Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas:

Ekonomisti prognozē deflācijas padziļināšanos gada pirmajā pusē

Druva
16:31
08.03.2010
3

Gada pirmajā pusē deflācijas rādītājs turpinās augt, bet gada otrajā pusē tā varētu nedaudz mazināties, prognozē aptaujātie banku ekonomisti.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka cenu gada deflācija pavasara mēnešos varētu sasniegt savu maksimālo vērtību ap 5%, bet pēc tam deflācijas spēki sāks izsīkt un tā varētu pakāpeniski mazināties.

Arī “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka deflācija saglabāsies visu gadu un līdz martam turpinās pieaugt, bet pēc tam sāks samazināties, galvenokārt bāzes efekta dēļ – arī tajos mēnešos, kad cenas kritīsies, tās kritīsies mazāk nekā pirms gada.

“Kaut arī Latvijas ekonomikas izaugsmei jāatsākas jau gada pirmajā pusē, ne par kādu iekšēju inflācijas spiedienu šogad vēl nedzirdēsim,” norāda Strautiņš.

Viņš sagaida, ka rudenī patēriņa cenu indeksa mēneša deflāciju nomainīs neliela inflācija, kuru radīs gāzes cenu kāpuma ietekme, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmes ietekme uz citu izejvielu cenām.

“DnB Nord bankas” analītiķis vērtē, ka tuvākā gada laikā cenu izmaiņas būs ļoti mierīgas un pakāpeniskas, tāpēc sagaidāms, ka līdz rudenim lielākajā daļā mēnešu virzība būs uz leju, jo deflācijas spiediens joprojām ir jūtams.

Viņaprāt, tradicionāli ar lieliem uzcenojumiem tirgotām un ne pirmās nepieciešamības precēm, kā apģērbi, mājokļa iekārtas, kā arī audio, foto un video preces, cenas vēl turpinās samazināties, turpretim nozīmīgs pārtikas cenu kritums vairs nav iespējams, jo aug starptautiski tirgojamās izmaksu komponentes.

“Cenu frontē patlaban valda dziļš miers, un šī nav vieta, kur meklēt Latvijas ekonomikas vadošo un virzošo spēku izpausmes. Nākotne tagad ir drīzāk redzama ārējās tirdzniecības, bet jo īpaši rūpniecības datos, kas par janvāra mēnesi diemžēl nav iepriecinoši, atšķirībā no mazumtirdzniecības datiem,” stāsta Strautiņš.

Savukārt “Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds prognozē, ka martā sagaidāms vēl izteiktāks cenu kritums gada griezumā bāzes efekta dēļ, taču pēc tam tas varētu saglabāties nemainīgs vai pat nedaudz sarukt. Strazds prognozē, ka cenu indeksa kritums šogad vidēji pret pagājušo gadu varētu būt 3%-4% robežās.

Ekonomists norāda, ka tuvākajos mēnešos vidējā cenu līmeņa kritums mēnešu griezumā atsāksies, jo iedzīvotāju pirktspēja saglabāsies zemā līmenī.

“Brīdī, kad pieprasījums pašmāju tirgū atsāks kaut nedaudz augt, arī cenu krituma tendence apstāsies, un, ja eksporta izaugsme būs noturīga, ekonomikā papildu ienākošā nauda pakāpeniski “uzsildīs” arī pieprasījumu vietējā tirgū, un tādā gadījumā cenu kritums varētu apstāties jau šī gada beigās,” uzskata Strazds.

Kā ziņots, šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, deflācija pieaugusi līdz 4,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada februārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, nav mainījies. Precēm cenas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,4%.

Pēc NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
17
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
13
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
10
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
13
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi