Līgatnes dabas taku iemītniekus ziemā drīkst apskatīt tikai kājāmejot, bet daudzi parka apmeklētāji to neievēro.
Zvērkopji spriež, ka autobraucēji ne tikai pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, braucot zem lieguma zīmēm, bet visvairāk traucē dzīvnieku mieru.
“Varam tikai aizrādīt un cerēt uz cilvēku izpratni. Pērkot ieejas biļeti, visiem autobraucējiem paskaidro, ka mašīna jāatstāj lielajā stāvlaukumā pie informācijas centra, tālāk jādodas kājām. Apsola, bet nedara. Esmu bieži aizrādījis. Ir cilvēki, kuri atvainojas, nosolās tā nedarīt, ir, kas mani pasūta vienu māju tālāk,” situāciju raksturoja Līgatnes dabas taku vadītāja vietnieks, zvērkopis Elmārs Boguļķo un norādīja uz mašīnu, kas stāv stāvlaukumā. Lai atbrauktu līdz teritorijā esošajam stāvlaukumam pie “Pauguru” mājām, esot trīs reizes pabraukts zem lieguma zīmēm.
Līgatnes dabas taku vadība paskaidro, ka arī vasarā ar auto pa teritoriju drīkst pārvietoties tikai darba laikā un pa auto ceļiem. Tagad nākas pieredzēt, ka ne tikai pa ceļiem, bet arī takām braukā jaunieši ar kvadracikliem.
“Tajā pat laikā pa taku nāk apmeklētāji ar kājām un prasa, kāpēc viņi nevarēja iebraukt, bet šitais var,” tā E.Boguļko, pieminot arī gadījumu, kad nācies aizrādīt šoferim, kura mašīnu rotāja sarkana numura zīme.
“Tātad diplomātu mašīna. Taču pie mums jau tie noteikumi ir vienādi, neatkarīgi no tā, kādās krāsās ir numuri,” tā E.Boguļko. Zvērkopji paskaidro, ka dažas stop zīmes teritorijā uzstādītas tieši tāpēc, lai netraucētu dzīvniekus miera periodā, jo pēkšņas trauksmes gadījumā dzīvnieki var mukt un sevi traumēt. Vēl Līgatnes dabas taku darbinieki ir izbrīnīti par dažu apmeklētāju uzvedību, uzsverot, ka kopumā parka apmeklētāju kultūra ir augusi, jo tikai pirms dažiem gadiem bijušas reizes, kad nav pieticis ar to, ka lauzti nožogojumi un norādes, bet ar akmeņiem sviests arī dzīvniekiem.
“Ja tie ir skolēni, tad atbrauc izlādēties. Patiesībā jau nekas viņus neinteresē. Izlamā mūsu informācijas biroja darbiniekus, kāpēc tur nav aliņu, tad dodas uz tuvējo veikalu un atgriežas, lai uzdzīvotu,” paskaidroja Elmārs, bet zvērkope Velga Vītola uzsvēra, ka nevēlas, lai šādi gadījumi būtu kā darvas piliens medus mucā, jo arvien biežāk dzīvniekus apciemojot ģimenes ar bērniem, pastaigās dodoties laimīgi pārīši, kuri tiešām priecājoties par dabu un zvēriem, kurus izdodas satikt.
“Sanāk jau pretruna, bet varu it kā nepārmest vadītājam, kurš iebraucis un mašīnu atstājis stāvlaukumā. Strādāju 26 gadus un piedzīvots, ka puišeļi pastaigājas pa voljēru, bet es nevaru viņus apsaukt, jo aļņi nāks pie manis un bērni var ciest, jo dzīvnieki svešajiem uzbrūk. Bija gadījums, kad kāds pārītis ar automašīnu uzbrauca līdz lāču platformai, pat brauca uz tās virsū, lai no mašīnas loga vērotu lāčus. Te ir runa par nekaunību,” tā zvērkope Velga Vītola.
Dabas takās strādājošie arī spriež, ka apmeklētājiem joprojām piemirstas, ka draza jāiemet atkritumu tvertnē, ka dzīvniekiem nevajag, lai kāds viņus apskata, tas prieks ir nepieciešams cilvēkam. Un tajā pat laikā GNP darbinieki uzsver, ka gaida apmeklētājus visos gadalaikos, ne velti, izmantojot labo laiku, Līgatnes dabas takās jau notiek talkas, lai sakoptu apkārtni un ainaviskos ceļus, kas domāti pastaigām nevis autobraukšanai.
Komentāri