Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Dziedādami mācās līgot

Druva
23:00
18.06.2007
11

Veselavas pagasta “Lazdiņos” svētdien skanēja līgo dziesmas, meitas un arī puiši pina vainagus, dega ugunskurs.

“Ielīgojam Jāņus, mācāmies līgot,” tā atbildēja katrs no vairāk nekā simts ielīgošanas dalībniekiem. Šurp bija sabraukuši ne vien veselavieši un Jāņa bērni no kaimiņpagastiem, Cēsīm, bet arī Rīgas, Lubānas, Gulbenes un pat Sanktpēterburgas.

“Lazdiņu” pagalmā, ko gan gribas saukt par parku, Ieva un Matīss Akurateri, Zane Šmite un Ilze Grunte mācīja līgo dziesmas un to, kad kādas dziedamas. “Ja kāda melodija īpaši iepatīkas, vārdus atliek vien piemeklēt,” rosinot nekautrēties, mudināja Zane Šmite. Savukārt Regīna Valtenberga no Valmieras stāstīja par seniem rituāliem un tradīcijām, kopsakarībām dabā un cilvēku ikdienā, arī to, kā Jāņu ugunskuru kurt, kā vērot zīmes dabā. Par tautastērpiem un to valkāšanu pārdomās dalījās Aija Macāne. “Te ir fantastiski. Kopā vainagus pinām, gājām rotaļās, dziedājām, kaut nevienu nepazīstu. Agrāk neesmu bijis šādos pasākumos,” “Druvai” pastāstīja Armands Zalaks. Viņš bija atbraucis kopā ar ģimeni un atvilinājis arī draugu ģimeni. “Mums ģimenē patīk dziedāt, bet latviešiem, kad sanāk kopā, kaut kā nesanāk. Nepatīk masu pasākumi, gribas savā pulciņā. Reiz ar radiem biju Ogres estrādē, pēc izrādes notika līgošana. Jaunieši sadzeras, tas nav baudāms. Un visur modernie šašliki. Jāņi kļūst komerciāli,” domās dalās drabešnieks un piebilst: “Vai nav jauki, ka vari padziedāt, ar ģimeni spēles paspēlēt.”

Uz ielīgošanu kuplā pulciņā bija atbraukušas sieviešu klubiņa “Vaives kaķes”, kas darbojas kopš aprīļa, dalībnieces. “Gribam no veselavietēm organizēšanas prasmi paskatīties un reizē arī mācīties, ko Jāņos darīt, kādas dziesmas dziedāt, ”Druvai” pastāstīja Dzintra Ceple, bet Gunta Andersone piebilda, ka “Lazdiņu” pagalms ir īpaša vieta, te var gūt enerģiju. Par ielīgošanas vietas sakārtošanu mājas saimniece Anna Lutere un biedrības “IEVA” dalībnieces bija īpaši domājušas. Katrs līgotājs varēja atrast savu vietu, nodarbi, varēja pastaigāties, aiziet līdz avotiņam, pastāvēt pie ozola, pasēdēt uzkalniņā un visu vērot no malas, vai arī novērtēt Veselavas sievu siera gatavošanas meistarību. “Ej uz kuru pusi gribi, visur pārsteigumi. Brīnišķīgs avotiņš. Tauriņu ķeramie pie pagraba, atpūtas vieta, izrotātā piebraucamā ceļa mala, norādes – viss tik oriģināli izdomāts,” prieku par būšanu šajā vietā pauda cēsniece Dagnija Kupče.

Gandarīts, ka atbraucis uz “Lazdiņiem”, bija arī Edvarts Krakts no Vaives. Par ielīgošanu izlasījis avīzē, kartē vietu neatradis, zvanījis Cēsu TIC, tur nezinājuši, tad 1188 savienojis ar K.Barona muzeju, kas rīko ielīgošanas akciju, tur arī visu uzzinājis. “Tā kā alkoholu nelietoju, jāatrod kāda nodarbe, ko Jāņos darīt,” uzsver Edvarts. Divdesmitgadīgais puisis mācījās pīt vainagu, veicās kā jau iesācējam. “Agrāk esmu mēģinājis, bet ne tik veiksmīgi. Man parādīja, kā darīt, tagad gluži labi iznāk,” pastāstīja Edvarts un piebilda, ka vainagā pinot peonijas, lai kāda lielāka puķe, jasmīnus, jo tie smaržo, pīpenes vienkārši patīk, bet rudzupuķe krāsu kontrastam.

Pēc kārtējās dziesmas izdziedāšanas Ieva Akuratere “Druvai” atzina, ka te jūtas ļoti labi. Viņa jau četrus

gadus ir to vidū, kuri brauc un māca līgodziesmas. “Beidzot pienācis laiks, kad es svinu Jāņus, jūtu, ko tas nozīmē. Ja nezini tradīcijas, daudz kas neiznāk. Var taču divas nedēļas pirms tam ielīgot. Tad svinēt Saulgriežus, Jāņus. Iznāk tādi gari, pamatīgi svētki. Senos laikos tā arī svinējuši. Tad zinājuši, ko svin, nevis skrien kā ātrvilciens ar tiem parastākajiem cepamajiem, dzeramajiem un trim dziesmām. Svētku svinēšana ir reize, kad cilvēki pulcējas un domā vienu domu par sauli, auglību, par to, ka viss ir pilnbriedā, lai viss būtu labi. Tas ir tā priecīgi, varam visi kopā sanākt un, ideju iznēsājot, to materializēt, “stāsta pazīstamā dziedātāja.

Veselavā ielīgošanu rīkoja biedrība „IEVA” sadarbībā ar laikrakstu “Diena” un K.Barona muzeja ļaudīm. Biedrības dalībniece Dace Kalniņa pastāstīja, ka veselavietes gada sākumā nospriedušas – ir pēdējais brīdis nākamajām paaudzēm mācīt Jāņu tradīcijas. Gūts atbalsts rajona padomes projektu konkursā un “IEVA” iesaistījusies “Dienas” akcijā. “Lazdiņi” izvēlēti kā jauka, brīnišķīga vieta. “Visu nedēļu sirds gavilēja. Katrs bija gatavs iesaistīties, palīdzēt, darīt, lai šī kopā būšana, ielīgošana izdotos. Tik ļoti mums gribējās, lai visi justos labi, ” “Druvai” pastāstīja “Lazdiņu” saimniece Anna Lutere un atgādināja, ka vīriešu puķes ir grīslis, nātre, magone un kliņģerītes. Magone – tāpēc, ka ļoti sievišķīga, nevar taču vīra cilvēks visu nakti ar grīsli staigāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi