Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Ezeru bagātības jāprot izmantot

Sarmīte Feldmane
00:00
18.01.2019
140
Raiskuma Ezers Ziema1 1

Vien pāris interesentu bija atnākuši uz Raiskuma un Auciema ezeru zivsaimniecisko noteikumu apspriešanu.

Lai zinātu, rastu labākos risinājumus, Pārgaujas novada paš­valdība nodibinājumam “Vides risinājumu institūts” pasūtīja abu ezeru hidrobioloģisko izpēti un tika izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Pētnieks Matīss Žagars iepazīstināja ar pētījumā secināto. Salī­dzi­not ar vēsturiskiem datiem, Raiskuma un Auciema ezeros problēmu nav. Abos ezeros ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Ir direktīva, kurā noteikts, kādam jābūt ūdenim ezeros.
Zivju sugu sastāvs abos ezeros ir tipisks mērenās klimata joslas ezeriem. “Praktiski nav pieejami dati par makšķernieku spiedienu uz zivju resursu un no ezeriem izņemto zivju apjomu,” uzsvēra pētnieks.

Raiskuma ezerā rūpnieciskās zvejas veikšanai tīklu zvejas limits ir 450 metri, kas tiek izmantots katru gadu. Šajā ezerā zveja notikusi jau izsenis. Kopš pēckara gadiem Raiskuma ezerā regulāri notikusi gan tīklu, gan vadu zveja. Kopš pēckara gadiem Auciema ezerā regulāri notikusi rūpnieciskā zveja. Noteiktais tīklu zvejas limits ir 75 metri. Līdz 2000. gadam ezerā veikta dažādu zivju sugu (asara, līdakas, līņa, karpas, karūsas, sudrabkarūsas, zandarta) kāpuru un mazuļu ielaišana. Kopš 2001.gada Auciema ezerā ielaisti 40 000 līdaku kāpuru, 11 000 līdaku vienvasaras mazuļu un 17 600 līņu vienvasaras mazuļu. Rais­kuma ezerā līdz 2000. gadam ezerā ielaisti asara, līdakas, līņa, karpas, karūsas, sīgas, sudrabkarūsas, zandarta, varavīksnes foreles un zuša kāpuri un mazuļi. Sākot no 2001. gada līdz šim, Raiskuma ezerā ielaisti 69 000 līdaku kāpuru un 29 000 zandartu mazuļu.

“Domājams, ka Auciema ezerā ir piemērotāki apstākļi zandartu mazuļu izdzīvošanai, sasniedzot lielākus izmērus, tie brīvi var nokļūt Raiskuma ezerā. Raiskuma ezera un savienojošā kanāla sistēma ar Auciema ezeru ir piemērota dzīves telpa tādai puscaurceļotājzivij kā ālants,” stāstīja M. Ža­gars. Raiskuma ezerā pirms gadiem desmit zandarti bijuši, taču tad ziemā noslāpuši.

Pētnieks atgādināja, ka ļoti svarīgi ir sabalansēt makšķernieku un zvejnieku intereses. Līdz šim nav novēroti konflikti, taču, palielinoties makšķernieku interesei par ezeru, tas ir iespējams.

“Uz Latvijas ūdeņu zivju resursiem lielu ietekmi vēl arvien atstāj maluzvejnieki. Spriežot pēc sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem un vides inspektoru, pēdējos gados ezerā maluzvejai ir gadījuma raksturs un tā ir samazināta līdz minimumam, īpašu vērību pievēršot zivju nārstam pavasarī. Svarīgi ir šādu situāciju uzturēt ilgstoši,” uzsvēra M. Žagars.
Domājot par ezeru apsaimniekošanu, daudzviet tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, jo tad var sekot līdzi, kā zivju populācija attīstās. Vai atļaut zvejot ar tīkliem, to lemj pašvaldība. Tīklu zveja ir atļauta tikai novada iedzīvotājiem, nav iecerēts, ka personu loku varētu paplašināt.

“Vai var piebraukt pie ezeriem, lai ielaistu laivu? Vai ezeri vairāk domāti vietējiem makšķerniekiem, neveicinot citu interesi? Vai organizēt licencēto makšķerēšanu? Vai veidot apsaimniekošanas biedrību, vai to darīt pašvaldībai? Tie ir jautājumi, uz kuriem paš­valdībai jārod atbildes,” sacīja pētnieks un atgādināja, ka zivju ielaišana ezerā nav vienīgais ezeru apsaimniekošanas veids.

“Turpināsim iesākto. Ja gribam, lai ezeri pieejami iedzīvotājiem, tad tiem jāpaliek pašvaldības, nevis biedrības pārziņā, kas uzstādīs savus noteikumus, un pašvaldībai būs sarežģīti iejaukties,” viedokli pauda Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pie abiem ezeriem pašvaldības zemes nav daudz, bet pietiekami, lai piekļūtu.
Sanākušie interesējās par vēžiem ezerā. Šajā pētījumā tie netika vērtēti. H.Vents pastāstīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2005.gadā, Raiskuma, Auciema ezerā un Sveķupītē tika veikti pētījumi. Toreiz secināts, ka Rais­kuma ezers piemērots vēžiem, tie tika ielaisti, tāpat arī Sveķupītē. M. Žagars atgādināja, ka pēdējos gados daudzos ezeros vietējie vēži slimības dēļ iznīkuši. “Jābūt uzmanīgiem, lai ezeros nenokļūst Amerikas signālvēži, kas ir izturīgi pret vēžu mēri. Ja būs tie, tad vietējiem vēžiem tur vietas vairs nebūs,” atgādināja pētnieks.

Jau gadiem klīst leģenda, ka Raiskuma ezerā nogremdēta kāda vācu tehnika. Arī šoreiz pētnieki neko neatrada, tāpat kā savulaik akcijā “Spoku tīkli”, kad no ezera tika izvilkts daudz kas interesants. Iespējamos atradumus meklējuši arī akvalangisti, bet nekā. “Le­ģen­da dzīvo,” vien noteica novada vadītājs.

Pēdējos gados pašvaldība ezeru apsaimniekošanai pievērsusi lielu vērību. Strādā vides inspektors, iegādāts darbā nepieciešamais aprīkojums. “Tagad uzmanību veltu zemledus makšķerniekiem. Vai­rāk uzmanības pievēršu tam, ko viņi atstāj uz ezera. Pagājušo­nedēļ bija daudz brekšu makšķernieku. Vīri lielākās un mazākās kompānijās bija pa visu ezeru, arī teltīs, pēc tam man bija daudz, ko vākt: pudeles, izsmēķus, arī plast­masas maisiņus,” pastāsta pašvaldības vides inspektors Agris Ķesa un piebilst, ka pagājušoziem jau šķitis, ka neapzinīgo makšķernieku ir mazāk, bet diemžēl ne. Ezer­malās ir pieejami atkritumu konteineri. Par to izvešanu maksā paš­valdība.

“Novads ir ar ezeriem ba­gāts. Mums ir 66 ūdenstilpes. Nā­kamais ezers, par kura apsaimniekošanu tiek spriests, ir Sāruma ezers Straupes pagastā,” pastāstīja novada vadītājs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
12

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
332

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
110

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
543

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi