Uz Amatas novada rīkoto tautisko danču nakti pagājšsestdien ieradās un līdz svētdienas rīta gaiļiem lauku kultūras namā Ģikšos reģistrējās 661 cilvēks. No tiem simts dalībnieki bijuši muzikanti no četrām valstīm.
Dejots divās Amatas kultūras centra Ģikšos lielākajās telpās pēc latviešu, lietuviešu un igauņu “stabulēm un bungām”. Pirmo reizi šajā tradicionālajā janvāra saietā, kurā dejo līdz pilnīgam spēku izsīkumam, “stabulējuši” arī Francijas mūziķi.
Rasa Roze, viena no tautas danču nakts organizētājām, stāsta, ka izauklētā doma šoziem piepildījusies – uz Latviju uzaicināta arī folkloras kopa no Francijas. Turklāt šoreiz sarīkojums “Ģikšu danču nakts” patiesībā sākās dienu iepriekš un Cēsīs vienā no koncertzāles telpām, kur neliels pulciņš latviešu cītīgi apguva franču tautas mūzikas kopas “Solune Duo” spēlētos meldiņus, cenšoties tos arī izdejot. Kā jau tautas dejās ierasts, ir gan līgani un draiski deju soļi un mūzikas ritmi, ir arī jestri meldiņi, lai kājas jūt, ka nevar stāvēt mierā un jāmetas citiem līdzi deju placī.
Uz Ģikšiem dejot no vakara līdz rīta gaiļiem bija ieradušies ne tikai četri ar pusi simti latviešu. Lietuva un Igaunija Ģikšu kultūras namā bija pārstāvēta ar muzikantiem un dejotājiem vienlīdz kuplā skaitā. Ceļu mērojuši 77 Lietuvas un 82 Igaunijas aktīvisti, kuri jau labi zina, kādu enerģētiku brauc smelties, līdz saules lēktam senas tautu dejas izdejojot. Cēsnieku Rožu ģimene – Inese un Andris ar meitām Baibu un Rasu -, kas aktīvi uztur danču tradīciju, secina, ka šogad starp dejotājiem bijuši arī 11 no Zviedrijas, trīs no Vācijas, divi no Baltkrievijas. Vēl starp dejotājiem Ģikšos bijis pa vienam cilvēkam no Nīderlandes, Skotijas, Austrijas un Spānijas, kā arī Galīcijas, Azerbaidžānas, Ukrainas, Gruzijas un Meksikas. Katrs no viņiem braucis ne tikai iepazīt, bet arī izjust latviešu, patiesībā baltiešu, kultūru caur tautas dančiem.
Dejot stundām, dejot visu nakti – tas prasa enerģiju. Šogad nakts laikā izdejotas 117 dejas. Tā par 11. reizi rīkoto saietu secina I.Roze un šīs tradīcijas atbalstītājus informē, ka nakts gaitā izvārīti un izdzerti četri lielie katli Rožu tējas, kā arī centralizēti piegādāti 360 litri ūdens, bet teju katram bijis līdzi arī savs ūdens krājums, lai kompensētu dejošanas laikā patērēto ķermeņa šķidrumu. Dienā pēc danču nakts Inese Roze rakstījusi garu jo garu atskaiti, kuru ievietojusi sociālajos tīklos. Zinātāji to var lasīt, nepateikto saprotot starp rindiņām, bet vietējie – vai tie būtu tautas danču cienītāji no Amatas, Drabešiem, Cēsīm vai Rīgas- var apjaust par tradicionālu atzītā sarīkojuma raksturu.
Kā jau tas noticis citu gadu, Amatas novada pašvaldība danču nakts rīkošanas entuziastiem nav atteikusi atbalstu simtiem dejotāju uzņemšanā. Tam atvēlētas telpas, vietējie cilvēki atbalstījuši ar padomu un praktisku palīdzēšanu. Rožu ģimenes, kā arī folkloras kopas “Ore” dalībnieku apņēmību turpināt tautas danču kultūras veicināšanu, projektu veidā atbalstījušas arī valstiskas organizācijas, tajā skaitā Kultūrkapitāla fonds un Latvijas 100 gades birojs.
Rožu ģimene jau ielāgojusi, ka nākamajai danču naktij jāsāk gatavoties jau tad, kad tikko kā aizvadīta iepriekšējā. “Tas ir laikietilpīgs darbs,” uzsver Baiba Roze. Viņa prognozē, ka līdz nākamā gada janvārim jāatrod kontakti ar vēl citu Eiropas tautu folkloras kopām. Par draugiem kļuvušie igauņi vienmēr pratuši pārsteigt ar vēl Latvijā neiepazītiem savas tautas dančiem. Frančiem, kas latviešus ar savas tautas dančiem iepazīstināja pirmo reizi , patikusi ne vien danču nakts dalībnieku interese un vēlme caur deju apgūt franču kultūru. Viesus ieinteresējuši arī latviešu ēdieni, viņi vēlējušies iegūt latviešu vecmāmiņu konservēto dārzeņu receptes.
No Ģikšu mazā lauku centra latviešu un cittautu dejotāji devās prom, skaidri zinot, ka pēc divpadsmit mēnešiem janvāra vidū tiks gaidīti uz dikti jautru un stundām ilgu dancošanu.
Komentāri