Veselavas pagasta “Lazdiņos” svētdien skanēja līgo dziesmas, meitas un arī puiši pina vainagus, dega ugunskurs.
“Ielīgojam Jāņus, mācāmies līgot,” tā atbildēja katrs no vairāk nekā simts ielīgošanas dalībniekiem. Šurp bija sabraukuši ne vien veselavieši un Jāņa bērni no kaimiņpagastiem, Cēsīm, bet arī Rīgas, Lubānas, Gulbenes un pat Sanktpēterburgas.
“Lazdiņu” pagalmā, ko gan gribas saukt par parku, Ieva un Matīss Akurateri, Zane Šmite un Ilze Grunte mācīja līgo dziesmas un to, kad kādas dziedamas. “Ja kāda melodija īpaši iepatīkas, vārdus atliek vien piemeklēt,” rosinot nekautrēties, mudināja Zane Šmite. Savukārt Regīna Valtenberga no Valmieras stāstīja par seniem rituāliem un tradīcijām, kopsakarībām dabā un cilvēku ikdienā, arī to, kā Jāņu ugunskuru kurt, kā vērot zīmes dabā. Par tautastērpiem un to valkāšanu pārdomās dalījās Aija Macāne. “Te ir fantastiski. Kopā vainagus pinām, gājām rotaļās, dziedājām, kaut nevienu nepazīstu. Agrāk neesmu bijis šādos pasākumos,” “Druvai” pastāstīja Armands Zalaks. Viņš bija atbraucis kopā ar ģimeni un atvilinājis arī draugu ģimeni. “Mums ģimenē patīk dziedāt, bet latviešiem, kad sanāk kopā, kaut kā nesanāk. Nepatīk masu pasākumi, gribas savā pulciņā. Reiz ar radiem biju Ogres estrādē, pēc izrādes notika līgošana. Jaunieši sadzeras, tas nav baudāms. Un visur modernie šašliki. Jāņi kļūst komerciāli,” domās dalās drabešnieks un piebilst: “Vai nav jauki, ka vari padziedāt, ar ģimeni spēles paspēlēt.”
Uz ielīgošanu kuplā pulciņā bija atbraukušas sieviešu klubiņa “Vaives kaķes”, kas darbojas kopš aprīļa, dalībnieces. “Gribam no veselavietēm organizēšanas prasmi paskatīties un reizē arī mācīties, ko Jāņos darīt, kādas dziesmas dziedāt, ”Druvai” pastāstīja Dzintra Ceple, bet Gunta Andersone piebilda, ka “Lazdiņu” pagalms ir īpaša vieta, te var gūt enerģiju. Par ielīgošanas vietas sakārtošanu mājas saimniece Anna Lutere un biedrības “IEVA” dalībnieces bija īpaši domājušas. Katrs līgotājs varēja atrast savu vietu, nodarbi, varēja pastaigāties, aiziet līdz avotiņam, pastāvēt pie ozola, pasēdēt uzkalniņā un visu vērot no malas, vai arī novērtēt Veselavas sievu siera gatavošanas meistarību. “Ej uz kuru pusi gribi, visur pārsteigumi. Brīnišķīgs avotiņš. Tauriņu ķeramie pie pagraba, atpūtas vieta, izrotātā piebraucamā ceļa mala, norādes – viss tik oriģināli izdomāts,” prieku par būšanu šajā vietā pauda cēsniece Dagnija Kupče.
Gandarīts, ka atbraucis uz “Lazdiņiem”, bija arī Edvarts Krakts no Vaives. Par ielīgošanu izlasījis avīzē, kartē vietu neatradis, zvanījis Cēsu TIC, tur nezinājuši, tad 1188 savienojis ar K.Barona muzeju, kas rīko ielīgošanas akciju, tur arī visu uzzinājis. “Tā kā alkoholu nelietoju, jāatrod kāda nodarbe, ko Jāņos darīt,” uzsver Edvarts. Divdesmitgadīgais puisis mācījās pīt vainagu, veicās kā jau iesācējam. “Agrāk esmu mēģinājis, bet ne tik veiksmīgi. Man parādīja, kā darīt, tagad gluži labi iznāk,” pastāstīja Edvarts un piebilda, ka vainagā pinot peonijas, lai kāda lielāka puķe, jasmīnus, jo tie smaržo, pīpenes vienkārši patīk, bet rudzupuķe krāsu kontrastam.
Pēc kārtējās dziesmas izdziedāšanas Ieva Akuratere “Druvai” atzina, ka te jūtas ļoti labi. Viņa jau četrus
gadus ir to vidū, kuri brauc un māca līgodziesmas. “Beidzot pienācis laiks, kad es svinu Jāņus, jūtu, ko tas nozīmē. Ja nezini tradīcijas, daudz kas neiznāk. Var taču divas nedēļas pirms tam ielīgot. Tad svinēt Saulgriežus, Jāņus. Iznāk tādi gari, pamatīgi svētki. Senos laikos tā arī svinējuši. Tad zinājuši, ko svin, nevis skrien kā ātrvilciens ar tiem parastākajiem cepamajiem, dzeramajiem un trim dziesmām. Svētku svinēšana ir reize, kad cilvēki pulcējas un domā vienu domu par sauli, auglību, par to, ka viss ir pilnbriedā, lai viss būtu labi. Tas ir tā priecīgi, varam visi kopā sanākt un, ideju iznēsājot, to materializēt, “stāsta pazīstamā dziedātāja.
Veselavā ielīgošanu rīkoja biedrība „IEVA” sadarbībā ar laikrakstu “Diena” un K.Barona muzeja ļaudīm. Biedrības dalībniece Dace Kalniņa pastāstīja, ka veselavietes gada sākumā nospriedušas – ir pēdējais brīdis nākamajām paaudzēm mācīt Jāņu tradīcijas. Gūts atbalsts rajona padomes projektu konkursā un “IEVA” iesaistījusies “Dienas” akcijā. “Lazdiņi” izvēlēti kā jauka, brīnišķīga vieta. “Visu nedēļu sirds gavilēja. Katrs bija gatavs iesaistīties, palīdzēt, darīt, lai šī kopā būšana, ielīgošana izdotos. Tik ļoti mums gribējās, lai visi justos labi, ” “Druvai” pastāstīja “Lazdiņu” saimniece Anna Lutere un atgādināja, ka vīriešu puķes ir grīslis, nātre, magone un kliņģerītes. Magone – tāpēc, ka ļoti sievišķīga, nevar taču vīra cilvēks visu nakti ar grīsli staigāt.
Komentāri