Sestdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Dzīve puķēs

Druva
23:00
03.09.2007
8

Lietuviešu vārda īpašniece Ģiedra Smilškalne Amatas pagasta „Jaunžagaros” audzē puķes un stādus, ko ved pārdot uz Rīgas veikaliem.

Ģiedra sevi par īstu laucinieci neuzskata, jo tikai desmit gadus nodarbojas ar puķu biznesu. Ģiedra strādājusi zinātnes jomā, turklāt lielākā dzīves daļa pavadīta Rīgā, tomēr lauki vienmēr vilinājuši.

„Jaunžagari”, kas nopirkti pirms 30 gadiem, sākotnēji bijusi vasarnīca, taču tagad Ģiedra atzīst, ka vairāk par mēnesi Rīgā vairs nespēj nodzīvot: „Agrāk Rīgā varēju divus mēnešus nodzīvot, bet tagad pietiek ar mēnesi. Negribu burzmu, automašīnas. Kad esmu Rīgā, noskatos visas interesējošās teātra izrādes un tad jau gribu braukt atpakaļ.”

Ziemu lielākoties nākas pavadīt gandrīz vienai. Ģiedra skaidro, ka tieši tas viņai patīk: „Mani vilina klusums un miers. Sajūta, kad varu iziet ārā, visapkārt ir sniegs un neskarta daba. Ja atstāju sniegā pēdas, tad tās tur ir, bet, ja neatstāju, tad arī nav.”

Puķu bizness sācies laikā, kad Ģiedra strādājusi zinātnes nozarē. Tad katru vasaru bijis divus mēnešus garš atvaļinājums. Draugi ieteikuši uzsākt biznesu ar sausajām puķēm, kas tolaik bija modē, un tā nu Ģiedra katru vasaru atvaļinājumā audzējusi un žāvējusi puķes: „Visus bēniņus piekāru ar puķēm, rudenī iztirgoju. Kad aizgāju pensijā, veikali, ar kuriem biju uzsākusi sadarbību, teica, lai iesākto turpinu.”

Tomēr tad jau bija beigusies sauso ziedu mode, ko Ģiedra skaidro ar Fen-šui ideju popularitāti Latvijā, jo pēc tā likumiem sausie ziedi mājā ienes negatīvu enerģiju: „Līdz ar šīm atziņām Rīgas dāmas sausās puķes lika izņemt pat no Adventes vainagiem!”

Tad Ģiedra uzsākusi dzīvo puķu audzēšanu, ko dara jau desmit gadus. Nedaudz brīvāki no darbiem viņai ir tikai divi mēneši – decembris un janvāris, pārējos darbs ir intensīvs.

”Daudzi to uzskatīja par kritienu – zinātņu doktore kārpīsies pa zemi, bet ja es to varu izdarīt labi un ja tas cilvēkiem patīk, kādēļ gan ne? Pastrādāju zinātnē, kādēļ gan tagad nepastrādāt ar zemi? Turklāt nopelnīt var vairāk, nekā strādājot zinātnē,” skaidro Ģiedra.

Puķu biznesu viņa vērtē kā grūtu, arī ne kā ļoti ienesīgu, tomēr par stādu naudu iespējams veikt remontus un par puķu naudu segt ikdienas izdevumus. Lai gan puķu audzētāju kļūstot aizvien vairāk, pieprasījums pēc Latvijā audzētiem ziediem arī kļūstot aizvien lielāks: „Cilvēki atšķir kvalitāti un pieprasa Latvijas ražojumu, jo šīs puķes, atšķirībā no importētajām, tik ātri nevīst, turklāt izzied līdz galam.”

Dažādām sabiedriskām aktivitātēm Ģiedrai neatliek laika, jo visi darbi ir jāpaveic vienai: „Visu audzēju un gādāju pati, tomēr kopā ar trim draudzenēm katru gadu braucam ceļojumā pa Latviju. Pēc tam visu gadu dzīvoju atmiņās par redzēto.”

Vairākus gadus strādājot ar puķēm, Ģiedra ir novērojusi, ka puķu mode un pieprasījums ir ļoti mainīgs, piemēram, tagad modē atgriežas puķes, kas populāras bija senāk: ”Vairs nepiedāvā flokšu un miķelīšu stādus, bet cilvēki atkal tos pieprasa. Pirms diviem gadiem pilnu dārzu piestādīju ar cīnijām un tad vēl nepietika, bet tagad cilvēki tās vairs negrib pirkt.”

Jau trešo gadu modē esot pildītās lauvmutītes dažādās krāsās. Taču asteres pieprasītas ir tikai rudenī. Ja tās uzzied augustā, neviens negrib pirkt, jo nevēlas tik ātru rudens atnākšanu. Tai pašā laikā krizantēmas tiek pirktas visu gadu, tāpat gladiolas pērk, tiklīdz tās uzziedējušas. Margrietas vairākus gadus nebija modē, taču tagad atkal tās kļūst populāras.

Ģiedrai pašai mīļas ir visas puķes, tomēr īpašas ir pildītās lauvmutītes, kā arī saulespuķes, it sevišķi modernās šķirnes ar sešiem, astoņiem ziediem. Puķu audzētājai patīk saulespuķu gaišā saules krāsa un stabilitāte.

Ģiedra novērojusi, ka īpaši populāra kļuvusi arī garšvielu audzēšana: „Tagad pat lodžijās cilvēki podiņos audzē puķes kopā ar garšaugiem. Modē ir baziliks, ko daudzi audzē kopā ar mazajiem balkona tomātiņiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
24

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Skate kā krāšņs koncerts

00:00
25.04.2025
38

Vecpiebalgā un Priekuļos Cēsu novada skatuviskās tautas dejas kolektīvi ekspertiem rādīja, ko šosezon apguvuši, cik rūpīgi strādāts mēģinājumos. Vidējās paaudzes deju kolektīviem tā bija koprepertuāra pārbaudes skate, lai kļūtu par IX Vidējās paaudzes dejotāju svētku dalībniekiem, bet jauniešu un senioru kolektīvi parādīja savu māksliniecisko līmeni starpsvētku laikā. Dejotāji mirdzēja Deju svētkiem dots nosaukums “Es atnācu […]

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
51

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
32

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
57

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
40

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Tautas balss

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
13
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
13
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
24
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
26
22
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Sludinājumi