Olīvkokus redzēju Itālijā. Ievēroju, ka Pizas pilsētā tos audzē arī kā dzīvžogu. Mēs, ziemeļnieki, olīvas atrodam tikai veikala plauktos – melnas un zaļas, ar un bez kauliņiem. Speciālisti vēsta, ka olīvas ir kauleņaugi, kas satur 50 līdz 60 procentus eļļas, sešus – olbaltumvielu un tikai 23 procentus ūdens. Olīvas novāc nenogatavojušās (zaļās) un nogatavojušās (melnās). Svaigas olīvas uzturā nelieto, jo tās satur glikozīdus. Olīvas ne tikai sāla un marinē, bet izmanto arī eļļas iegūšanai, eļļa satur daudzas bioloģiski aktīvas vielas un tiek uzskatīta par visvērtīgāko eļļu. Olīveļļa tāpat kā lēcas ir viens no senākajiem cilvēcei pazīstamajiem pārtikas produktiem. Eļļa palīdz kļūst slaidākiem un saglabāt vēlamo svaru. Lēcās ir tik daudz fosfora un B grupas vitamīnu, ka tās var droši uzskatīt par prāta barību.
Dateles ir tropisko dateļpalmu augļi, un tās satur ļoti daudz – vidēji 62 procentus cukura, divus procentus olbaltumvielu un tikai 23 procentus ūdens. C vitamīna saturs ir neliels. Svaigā veidā dateles neizmanto, tās žāvē, un to uzglabāšanas laiks ir līdz vienam gadam. Par datelēm īpaši rūpējas Tunisijā. Kā raksta Radio SWH ziņu dienesta vadītāja Iveta Galēja, kura tur pabijusi, jau palmu stādīšana, audzēšana un kopšana, kad tās sāk dot ražu, prasa milzum daudz pacietības un rūpju. Un tad, kad palma ir izaugusi tiktāl, ka varētu sākt aplaimot audzētājus ar datelēm, sākas vēl lielāks darbs – katrs ķekars ir jāapputeksnē, pēc tam jārūpējas, lai uz tā neuzpilētu neviena pati lietus lāsīte un nerastos plankumi. Kad dateles ir nogatavojušās,
ķekari veseli un nebojāti jādabū no palmas lejā. Lai darbs ritētu pietiekami veikli, katru palmu apkalpo vairāki novācēji. Viens uzrāpjas pašā augšā un nogriež dateļu ķekaru, ko padod otram, kas iekārtojies mazliet zemāk. Tas savukārt pasniedz dateles tālāk trešajam, kas tup vēl kādu gabaliņu zemāk un nodod ķekaru ceturtajam uz zemes. “Tikai nav saprotams – kā pēc tik pamatīgas ņemšanās dateles var pārdot tik lēti,” jautā žurnāliste.
Zivis. Tajās ir maz kaloriju un daudz vieglu, ar mikroelementiem piesātinātu olbaltumvielu. Varš, dzelzs, kobalts, mangāns un jods, kas
noderīgi nervu šūnām. Ne velti zivis vienmēr ir ietilpušas gudru vīru ēdienkartē un kalpojušas par lieliskām pusdienām studentiem sesijas laikā. Zivis nemaz nav tik vienveidīgas – dažādas sugas pēc garšas atšķiras vairāk nekā dažādu veidu gaļa. Piemēram, Vidusjūrā mītošā zivs dorada (jūras plaudis) atgādina vistas gaļu, tunča karbonāde līdzinās liellopu gaļai, zandarts ir sātīgs un salds, menca – sausa un pliekana.
Eksotiskie augļi. Vīnogas satur daudz koncentrētas saules enerģijas glikozes veidā. Savienojumā ar vitamīniem un šķiedrvielām glikoze ātri uzsūcas asinīs, bet uz šūnām pāriet lēni un ilgi uztur mūsu tonusu augstā līmenī. Melone atbrīvo no sārņvielām nieres un aknas. Dateles satur B5 vitamīnu, kas palielina fizisko spēku un izturību. Granātāboli ir pilni ar dzelzi un A un C grupas vitamīniem, uzlabo asins sastāvu, palielina ādas elastību un piešķir tai rožainu nokrāsu. Sagatavojusi Valda Rozenberga
Komentāri