējas un apzinās, ka galdniecība dzīvē noderēs. Savukārt Jūlija sākumā uz „Meiteņu dienu” nākusi ar mērķi iepazīties ar elektriķes profesiju, taču pēc draudzenes ieteikuma pievērsusi vairāk uzmanību galdniecībai un nu jau ir pārliecināta par izvēli. „Uz parasto vidusskolu nevēlos iet, jo neuzskatu, ka būs kāds ieguvums, šeit vismaz profesija būs!” tā Jūlija par iespēju mācīties profesionālajā vidusskolā. Meitenes saka, ka profesijā redz perspektīvas un ir pārliecinātas, ka var gūt panākumus. Jautātas par iespējamo spēcīgo konkurenci no vīriešu puses, meitenes nebaidās un smejoties saka: „Kāda vēl konkurence!”. Gan Dārta, gan Jūlija prot pasmieties par galdnieku jokiem, uzskata, ka iederas šajā profesijā, un galvā meitenēm jau ir vīzija par galdniecības uzņēmumu. Arī aroda mācības skolotāji Mārtiņš Jurciņš un Andrejs Kokle uzsver, ka nākotnē meitenes noteikti būs konkurentes puišiem šajā profesijā. „Skandināvijas valstīs tendence, ka sievietes strādā galdniecībā, jau ir ļoti izteikta. Piemēram, Somijā, kur mēs esam bijuši pieredzes apmaiņā, galdniecībā gandrīz puse ir sievietes, mēbeļu restaurācijā pat vairāk nekā puse. Latvijā gan mēs gribam būt tādi kā pionieri, kas ierādītu meitenēm galdniecības arodu,” tā M. Jurciņs par sievietēm galdnieka profesijā. Skolotājs arī atzīst, ka ar sabiedrībā valdošo viedokli meitenēm nereti tiek nozagta iespēja mācīties galdnieka arodu. Ir iespējama situācija, kad meitene vēlas arodu mācīties, bet nostrādā kāds klikšķis, aizspriedums vai stereotips, un meitene neatnāk uz arodskolu. Varbūt tikai augstskolas līmenī saprot, ka vajadzēja mācīties profesiju, un atnāk atpakaļ. M. Apsīte vēlētos nākotnē skolā redzēt meitenes, bet uzsver, ka viņām jābūt motivētām un jāvēlas ieguldīt lielu darbu, lai sasniegtu rezultātus. Jautāta, kādām īpašībām jāpiemīt sievietei – galdniecei, viņa atbild, ka noteikti jābūt uzņēmībai un tehniskajai domāšanai, lai spētu konstruēt un izveidot mēbeles. Direktore ir pārliecināta, ka meitenes profesijā var gūt panākumus, un saka: „Ja vīrieši var būt labākie pavāri un viesmīļi, tad kāpēc gan sievietes nevarētu būt brīnišķīgas galdnieces!” Zane Ieviņa, LU praktikante
Komentāri