Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Eiropā no latviešiem ir ko mācīties

Druva
23:00
03.04.2007
2

Pagājušajā nedēļā pieredzes apmaiņas braucienā uz Holandi, Vāciju un Poliju devās 46 Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki, tai skaitā pārstāvji no vairākām mūsu rajona saimniecībām.

Lauksaimnieku izglītības veicināšanas braucienu organizēja biedrība „Vides veselības saime”, kas vieno bioloģiskos zemniekus, kuri bez lauksaimnieciskās ražošanas gatavo arī piedāvājumu veselīga dzīves veida stiprināšanai. Kā pastāstīja

rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa, pieredzes apmaiņā

piedalījās bioloģisko lauksaimnieku kooperatīva „Zaļais grozs” pārstāve Ilona Andrēviča no zemnieku saimniecības

„Plumpaiņi” Nītaurē, Juris Baškirovs no zemnieku saimniecības „Ceļa Rempi”

Jaunpiebalgā, Ineta Rudzīte no „Jaun-Ieviņām” Raunā, Rita Bērziņa no “Biezēkām” Taurenē, Raimonds un Dins Sumeragi no

„Žagatām” Raiskumā, Brigita un Dmitrijs Lūkini no „Ozoliņiem” Zaubē.

D.Kalniņa atzina, ka braucienā iegūta ne tikai pieredze, bet arī radušās pārdomas. Interesanta bijusi viesošanās Holandes ekocentrā „De Kleine Aarde” („Mazā zeme”), kur notiek semināri un mācības par ilgtspējīgu lauksaimniecību, vides jautājumiem, enerģijas u.c. resursu racionālu izmantošanu, videi draudzīgiem celtniecības materiāliem.

D.Kalniņa norāda: „Tā kā Eiropas lielākajā daļā lauksaimniecība ir ļoti intensīva, ir būtiski saglabāt līdzsvaru. Latvijā situācija ir pozitīva un būtu žēl to zaudēt. Protams, attīstība nav iedomājama bez lauksaimnieciskās ražošanas, kas Holandē ir ļoti augstā līmenī.

Intensīvi ražojošā biodinamiskajā saimniecībā „Zonnehorsta” guvām pieredzi par to, kā vīrs un sieva, saviem spēkiem racionāli saimniekojot nelielā platībā, regulāri gatavo un piegādā lauksaimniecības „ produktu somas” apmēram 120 klientiem. Katru nedēļu kaut kas jauns tiek ielikts sūtījumā. Turklāt produkti mainās atkarībā no sezonas, piemēram, tie var būt lapu salāti, selerijas, burkāni, kartupeļi un citi, bet vienmēr tie ir svaigi un klienti tos sagaida kā pārsteigumu.

I.Andrēviča piekrīt, ka produktu somu veidošanā latviešiem ir iespēja mācīties no Holandes zemniekiem: “Mēs vienmēr cenšamies, lai klients būtu apmierināts, tādēļ produktu somas sagatavojam individuāli pēc viņu vēlmēm, taču Holandē tajās tiek ielikti tie produkti, kas tajā laikā pieejami.”

“Klienta intereses ir svarīgas, taču lauksaimnieks klientam var radīt alternatīvu, nepasūtīt produktu somas saturu visu līdz pēdējam lociņam, bet gan ļaut zemniekam pašam izvēlēties piegādājamos produktus,” papildina D.Kalniņa.

Radies arī secinājums, ka Latvijā atšķirībā no vecajām Eiropas valstīm daudz lielāka uzmanība veltīta higiēnas un pārtikas drošības jautājumiem, līdz ar to saimniecībās prasības un arī līmenis ir krietni augstāks nekā daudzās citās valstīs. „Piemēram, pēc lauku un dārzu apskates ēdināšana saimniecībās tiek organizēta ļoti brīvā gaisotnē – nojumē uz nekrāsotiem koka galdiem tiek servēta zupa, ko tūristi paši no termosiem arī ielej šķīvjos. Grīdas klājums ir šķelda, ne viegli mazgājamas flīzes. Holandieši ir bijuši tik industrializēti, ka tagad cenšas atgrieztie pie dabiskā, cik vien tas

iespējams.

Viesu dēļ netiek skriets un pucēts uz nebēdu. Jā, regulas ir tādas pašas

mums, bet viņu likumdevēji mācās un mēģina pielāgoties situācijai, pieņemot to, kādas ir saimniecību iespējas.”

D.Kalniņa vērtē, ka Latvijā trūkst pieredzes praktiskajā noteikumu īstenošanā, līdz ar to valsts programmu veidotāji, gribot labāko, bieži vien paredz tik augstas prasības, ka tās ievērot var tikai spēcīgākās saimniecības.

Arī I.Andrēviča atzīst, ka vērtīgi bijis vērot bioloģisko ražošanu saimniecībās un attieksmi pret vidi. Daudzi resursi, ja vien iespējams, tiek izmantoti atkārtoti, piemēram, ūdens: “Latvijā tam vēl netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības.”

Lauksaimnieki viesojušies arī vienīgajā sertificētajā bioloģiskās lauksaimniecības skolā – tehnikumā Eiropā, kurā tiek sagatavoti produkcijas ražotāji – biodinamiskās lauksaimniecības koledžā Vormonderhofā. Tajā iespējams apgūt lopkopību, dārzeņkopību un dārzkopību, turklāt pusi mācību laika studenti pavada, reāli strādājot.

Mazās saimniecībās populāri ir griezto ziedu dārzi, kur tie tiek izaudzēti un pēc tam jebkurš interesents par vienu eiro var sagriezt sev ziedu pušķi.

„Iepazināmies arī ar bioloģisko piena fermu „Nylandera”, kurā tiek ražots siers. Ziemas sezonā fermā tiek saražots siers un nolikts glabāties,” stāsta D. Kalniņa.

Gūta pieredze arī par augļkopju kooperatīva „Frytsjam” darbu. No āboliem, plūmēm, mellenēm, lielogu dzērvenēm, avenēm un smilšērkšķiem kooperatīvs ražo sulas, džemus, vīnus un kosmētiku. Taču holandieši atzinuši, ka zemenes daudz lētāk ir ievest no Polijas, nevis audzēt pašiem, jo tur ieguldāms smags darbs.

Ļoti augstā līmenī bijusi apmeklētā poļu zemnieku piena lopkopības saimniecība, kurā gatavo jogurtus, sviestu un sierus, papildus vēl diedzējumus, savukārt, Vācijā lauksaimnieki iepazinās ar tehnoloģijām, kā audzēt garšaugus, tāpat gūtas atziņas par saimniecību kooperēšanās iespējām.

Latvijas lauksaimnieki, kā arī pārstāvji no Vācijas un Lietuvas, Polijā piedalījās bioloģiskās lauksaimniecības fonda “Zerno” seminārā, kurā notika pieredzes apmaiņa par kooperatīvu attīstības un produkcijas ražošanas iespējām. D.Kalniņa atzīst, ka, lai nodrošinātu veiksmīgu, ilgtspējīgu lauksaimniecību, ir svarīga izglītība.

I.Andrēviča skaidro, ka būtiski ir tas, ka lauksaimnieki nepārtraukti attīsta savas saimniecības, domā par jauniem produktiem, papildina zināšanas un ļoti mīl savu zemi un darbu, tomēr viesu uzņemšanas un ēdināšanas kultūru Latvijā pieredzes

apmaiņas brauciena dalībnieki novērtēja kā augstāku un izkoptāku: “Šis bija ne tikai praktisks brauciens, bet arī garīgs, jo varējām izvērtēt savu darbu un prioritātes.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
38

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi