Katru rītu, ejot cauri viesistabai, Iluta padod labrītu eņģeļiem, ar acīm apmīļo labestīgās figūriņas. ”Visi ir mani
sargeņģeļi, visi dod prieku, spēku, mieru. Cilvēkam jāmāk viņiem uzticēties,” saka cēsniece Iluta Čudorāne. Viņas māja ir dzīvesvieta 264 eņģeļiem.
Pirmais eņģelis pie Ilutas atnāca pirms 12 gadiem, kad pēc kristībām un iesvētībām Straupes baznīcā pati un dēls Toms tos saņēma dāvanā. Laikam jau tie divi parādīja ceļu pie Ilutas, un pamazām vien eņģeļu figūras sāka iedzīvoties mājā.
“Kad bija kādi desmit, visus noliku
vienā vietā. Kad cēlām māju, man jau bija skaidrs – viesistabā būs plaukti eņģeļiem,” pastāsta Iluta.
Eņģeļus viņa ikdienā nepērk, pati un dzīvesbiedrs Andrejs piemiņai atved no ārzemju braucieniem, dāvina draugi, sevišķi jau Ziemassvētkos, arī jubilejās. “Visi ir smaidīgi, pozitīvi, mīļi. Tikai viens ir izgatavots kā sliktais tēls, ar pīpi zobos. Tas stāv maliņā. Ja jau atnācis pie manis, arī viņam ir sava vieta,” stāsta Iluta un mīļu smaidu
piebilst, ka visi draugi un radi zina par viņas eņģeļiem. Kad atbrauc ciemos, sasveicinās ar tiem un vērtē, kas kolekcijā jauns. No stikla, māla, koka, porcelāna, dzintara, papīra, tamborēti, adīti – tik dažādu materiālu mēdz būt eņģeļi. Ilutai ir spilvens ar gleznotiem eņģeļiem, plecu lakats un citas lietas. Ja bērni mammai dāvināja kādu zīmējumu, tajā noteikti bija arī kāds eņģelis.
Pārsteigumu ne reizi vien Ilutai sagādājis
vīra brālis. Viņš izgatavojis eņģeļus no sērkociņiem, mazām skrūvītēm. “Man paši, paši mīļākie eņģeļi ir Toms un Tīna, kuru fotogrāfijas ir eņģeļu plauktā,” bilst Iluta.
Katru gadu 1.janvārī, kad Ziemassvētku dāvanas jau apskatītas, steiga pierimusi, Iluta veic eņģeļu revīziju. Viņa pārkārto plauktus, katru apmīļojot, noliek savā vietā. “Plauktos eņģeļi ir salikti pēc izjūtas. Tā, kā to-brīd šķiet,” saka eņģeļu mājas saimniece un atzīst, ka tad jau tiem, kuri mājā iedzīvojušies, pievienojas jaunpienācēji. Tad arī eņģeļi tiek saskaitīti. Bet nu jau plauktos vairs nav vietas, vairāki jau iekārtojušies citās istabās.
Ilutas eņģeļi nekad nebija pametuši māju, devušies pasaulē. Vasarā Pārgaujas novada svētkos viņi izrādīja sevi kolekciju izstādē. “Ilgi domāju, vest tos vai ne. Bet eņģeļi taču ikvienam sagādā prieku, ceru, ka tā bija. Kad visus sapakoju, aizvedu, plaukti palika tukši, māja bija neomulīga, kaut kā mīļa, ierasta pietrūka. Kad visi atgriezās, atkal jutos kā jau savā mājā,” saka cēsniece Iluta Čudorāne, kuras dzimtā puse un darba gaitas
saistās ar Raiskumu.
Sarmīte Feldmane
Komentāri