Bērnudārzā Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas laiks ir īpašs. Telpas bagātīgi greznotas ar zīmējumiem un rotājumu virtenēm. Mirdz koši rotātā egle. Starp bērniem gaitenī paņirb sarkani tērpti rūķi. Tur vecākās grupas meiteņu ansamblis pošas koncertiem.
Nu gan Ziemassvētku piparkūkas jau izsmaržojušas. Taču aizvadītajā piektdienā bērnudārzā valdīja pacilāta noskaņa. Pa visiem trim stāviem plūda pīrādziņu un piparkūku aromāts. Pavāres mazajiem gatavoja īpašu launagu. Kopā ar egļu smaržu un izrotātajām telpām neparastā maltīte iemirdzināja bērnu acīs gaidīšanas prieku.
Taču domas par nākamo gadu pirmskolas izglītības iestādes vadītājai Gunitai Liepiņai nemaz nav tik priecīgas. Gribētos runāt tikai par labo – draudzīgo un atbildīgo kolektīvu, audzēkņu prasmēm un draiskulībām. Taču ir daudz praktisku lietu, kas jārisina. Ēka veca, būvēta 1914.gadā. Ļoti skaista ar augstiem griestiem, burvīgām podiņu krāsnīm un kamīniem. Taču laiks dara savu. Būvei nepieciešams remonts, jāstiprina pamati. Vadītāja klusē, bet domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzīst, ka ieguldījumi vajadzīgi nopietni. Iesniegti projekti valsts investīciju saņemšanai, bet pašvaldības vadītājs netic, ka izdosies naudu dabūt. Ko spēs, darīs pašu spēkiem.
Bērnudārzam vajag vēl daudz ko citu, gan bērniem piemērotākas mēbeles, gan mācību materiālus, gan rotaļlietas. Vajadzētu papildināt virtuves aprīkojumu. Uzskaitījumu varētu turpināt. Taču cik naudas varēs atlicināt no skopā pilsētas budžeta?
A.Šteins bērnudārza problēmu risināšanu redz ar vecāku līdzdalības maksājumiem. Bet valsts tādu kārtību neatļauj, vecāki maksā tikai par bērnu ēdināšanu. Vai tas nav absurds – pašvaldība nespēj pirmsskolas audzināšanas iestādei nodrošināt vajadzīgo bāzi, bet vecāki nedrīkst dot savu daļu, domā A.Šteins.
Tomēr katru gadu te cenšas kaut ko paveikt. Šogad kapitāli remontēta un iekārtota virtuve, pirkts inventārs, mēbeles. Pirms gada mainītas grīdas. Vadītāja G.Liepiņa nākamgad vēlētos izveidot žogu ap jaunākās grupiņas rotaļlaukumu. To varētu paveikt vecāku spēkiem.
G.Liepiņa stāsta, ka sadarbība ar vecākiem ir laba, un vēlas, lai nākamajā gadā tā nezustu, bet veidotos vēl ciešāka. Pildāms taču kopējs uzdevums – rūpēties par bērnu attīstību, labklājību un veselību.
Strādāt ar maziem bērniem nav darbs, tas ir aicinājums. A.Šteins saka, ka, ievērojot pieticīgo atalgojumu, bērnudārzs balstās uz augstu darba tikumu un entuziasmu.
Gadu miju gaidot, G.Liepiņa vēlas pateikties darbiniekiem, vecākiem un visiem, kas atbalsta mācību iestādi. Novēl nezaudēt sapratni un labas attiecības, bet mazajiem ķipariem – interesi par mācībām un labu veselību.
Komentāri