Gada nogale ir traks izēšanās laiks. Tikko veiksmīgi pārdzīvojuši Ziemassvētku pārēšanos, jau esam gatavi mesties nākamajā – gadu mijas gastronomiskajā priekā.
Jo esam taču pelnījuši atļauties arī kādu vēdera prieku. Ja nu radīsies problēmas, zinām taču ko meklēt, jo televīzijas reklāmas mūs izglītojušas. Ja gāzes vēderā – espumizāns nāks palīgā, bet pēc maltītes pāris tabletes mezym, lai vēders smaguma sajūtu nezin. Un kā jau pieņemts, ar jauno gadu sāksim jaunu, pieticīgāku dzīvi, varbūt pat ar kādu vieglu diētu.
Bet tagad visa uzmanība pievērsta Vecgada maltītei, jo tā ir iespēja pārsteigt savu ģimeni, varbūt arī sevi, pagatavojot ko neparastāku. Protams, var izvēlēties vienkāršāku, tiesa, dārgāku veidu – aiziet svētku vakariņās uz kādu glaunu restorānu. Un pasūtīt uzkodās svaigu bifeļpiena mocarella siera karpačo ar piparmētru vai izturētas Šarolē jaunlopa filejas karpačo ar skūtām zoss aknām. Siltajā – grilētu savvaļas jūrasvilka fileju ar līdaku uzpūteni, gambu un melnajām trifelēm, pasniegtu ar fenheļa žuljēnu un velutē vai arī grilētas tīģergarneles ar olu nūdelēm Taizemes oranžajā karija kokoskrēma mērcē ar bazilika pesto. Desertā iederēsies mango parfait terīne ar jogurta citronu sorbet, karamelizētām mandelēm un mango mērci. Ja liekas, ka maciņš to nepavilks, bankas taču piedāvā kredītus, lai svētkus var padzīvot zaļi.
Labi, nolaidīsimies uz zemes, jo mana pavāra – amatiera prasme tik augstu lidojumu vēl nespēj pacelt. Pareizāk varbūt būtu teikt, neesmu mēģinājis ko tādu pagatavot, jo pieļauju, ka tas sarežģītākais tajā visā ir nosaukums. Šoreiz trīs vienkāršāki ēdieni gadu mijai no manas puses.
Raibie salāti. Nepieciešams mocarella siers, divas cieti vārītas olas, trīs vidēja lieluma tomāti, olīvas, avokado, salātu lapas, nedaudz olīveļļas. Uz šķīvja uzliekam salātu lapas, uz kurām pamīšus liekam virsū visas sastāvdaļas. Olas un tomātus sagriežam daiviņās, mocarella sieru un avokado palielos gabalos, olīvas liekam veselas. Visu nedaudz pārkaisām ar sāli un pipariem, vislabāk lietot sāls un piparu maisījuma dzirnaviņas, un mazliet pārlejam ar olīveļļu. Ļoti laba un viegla uzkoda pirms siltā ēdiena.
Svētku cepetis. Ja svētku dienā nav lustes ilgi stāvēt pie plīts, siltajam var izvēlēties cepeti, jo tas itin labi noderēs arī pēcsvētku brokastīm. Un par svētku cepeti tas nosaukts tāpēc, ka to pagatavo uz svētkiem. Nepieciešams labs cūkgaļas karbonādes gabals un dažādas garšvielas. Ja ir laiks un vēlme, gaļu var iegaršvielot jau no rīta, ja cepšana paredzēta vakarpusē. Bet var arī to darīt pirms pašas cepšanas. Saspaidām dažas ķiploka daiviņas un sajaucam ar sāli, pipariem un maltām ķimenēm. Ierīvējam ar to cepeti, nedaudz iesmērējam arī ar sinepēm, un gaļa gatava cepšanai. Nupat no Mārtiņa Sirmā noskatījos, ka pannā cepeti var likt uz lielos gabalos sagrieztiem sīpoliem, ķiploku daivām, lai cepetis kļūtu vēl gardāks. Sanāca labi. Cepšanai vajadzīga apmēram stunda 180 – 190 grādu temperatūrā.
Šāds cepetis labi saderēs ar krāsnī ceptām kartupeļu pusītēm, kuru pagatavošanu var labi apvienot ar cepeša cepšanu. Nomizojam kartupeļus, pārgriežam gareniski un liekam uz pannas cepeškrāsnī. Kad tie nedaudz apcepušies, pārkaisām ar kartupeļu garšvielu un mazliet sāli. Te vajadzētu tā notrāpīt, lai kartupeļi ir gatavi vienlaicīgi ar cepeti, lai uzreiz var celt galdā. Uz šķīvja, protams, jābūt arī kādiem dārzeņiem, svaigiem vai marinētiem, bet tas pēc katra paša izvēles.
Žāvētu ābolu krēms. Svētku vakariņās nepieciešams arī deserts. Te nu gribas atgādināt vienkāršu patiesību – nevajag gatavot neko sarežģītu, lai gūtu garšīgi. Manuprāt, Vecgada galdam noderēs tāds latvisks saldais ēdiens kā žāvētu ābolu krēms. Nepieciešami vien žāvēti āboli un saldais krējums. Žāvētus ābolus izmērcē, sablenderē un sajauc ar saputotu saldo krējumu. Putukrējumu ieteicams ņemt pusi uz pusi ar ābolu daudzumu. Liekam trauciņos un ceļam galdā.
Un kā jau gada nogalē pieņemts, varam piedzert šampanieti, atceroties, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai un sēšanās pēc tā lietošanas pie stūres vispār nav pieļaujamā. Lietojot šo dzērienu, atcerieties, ka tas nedrīkst būt silts (līdz 8°C), lai nesabojātu aromātu un garšas buķeti. Lai sasniegtu pareizo dzēriena temperatūru, ieteicams neatvērtu pudeli uz 20 – 30 minūtēm ievietot traukā, kas pildīts ar ledu un ūdeni. Ja tāds nav pieejams, uz trim, četrām stundām var ielikt pudeli ledusskapī (nevis saldētavā) horizontālā stāvoklī. Šampanieša burvība slēpjas arī tā dzīvajos burbulīšos, kas priecē gan mūsu acis gan garšas kārpiņas. Kaut kur lasīju, ka pudelē noslēpušies 49 miljoni burbulīšu. Tāpēc pudeli ieteicams atvērt bez blīkšķa, lai neizlaistu ārā pārāk daudz šo burbulīšu, bet saglabātu tos dzērienā.
Atliek novēlēt garšīgu un bagātīgu gada nogali un visu nākamo gadu!
Komentāri